Atgriežoties pie ievadā aizsāktās domas, mazliet parēķināju. Ja vismaz desmit no festivāla koncertiem vēlētos baudīt atsevišķā koncertvietā, tad būtu spiests šķirties no paprāvas summas. Piemēram, drīzumā «Palladium» koncertzālē gaidāmā «Grimes» koncerta biļete maksā 12 latus, tas nozīmē: lai redzētu līdzīga statusa (nosacīti) māksliniekus no šā gada festivāla - «Givers», «SBTRKT», «Wild Beasts», Deimienu Raisu (Damien Rice), Kingu Čārlzu (King Charles), «Niki And The Dove» un, piemēram, «Friendly Fires», būtu spiests par biļetēm iztērēt 96 latus. Ja vēlētos vēl baudīt Eiropas līmeņa grupas, kas droši varētu uzstāties, piemēram, «Arēnā Rīga», - «Keane» un «Manic Street Preachers» (vidējā cena uz šādiem koncertiem 25 Ls), tad pieskaitām vēl 50 latus. Ja piemetam klāt «The Vaccines», pāris aktuālos dīdžejus un kādu kinoseansu, tad rezultātā jārēķinās ar 200 latiem.

Salacgrīvas

festivāla divu dienu biļete ar visu telšu vietu, svaigu gaisu un jūru fonā izmaksā septiņas reizes lētāk.

Tāpēc nav brīnums, ka visā pasaulē festivālu kultūra strauji attīstās un pasākuma rīkotāji savā starpā izjūt milzīgu konkurenci, lai tieši viņu rīkotajā festivālā uzstātos lielākie un populārākie mūziķi.

Šogad «Positivus» muzikālā programma, manuprāt, bija gudri sabalansēta. Bija viens lielais, aktuālais Eiropas mākslinieks - Saseksas klavierpopa kvartets «Keane», kas nesen izdevis savu ceturto studijas albumu «Strangeland», daudzsološā un potenciāli lielā grupa «The Vaccines», veterāni «Manic Street Preachers», kā arī vairāki jauni un perspektīvi mākslinieki («2:54», «Vondelpark» u.c.).

Lai kā arī festivālos gribētos dzirdēt visus māksliniekus, tas diemžēl nav iespējams - nedz fiziski būt klāt (daudzi koncerti pārklājas), nedz arī emocionāli nemitīgi iesaistīties. Festivāls jau nav tikai koncerti, tā ir iespēja pabūt kopā, satikt draugus un paziņas utt.

Ir jāizvēlas! Piemēram, sestdienas vakarā uz lielās skatuves baudīt «menikus» vai uz «Red Bull Music Academy» skatuves R&B mūziķi Džesi Boikinsu (Jesse Boykins III). Abi labi...

Pirmā diena

Šogad no Rīgas izbraucām laicīgi un saules pielietajā festivāla teritorijā pirmo koncertu (igauņu grupas «Tenfold Rabbit» beigu akordus) noķērām jau plkst. 17. Apstaigājot teritoriju, pamanījām vairākas izmaiņas. Pirmkārt jau otra lielākā festivāla skatuve iebūvēta vecās estrādes vietā, ierastās «Cēsu alus» skatuves vietā šogad vieta atvēlēta deju un elektroniskai mūzikai. Pretī ierastajai «ILY» skatuvei uzbūvēta «Palladium» telts, paplašināta arī telšu pilsētiņa un labāk organizēta satiksme pašā Salacgrīvā.

Jau pēc brīža no «I Love You» telts sāka plūst maigas akustiskās ģitāras skaņas - lieliskā pašmāju dziedātāja Alise Joste, kas pagājušogad izdevusi savu debijas plati, uzmanīgi, bez trokšņa ieveda mūsu lielpilsētas stresainos prātus festivāla noskaņā.

Tikmēr blakus teltī valdīja pavisam citas vibrācijas. Pašmāju apvienība «The Big Bluff» (sākotnējais nosaukums «Acid Rain») pirmos festivāla apmeklētājus aplēja ar kārtīgu rokenrola/blūza skaņu šalti, demonstrējot aizrautīgu enerģiju un virtuozitāti. Savukārt uz «Nordea» skatuves gaumīgu vieglu diskopanku spēlēja igauņi «Malcolm Lincoln», liekot meitenēm (arī dažiem zēniem) griezties pirmajās trakajās dejās. Blakus uz «Red Bull» skatuves gaumīgus dabstepa bītus grieza lietuviešu producents «Brokenchord», kas festivāla oficiālajā bukletiņā nez kāpēc nebija ierakstīts.

Starp citu, ar informācijas pieejamību «Positivus» festivālā viss bija augstākajā līmenī - pie katras skatuves varēja izlasīt koncertprogrammu ar precīziem uzstāšanās laikiem, kā arī informācijas stendā varēja iegūt bezmaksas programmiņas.

Festivālos diemžēl ir jāizvēlas - skriet no vienas skatuves uz otru, baudot katru mākslinieku fragmentāri (ir risks, ka atmiņā nekas tā īsti neiespiedīsies), vai noskatīties vienu koncertu no sākuma līdz beigām (tad jāatsakās no citiem koncertiem, kas norisinās paralēli). Šogad pēc divu dienu mūzikas baudīšanas atmiņas ir stipri vien saraustītas - gan skrēju no viena koncerta uz otru, ķerot pa drusciņai, gan baudīju visu uzstāšanos kopumā. Daudz ko, protams, arī neredzēju.

Pirmie lielās skatuves mākslinieki - franču elektropopa duets «Housse De Racket», manuprāt, lielajai skatuvei bija par mazu. Bezpersonisks 80.gadu disko ar pāris atpazīstamām franču deju mūzikas dekorācijām (abi mūziķi spēlējuši arī kopā ar «Air» un «Phoenix» pamatsastāviem), turklāt vismaz 50% no mūzikas tika atskaņota ar fonogrammu. Arī franču valodas šarms izpalika - puiši savas dziesmas pielāgojuši angļu mēlei.

No sākuma līdz beigām nobaudīju jauno, daudzsološo britu kvartetu «2:54». Grupa par sevi izveidojusi gaumīgu mītu (estētiski video, foto, kas atgādina «The XX» romantiku), izdots arī pirmais mazalbums ar četrām 1990.gadiem raksturīgām šūgeizīgām indī dziesmām, taču grupas dzīvā uzstāšanās bija nedaudz stīva. Abām māsām vēl viss priekšā. Vēlāk uz tās pašas «Noredea» skatuves kāpa vēl viena jaunā grupa - sapņainie «Vondelpark», kas sniedza gaumīgu, neuzbāzīgu elektronisku indī.

Tomēr par pirmās dienas spilgtākajiem priekšnesumiem, manuprāt, jāsaka paldies divām grupām - zviedru pagānpopa apvienībai «Niki And The Dove», kas noteikti pēc festivāla daudziem klausītājiem ir atklājums numur 1, kā arī britu pieklājīgajiem zēniem «Keane». Lai arī grupu bieži dēvē par «Coldplay light», skaņas (par to vēlāk detalizētāk) un programmas ziņā «Keane» bija neapšaubāmi festivāla hedlaineri.

Diemžēl divi mākslinieki piektdienas vakarā tomēr pārklājās. Uz lielās skatuves Hertfordšīras trio «Friendly Fires» un vecajā estrādē Kings Čārlzs. «Friendly Fires» galvenokārt spēlēja mūziku no sava otrā studijas albuma «Pala», kas tapis, iedvesmojoties no slavenā angļu rakstnieka Oldesa Hakslija (Aldous Huxley) utopiskā (tulkojumā – «vieta, kuras nav») romāna «Sala» (Island, 1962). Latīņamerikas ritmi, karnevāla grūvs un 1980.gadu popmūzikas eiforija raksturoja grupas koncertu, kuru baudīt liedza nekvalitatīvā lielās skatuves skaņa.

Tikmēr pirms Kinga Čārlza koncerta pie «Nordea» skatuves brīvu vietu tikpat kā nebija iespējams sameklēt. Acīmredzot pagājušā gada triumfālā debija uz «Positivus» lielās skatuves daudziem Latvijas faniem (fanēm jau galvenokārt) palikusi spilgtā atmiņā. Šoreiz Kings pa skatuves konstrukcijām nerāpās un nospēlēja pietiekoši atturīgu sava debijas albuma koncertu.

«Es esmu karalis,»

skaidrā latviešu mēlē paziņoja Kings Čārlzs. Nobeigumā piebilzdams: «Es mīlu latviešu meitenes!»

No pašmāju mūziķiem piektdienas vakarā noteikti jāizceļ grupas «Tramplīni» uzstāšanās «ILY» teltī. Grupai bija pievienojies Ķīnā mītošais bundzinieks Krists. Kā arī «Laime Pilnīga» un «Astro'n'out», kas iekustināja mazo (nepieklājīgi mazo) «Palladium» telti.

Uz «Red Bull» skatuves uz brīdi pabaudīju nākotnes bugī «Tiger & Woods» un DJ Zinc mežonīgos drum and bass (d’n’b) ritmus. Lieliska deju mūzika!

Otrā diena

Festivāla pirmā diena noslēdzās ar kebabu telšu pilsētiņā un došanos pie miera plkst. 6 no rīta. Ar kebabu, šķiet, mums paveicās - atšķirībā no padsmit citiem festivāla apmeklētājiem, kuri bija spiesti pamest festivālu ātrās medicīniskās palīdzības automašīnā.

Sestdienas koncertprogrammu sākām ar Elizabetes Balčus priekšnesumu «ILY» teltī. Grupas «Sus Dungo» dalībnieces soloprojekts izskan gaumīgi, kulminējot ar brīnišķīgo debijas mazalbuma tituldziesmu «Wooden horse». Paralēli uz «Nordea» skatuves saulainu regeju otrās festivāla dienas rīta publikai sniedz «Kuchenbeat». Dejas ir sākušās!

Vēlāk uz tās pašas skatuves patīkami pārsteidz poļu popmūzikas meitene Monika Brodka, kas nekautrējas dziedāt dzimtajā poļu valodā. «Positivus» ir Brodkas pirmais festivāls ārpus dzimtās Polijas. Veiksmīga debija. Arī publika uzgavilē, uzzinot, ka Brodka ir no Polijas.

Pa ceļam uz lielo skatuvi, kur jau izkārti pašmāju pagānmetāla grupas «Skyforger» plakāti, ielūkojamies «ILY» teltī, kur tehniski nevainojamu (vienlaikus pagarlaicīgu) uzstāšanos sniedz lietuviešu/norvēģu projekts «Rasabasa», taču drīz liego «Rasabasa» skaņu cienītājiem jāsaspiežas tuvāk skatuvei, jo visā Salacgrīvas Zvejnieku parka teritorijā sāk ducināt «Debesu kalēju» smagās ģitāras.

Oponējot skeptiķiem pirms festivāla, «Skyforger», manuprāt, iederējās festivāla kopējā koncepcijā. Grupas koncerts, lai arī pasmags, vienlaikus bija gana izglītojošs - starp dziesmām grupas līderis Pēteris Kvetkovskis atgādināja publikai, ka varam lepoties ar savu vēsturi - kuršu vikingiem, strēlniekiem, tautasdziesmām u.tml. Diemžēl muzikāli grupai pietrūka raksturīgās folkmūzikas šķautnes - nebija nedz dūdu, nedz kokles, nedz stabules.

Tikmēr no jūras puses ap festivāla teritoriju pamazām sāka vilkties draudīgi lietus mākoņi, steidzām uz telšu pilsētiņu pakaļ lietusmēteļiem, pa ceļam uzmetot aci ambientajam igaunim ar elektrisko vijoli Tītam Kikasam (Tiit Kikas).

Gāziens! Visi mūk, valda neliels haoss. Vai tiešām esam no cukura? Apbruņojies ar lietusmēteli, dodos atpakaļ uz festivālu, kur pie lielās skatuves pulcējas vien bariņš drosmīgo. Spītējot lietum, pilnībā izbaudu amerikāņu grupas «Givers» koncertu, kas kulminē ar apvienības lielāko grāvēju «Up Up Up». Grupa savā skaņu paletē apvieno kaut ko no «Vampire Weekend» afrikāniskajiem ritmiem, ģitāras rifiem un regeja, dekorējot to visu ar brīnišķīgu, labskanīgu divbalsību. Viens no festivāla labākajiem koncertiem!

Stāvot lietū, noklausos arī vairākas britu grupas «Cashier No.9» dziesmas. Solīds, britroka tradīcijās ieturēts priekšnesums, kurā saplūst 1990.gadu britu rokmūzikas raksturīgākie vaibsti. Kaut kas no «The Verve», kaut kas no «Hurricane #1», «Starsailor». Interesanti, ka vēlāk visa «britu mafija» ar Nikiju Vairu no «menikiem» priekšgalā turējās kopā lielās skatuves galā. Gan «Cashier No.9», gan «Manic Street Preachers» dalībnieki bija manāmi skatuves malā, sitot kājas līdzi ritmam tautiešu «The Vaccines» koncerta laikā.

Tieši «The Vaccines», manuprāt, kļuva par vienu no festivāla kulminācijām -

vitālas rokmūzikas pavadījumā notika trakas dubļu dejas,

arī muzikāli koncerts bija interesants, jo bija iespēja dzirdēt vairākas jaunās dziesmas («Ghost Town», «Teenage Icon») no drīzumā gaidāmā otrā studijas albuma. Jā, atzīšos, ka neesmu sajūsmā par grupas došanos «The Strokes» estētikas virzienā, īsti nenoticēju solista garajiem matiem un rokstāra imidžam, taču kopumā puišu koncerts bija lielisks! Smalks bija uzstāšanās sākums ar pankroka leģendu «Ramones» ievadu.

Atgriežoties pie lielās skatuves dienas programmas, jāizceļ britu elektroniskās mūzikas projekta «SBTRKT» (izrunājams kā «subtract») priekšnesums. Relaksēts, muzikāli interesants koncerts ar nedaudz sērīgu dziedātāja Semfas vokālu. Kā arī Kendalas pilsētiņas artpopa kolektīva «Wild Beasts» koncerts uz «Nordea» skatuves. Perfekta basģitārista Toma Fleminga (Tom Fleming) un īpaši vokālista/ģitārista Heidena Torpa (Hayden Thorpe) vokālu saspēle. Viens no top5 koncertiem šajā festivālā.

Svarīgi notikumi sestdien risinājās arī «ILY» teltī. Pašmāju grupa «Eskimo», igauņi «Zebra Island» ar mazliet apslimušo solisti Helīnu Risti, kas nule noslēgusi līgumu ar Latvijas mūzikas ierakstu izdevniecību «I Love You Records» par debijas albuma izdošanu, talantīgie «Audience Killers», «The Sound Poets», kuru «Kalniem pāri» sirsnīgi dziedāja viss ILY telts koris, un pašā noslēgumā - «Mācītājs on Acid» no Vašingtonas. Ārzemju latviešu grupa ar brāļiem Lari un Kristapu priekšgalā uz skatuves kāpa Maikla Džeksona maskās un sev raksturīgā spurainā pankroka manierē nospēlēja vairākas jaunās dziesmas, kā arī klasiskus «mācītāju» grāvējus, kā «Hai Zivs» un «Plāksters of Love».

«Manic Street Preachers» kā jau «Manic Street Preachers». Savukārt Deimiens Raiss gluži viens ar akustisko ģitāru, saulei rietot, piedūdoja pilnas ausis pie «Nordea» skatuves esošajiem dāmu tūkstošiem. Romantiski, vai ne?

Plusi un mīnusi

Nobeigumā vēlreiz par festivāla augsto kvalitāti. Gan muzikāli, gan organizatoriski festivāls šo gadu gaitā ir audzis. Tas ir draudzīgs ģimenēm ar bērniem, tas piedāvā plašu spektru ar dažādām nemuzikālām izklaidēm, ir plaša ēdienu izvēle (ko nevar teikt par dzērieniem, īpaši alu), plaša telšu pilsētiņa utt. Tomēr ir arī daži «bet».

Lielākā problēma ir tualetes. Lai arī tās izvietotas pa visu teritoriju un ir pietiekami daudz, tās netika regulāri iztīrītas. Jau pievakarē tualešu saturs smēlās pāri malām un sagādāja ne mazums neērtu brīžu apmeklētājiem (īpaši dāmām). Nerunājot par to, ka liels deficīts izrādījās arī tualetes papīrs. Tualetes, manuprāt, jātīra biežāk! Nav brīnums, ka rezultātā piečurāti un piekakāti (es atvainojos) bija visi krūmi.

Vēl viena piebilde par labierīcībām. Vismaz viena būdiņa jānovieto arī pie mazākām skatuvēm - «Palladium», «ILY» telts, arī preses telts teritorijā tualete par ļaunu nenāktu. Iedomājies,

īsi pirms koncerta mākslinieks/ce savā skatuves tērpā ir spiests skriet pa dubļiem uz publiskajām tualetēm, stāvēt 10 minūtes rindā un nervozēt, vai paspēs laicīgi atpakaļ vai ne.

Otra lielākā problēma - sakari. Diemžēl ne sazvanīt, ne ielogoties internetā festivālā teritorijā nebija praktiski iespējams.

Trešā problēma - skaņa. Šogad lielajā skatuvē, atšķirībā no citiem gadiem, iekārts viens «skandu ķekars». Līdz ar to arī skaņas jauda nav pietiekoši liela. «Friendly Fires» kaut cik labi skanēja tikai līdz skaņu pultij, «Skyforger» skaņa bija ļoti asa... protams, reizēm kļūdās un pogas nemākulīgi sagriež arī skaņu inženieri, taču kopumā, manuprāt, skaņai nevajadzētu būt tam punktam festivāla rīkotāju tāmē, uz kuras rēķina varētu ietaupīt. Arī «Nordea» skatuve īsti labi neskanēja, diemžēl arī video negāja sinhroni ar skaņu.

Statistika: kopumā nedēļas nogalē «Positivus» apmeklējuši aptuveni 25 000 cilvēku, no kuriem 10 000 bija apmetušies telšu pilsētiņā, liecina organizatoru veiktās aplēses. Festivāls noteikti tiks rīkots arī nākamgad - kā ierasts, trešajā jūlija nedēļas nogalē. Pagaidām vēl neviens mākslinieks nākamā gada festivālam, kas būs jau septītais pēc kārtas, nav aizrunāts, taču organizatori pie tā sola sākt strādāt jau rudenī.