TVNET piedāvā interviju ar vienu no projekta iniciatoriem Rostislavu Rekutu aka Sound Meccano.

Volokno ir rīdzinieki Jevgeņijs Drumovs un Rostislavs Rekuta aka Sound Meccano, kas pagājušogad piedalījās arī Jāņa Žildes albuma "Stāvi" ierakstā, kā arī video mākslinieks Metjū Bīdermans (Matthew Biederman) aka DelRay, kas pašreiz dzīvo Monreālā.

Volokno audio saturs ir četras kompozīcijas, kas kopā veido 24 minūšu garu plati, savukārt video pārveido statiskus Ineses Baumanes mākslas darbus dinamiskā audiovizuālā plūsmā.

1. Šogad klajā nācis projekta "Volokno" ieraksts ... pastāsti, kāda ir tava loma šajā projektā?

Rostislavs Rekuta: Mana loma? Mūzikas sarakstīšana, apstrāde un audiomateriāla sagatavošana...

Patiesībā "Volokno" ir izteikts vairāku cilvēku kopdarbs - tas varēja realizēties šādā formā, tikai pateicoties katra projekta dalībnieka ieguldījumam.

2. Kā izveidojās tava sadarbība ar ierakstu izdevniecību "rx:tx", Jevgeņiju Drumovu, Metjū Bīdermanu un Inesi Baumani? Pastāsti nedaudz, ar ko šie mākslinieki nodarbojas?

Rostislavs Rekuta: Jevgeņiju un Inesi pazīstu jau diezgan sen. Ar Jevgeņiju kopā darbojāmies projektā "Kolka", esam vairākkārt kopā uzstājušies uz vienas skatuves. Pirms kāda laika mani ieinteresēja elektroniskās mūzikas attiecības ar akustiku un es plānoju ierakstīt atsevišķas kompozīcijas ar flautu. Man bija pāris ideju, un kopā ar Jevgeņiju mēs pieaicinājām flautisti un ierakstījām vairākus flautas motīvus. Sākām apstrādāt instrumenta skaņas un integrēt tās elektroniskā vidē. Ar Jevgeņiju laiku pa laikam mainījāmies dažādām iestrādēm, un tā tapa šī mazā platīte "Volokno".

Pēc kāda laika Jevgeņija uzstāšanos Rīgā redzēja izdevniecības "rx:tx" organizators Marko Peljans (Marko Peljhan) un lūdza viņam atsūtīt Jevgeņija ierakstus. Nolēmām aizsūtīt savus soloalbumus, drīz pēc tam saņēmām piedāvājumu tos izdot. Nolēmām izdevniecībai piedāvāt "Volokno" projektu, jo tas bija viens no svaigākajiem mūsu ierakstītajiem materiāliem. Saņēmuši pozitīvu atbildi, sākām šajā virzienā strādāt.

Pēc dažiem mēnešiem Helsinkos pasākumā "International Symposium of Electronic Art" sastapām Metjū Bīdermanu, kas piekrita sagatavot tematisku video topošajam diskam. Kad sākām domāt par diska noformējumu, Inese Baumane piedāvāja dažus savus darbus, kurus es vēlāk nofotografēju. Bijām apmierināti ar rezultātu un nolēmām darbus izmantot gan albuma noformējumā, gan video.

Vēlāk, kad viss bija praktiski gatavs, mēs uzstājāmies mūzikas festivālā Ļubļanā "Progress". Tur Metjū piedāvāja radīt video uz MAX/MSP bāzes, kas izlases kārtībā izvēlētos tur iekļautus video un audio fragmentus, kombinējot un apstrādājot tos, katru reizi radot jaunu rezultātu. Atzīšos, mūs ļoti ieinteresēja šis piedāvājums un papildus sagatavojām zīmējumus un audio failus, ko Metjū vēlāk izmantoja savā darbā. Rezultātā mūzika, video, programma un vāciņa noformējums kļuva par vienlīdzīgiem projekta komponentiem.

Kas attiecas uz pārējiem dalībniekiem, Jevgeņijs daudz raksta mūziku priekš dzejnieku apvienības "Orbita" un dažus viņa tehno skaņdarbus tuvākajā laikā varētu izdot Antons Kubikovs izdevniecībā "Protez" ASV.

Metjū Bīdermans pašlaik gatavo jaunu video instalāciju, ko plāno izstādīt "Viper" festivālā Šveicē.

3. Kāpēc plate izdota Ļubļanā nevis Rīgā? Vai Latvijā šādu mūziku atbalsta dažādi kultūras fondi un ierakstu izdevniecības?

Rostislavs Rekuta: Izdevniecība "rx:tx" pati piedāvāja savus pakalpojumus, mēs paši neko īpaši nemeklējām. Būtībā "izdošana Ļubļanas izdevniecībā", ko, starp citu, finansē Slovēnijas Kultūras ministrija, izpaužas finanšu piešķiršanā ideju realizēšanai un disku rūpnieciskā ražošanā. Pats ieraksts, masterings, vāka dizains un tā ražošana notika Rīgā. Video tapa pie Metjū Kanādā. Protams, paralēli diska izdošanai izdevniecība nodarbojas arī ar tā izplatīšanu un koncertu rīkošanu.

Diemžēl Rīgā nav mūzikas izdevniecības, kas augstā līmenī varētu izdot eksperimentālās elektronikas, avangarda mūzikas ierakstus. Pie mums līdzīgus ierakstus mākslinieki vienkārši pašrocīgi saraksta CD-R matricās. To skaits parasti nepārsniedz 100 kopijas, diemžēl "oriģinālos" diskus var saražot tikai Lietuvā. Valsts kultūras fondi ar grūtībām piešķir niecīgas summas dažādu festivālu rīkošanai, nerunājot jau par kādas jaunas mūzikas izdevniecības iespējamo finansēšanu.

4. Vai Latvijā šādai mūzikai ir pietiekoši liela auditorija?

Rostislavs Rekuta: Jā, šāda mūzika pie mums ir diezgan pieprasīta. Paskaties, cik daudz cilvēku apmeklē festivālus "Skaņu mežs" un "Mikrostraava"! Cilvēki ar interesi gaida šos pasākumus un nepamet festivālu pēc pirmās uzstāšanās, bet paliek līdz beigām.

Šobrīd, kad robežas starp "andergraundu" un "popmūziku" ir izplūdušas un jēdzieni "komerciāls" un "nekomerciāls" nav viennozīmīgi, par šādiem pasākumiem sāk interesēties arvien plašāka auditorija - dažādi kultūras darbinieki, inteliģence, kas vēlas paplašināt savas muzikālās gaumes robežas. Tas kļūst par normu. Taču pagaidām, kā jau minēju, fundaments šādas kultūras attīstībai vēl nav noformējies, savā ziņā pie mums pieprasījums apsteidz piedāvājumu.

5. Ko tu domā par pašmāju elektroniskās mūzikas projektiem "Selffish", "Alexandroid", "Martinez Gonzalez"?

Rostislavs Rekuta: Andrejs Eiguss, kas plašāk pazīstams kā "Selffish", savus mp3 izdod šobrīd superpopulārajā Vacijas izdevniecībā "Thinner". Viņš rada pietiekoši kvalitatīvu un inteliģentu tehno un ambient. Kritizēt un strīdēties par šo tēmu var daudz un dikti, taču tas nav viennozīmīgi. Andrejs ir viens no profesionālākajiem tehno mūzikas māksliniekiem Latvijā. Velētos, lai viņam pietiktu entuziasma un spēka pieķerties savas izdevniecības "Plus371" darbībai. Cik man zināms, kopā ar vēl vienu Latvijas elektroniskās mūzikas skatuves pārstāvi Deep Z viņš nolēmis to atdzīvināt.

Latvijas duets (šobrīd pat trio) "Alexandroid" ir profesionāli mūziķi, kas rada mūziku jau kopš 90. gadu vidus. Tolaik viņi bija pazīstami kā "Gods Dellusion". Viņu mūziku raksturo visai plašs diapazons - viņi var radīt gan mikro troksnīšus, gan vieglu deju mūziku. Piemēram, "Alexandroid" ir viens neslikts albums kopā ar Aleksandru Potehinu (Lazyfish), kas ir viens no galvenajiem kompānijas "Native Instruments" programmētājiem. Izstrādājis tādas programmas kā "Reaktor" un "Traktor". Turklāt "Alexandroid" ir bijuši populārās Krievijas grupas "Mumiy Troll" albuma skaņu producenti. Taču, lai gan projekta dalībnieki ir dzimuši Latvijā, lielāko daļu laika tie pavada Maskavā un Sanktpēterburgā, līdz ar to ietekmējas no Krievijas elektroniskās mūzikas. "Alexandroid" būtībā pēc sava skanējuma uzskatāms par Krievijas elektronisko mūziku.

6. Kur var iegādāties "Volokno"?

Rostislavs Rekuta: Diemžēl šo disku Rīgā var iegādāties tikai Jauno mediju kultūras centrā RIXC 11. Novembra krastmalā 35 - 201 vai caur internetu. ceru, ka tuvākajā laikā to varēs iegādāties arī mūzikas veikalos "Upe".

7. Vai "Volokno" neplāno radīt „dzīvo” (live) uzstāšanos? Piemēram, festivālā „Skaņu mežs”?

Rostislavs Rekuta: Vispār "Volokno" ir projekta nosaukums, nevis grupa. Taču mēs plānojam dzīvās uzstāšanās ar šo projektu un pašlaik pie tā strādājam. Tā kā ierakstā dzirdama flauta, mēs nolēmām koncertos pieaicināt dzīvo flautistu. Tuvākā uzstāšanās plānota 4. novembrī Parīzē "Spectrography" festivālā. Video un programma "Digital Fibre" piedalīsies multimediju festivālā "Viper" Šveicē, kur, visticamāk, arī mēs piedalīsimies klātienē. Starp citu, video tika izrādīts arī kino festivālā EXIS Seulā (Korejā).

"Skaņu mežā" mēs jau spēlējām, kad toreiz viesojās Terre Thaemlitz. Ar "Volokno" programmu festivāla organizatori mūs uzaicināja piedalīties nākamgad ... tad redzēsim.