Skaņu mežā 2016 - frīdžeza ikona Čārlzs Geils

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

14. oktobrī nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu mežs 2016 ietvaros mūzikas namā «Daile» uzstāsies frīdžeza ikona Čārlzs Geils (Charles Gayle), ko medijs The Village Voice nodēvējis par «avangarda džeza titānu», bet žurnāls The Wire – par «šībrīža karali starp Ņujorkas tumšādainajiem frīdžeza spēlētājiem». Saksofonists uzstāsies trio ar britu brīvās improvizācijas mūziķiem – bundzinieku Rodžeru Tērneru (Roger Turner) un vairākkārtējo festivāla viesi, kontrabasistu Džonu Edvardsu (John Edwards). Šī, iespējams, būs pēdējā reize, kad mūziķi spēlēs kopā.

Žurnāls The New York Times raksta, ka Čārlzs Geils «proponē tādu frīdžezu, kas ir raupjš, kaislīgs, skaidri strukturēts un brīnišķīgi netverams». 77 gadus vecais Geils ir viens no nozīmīgākajiem Alberta Ailera (Albert Ayler) un vēlīnā Džona Koltreina (John Coltrane) tradīcijas turpinātājiem mūsdienās. Viņš vienlaikus ir uzskatāms arī par noslēpumaināko un pretrunīgāko Ņujorkas «loft» scēnas personību. Praktiski nekas nav zināms par Geila dzīvi līdz pat astoņdesmito gadu vidum – 1973. gadā viņš ir manīts spēlējam bundzinieka Rašida Ali (Rashied Ali) grupā, taču visa pārējā viņa biogrāfija līdz pat pirmajiem ierakstiem vēl aizvien palikusi noslēpumā. Aptuveni divdesmit gadus no savas dzīves Geils pavadījis kā bezpajumtnieks un ielu mūziķis, taču, pateicoties astoņdesmito gadu beigās nākušajai atzinībai, šobrīd jau dzīvo vienistabas dzīvoklī Manhetenā. Pieradis pie ielu mūziķa dzīvesveida, Geils gan vēl joprojām mēdz spēlēt uz ielām – pat lietainos vakaros. Geils ir atzīts par virtuozu tenorsaksofonistu – kritiķis Kriss Kelsijs (Chris Kelsey) raksta, ka viņa spēlēšanu raksturo «kliedzoša multifonika, gigantiski lēcieni intervālos un pārsteidzoša veiklība visos sava instrumenta reģistros (it īpaši altissimo)». Tajā pašā laikā Geils eksperimentē arī ar citiem instrumentiem, proti, vijoli, perkusiju, kontrabasu un (visbiežāk) klavierēm.



Geils ir bēdīgi slavens ar ekscentrisku uzvedību koncertos. Viņš mēdz neparedzami kāpt uz skatuves klauna tērpā un papildināt mūziku ar sirreālu pantomīmu, iejūtoties sava alter-ego Streets The Clown ādā, vai arī uzstāšanās laikā izvērst sprediķiem līdzīgas, kristīga misticisma piesātinātas ugunīgas runas, kurās pauž radikāli konservatīvas domas par dzimumu līdztiesību, geju un lesbiešu tiesībām un citiem jautājumiem. Saskaņā ar medijos pausto informāciju, Geils pēdējo gadu laikā šādu provokatīvu sociopolitisko dimensiju vairs savos koncertos neievieš.



Žurnāls

The Wire

Geila trio albumu «Streets» nodēvēja par vienu no 50 labākajiem 2012. gada mūzikas ierakstiem, savukārt

Vision Festival

– ASV galvenā norise frīdžeza jomā – 2014. gadā Geilam piešķīra balvu par mūža ieguldījumu.



Skaņu mežā Geils sadarbosies ar britu brīvās improvizācijas mūziķiem Džonu Edvardsu un Rodžeru Tērneru – šī grupa krietni atšķiras no citiem Geila projektiem, it īpaši Geila «pamata» trio, kas pēdējos gados ir vairāk atvērts džeza mūzikas ietekmēm. Trio ar Edvardsu un Tērneru turpretī tiecas pēc agrīnajai Geila mūzikai raksturīgās atonalitātes un ugunīguma.



Jāatzīmē, ka personīgu (ne muzikālu) iemeslu dēļ šis koncerts Rīgā varētu būt pēdējais gadījums, kad minētie mūziķi spēlē kopā.



Kontrabasistu Džonu Edvardsu ievērojamais britu džeza un rokmūzikas kritiķis Ričards Viljamss (Richard Williams) nodēvējis par virtuozu, kuram nav bijis precedentu improvizētajā mūzikā. Edvardss kā spēlētājs neatlaidīgi apliecina savu daudzpusību, uzturēdams radošas attiecības ar daudzveidīgu virkni frīdžeza un brīvās improvizācijas mūziķu. Viņš iepriekš Skaņu mežā jau ir uzstājies kopā ar Pēteru Brocmanu (Peter Broetzmann) un Vadadu Leo Smitu (Wadada Leo Smith).



Rodžers Tērners

pārstāv britu improvizētāju «otro paaudzi». Pirmie ieraksti ar Tērnera piedalīšanos tika izdoti septiņdesmito gadu beigās, un līdz pat šīs desmitgades pirmajai pusei viņš apzināti nekad nav spēlējis frīdžezu, pieturoties pie smalki un intuitīvi veidota, neritmiska un abstrakta bungošanas stila, kas saglabā nervozitāti un dzīvīgumu gan intensīvā, gan ļoti klusā un pauzēm pilnā spēlēšanas veidā. Pēdējā laikā gan Tērners periodiski sācis eksperimentēt, saspēlējoties ar frīdžeza mūziķiem un atvasinot šai mūzikai pielāgotu bungošanas manieri. Festivālā Skaņu mežs tiek atzīmēta Tērnera 70 gadu jubileja, tāpēc bundzinieks tā ietvaros piedalīsies divos priekšnesumos – jau minētajā trio ar Geilu, kā arī duetā ar vācu elektronisko mūziķi Tomasu Lenu (Thomas Lehn).



Citi tiktāl apstiprinātie festivāla mūziķi: Autechre; King Midas Sound + Fennesz; Zebra Katz.



Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv. Abonements uz divām festivāla dienām pagaidām maksā 20 EUR, bet uz visām trim festivāla dienām 30 EUR un ir nopērkams tikai iepriekšpārdošanā, savukārt biļešu sākotnējā cena uz koncertvakariem iepriekšpārdošanā: 14. oktobris – 15 EUR, 15. oktobris – 15 EUR un 12. novembris – 15 EUR. 13. oktobrī skatītājiem tiks piedāvāts bezmaksas koncerts sadarbībā ar muzeju Rīgas Birža, savukārt 16. oktobrī, sadarbojoties ar Gētes institūtu Rīgā un saņemot atbalstu no Vācijas Ārlietu ministrijas, festivāla mūziķi uzstāsies Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.


Festivālu Skaņu mežs atbalsta VKKF, LR Kultūras ministrija, Rīgas dome, Eiropas savienības programma Radošā Eiropa, Gētes institūts Rīgā, ASV vēstniecība, fonds Trust for Mutual Understanding un Kulturkontakt Nord. Festivāla komerciālie atbalstītāji ir iRobot un Red Bull Music Academy. Skaņu mežs ir dalībnieks Eiropas eksperimentālās mūzikas festivālu platformā SHAPE (Sound, Heterogenous Art and Performance in Europe) un starptautiskajā tīmeklī ICAS (International Cities of Advanced Sound).
KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu