Latviešu rokgrupa «Symbolic» stāsta, ka dzīvo rokenrolā, bieži maina solistus un spēlē kopā ar dažādiem māksliniekiem. Puišiem ir pašiem savas mēģinājumu telpas, kurās mēģina gan viņi, gan tādas grupas kā «Mundane», «Voiceks Voiska», «Feik», «V.I.P.», «Crowd», «R.A.P.» «Huskvarn» un citi.
– Kā jūs sākāt spēlēt kopā?
Lauris: – Iepazinos ar Jāni, viņš mani uzaicināja spēlēt grupā, pēc tam es izdomāju, ka šeit ir pārāk daudz cilvēku, kurus nepazīstu, un sāku aicināt uz grupu visus, kurus pazīstu. Tas viss sākās pirms aptuveni trīs gadiem.
– Un ko jūs spēlējat?
Lauris: – Mēs sākām spēlēt pankroku, tad regeju, tad roku, tad roku ar folkloras elementiem, bet pašlaik spēlējam vienkārši latviešu roku. Tas, kā mēs spēlējam, galvenokārt atkarīgs no vokālista, kuri mums diemžēl ir bieži mainījušies. Jānis: – Grupas pirmsākumos dziedājām paši, bijām pašpietiekami. Lauris: – Tomēr aptuveni pēc gada bijām sevi izsmēluši. Tad mums piebiedrojās Indra, tā rudā meitene no «Talantu fabrikas». Viņa kādu laiku pie mums padziedāja, tajā laikā viss gāja uz augšu. Pēc «Talantu fabrikas» Indrai radās citas prioritātes. Pašlaik sadarbojamies ar Niku Matvējevu. Jānis: – Bija viens brīnumains pasākums, kurā ar mums dziedāja pat trīs solisti.
– Atšķirībā no daudzām citām jaunajām grupām jums ir arī pašiem savas mēģinājumu telpas.
Lauris: – Jā. Sākumā mēs mēģinājām citās telpās, bet tad izdomājām, ka varam paši uztaisīt sev labākas un nākt uz mēģinājumiem, kad gribam. Neviens nežēloja laiku, naudu un līdzekļus, lai izveidotu tādas telpas, kurās pašiem būtu patīkami mēģināt. Pašlaik šeit ir arī maza ierakstu studija. Jānis: – Nākotnē būs viena telpa mēģinājumiem, viena ierakstiem.
– Jūs esat tik bagāti, ka pie jums nāk mēģināt arī citas grupas.
Lauris: – Jā, pirmsākumos mēs pazinām ļoti maz mūziķu, tad sākās koncerti, iepazināmies ar citām grupām. Daudzi stāstīja, ka viņiem nav kur mēģināt, mēs piedāvājām, lai viņi nāk pie mums.
– Kā jūs raksturotu mūziķu vidi?
Ģirts: – Par mūziķiem ir daudz stereotipu, bet, manuprāt, tā ir raiba un interesanta sabiedrība. Lauris: – Citi domā, ka mūziķu dzīve ir tikai bohēma, bet, lai radītu kaut ko labu, daudz jāstrādā un jāmācās. Ja nav progresa, tās ir beigas. Jānis: – Mūziķu vidē pastāv zināma konkurence, bet tā ir draudzīga, jo katrs tomēr spēlē citādi.
– Jūs šeit esat arī tad, kad citi mēģina?
Lauris: – Jā, mēs dzīvojam rokenrolā. Aldis: – Bieži esam šeit gandrīz visu dienu. Paši spēlējam un atbalstām citus.
– Ko esat iemācījušies no citiem?
Lauris: – Skatoties, kā citi mēģina, esmu novērojis, ka pats galvenais ir tas, lai grupas biedri savā starpā labi saprotas, ja nav draudzības, rodas nevajadzīgi asumi. Aldis: – Galvenais, lai neviens savas intereses nevērtētu augstāk par grupas interesēm, tas ir nerezultatīvi. Jānis: – Jā, visādu strīdu dēļ no mūsu grupas ir aizgājuši kādi pieci cilvēki.
– Kāpēc jūs vispār spēlējat?
Lauris: – Tas ir hobijs... Jānis: – Nē, pirms desmit, trīspadsmit gadiem, mācoties ģitāru, vēlējos iepatikties meitenēm un kļūt populārs, izdot astoņpadsmit albumus, bet, tā kā spēlēju jau daudzus gadus un albums vēl ir tikai tapšanas stadijā, tad mūzika ir palikusi par hobiju. Lauris: – Bet meiteni tu vismaz dabūji. Aldis: – Pirmo koncertu, kurā es spēlēju, organizēja viena skaista sieviete, un tagad viņa ir mana draudzene. (Skaļi aplausi)
– Skaidrs, tātad meitenēm ar spēlēšanu var iepatikties.
Lauris: – Un ne vienai vien....
Grupas sastāvs: Jānis Rage-Raģis – ģitāra Lauris Aišpurs – ģitāra Ģirts Blūms – basģitāra Aldis Strods – bungas
Mākslinieki projektiem: Dina Kalniņa – tautas mūzikas instrumenti Niks Matvejevs – balss