Pirms pāris mēnešiem pasaulei izrādījis videoklipu "Follow Me", kurā piedalās arī Zviedrijas populārākās hiphopa izdevniecības RMH seja Adams Tensta. Video tika nominēts gada labākā videoklipa kategorijā vietējai Zviedrijas Grammy balvai "Grammis".

Āķis: Pato, kāds ir tavs stāsts?

Pato: Es piedzimu Čīlē vienkāršā strādnieku ģimenē. Tikai šāda šķira Zviedrijas standartiem varētu atbilst nabadzības līmenim. Mana ģimene vienmēr ir situsies, lai varētu izdzīvot. Mans tēvs vēlējās nodrošināt man un manam brālim labāku nākotni, viņš sakravāja somas un devās uz Zviedriju. Gadiem ejot, mana mamma un brālis arī pārcēlās uz dzīvi pie mums, nu jau Stokholmā. Mēs sākām dzīvi vietā, kuru sauc par Rinkeby un kas Stokholmā tiek uzskatīta par geto – rajonu ar paaugstinātu kriminogēno statusu. Taču man tā nebija problēma, varbūt tāpēc, ka šādos apstākļos biju dzīvojis visu savu dzīvi. Īsāk sakot man tur patika un es tur aizvadīju sava mūža laimīgākās dienas. Tikai vēlāk, kad kļuvu vecāks, uzradās dažādi ļautiņi, kas sāka darīt dīvainas lietas – staigāja ar stroķiem, kautiņos lietoja nažus, laupīja utt. Līdz brīdim, kad viens mans labs draugs pēkšņi tika nošauts dažādu apstākļu sakritības dēļ.

Es sapratu, ka tā nav dzīve, kādu es vēlētos dzīvot, un vēl jo mazāk mans tēvs, kas tik ļoti centās, lai pasargātu mūs no visa šī „gruža”. Un tā es noskaņoju sevi uz pozitīvas nots un sapratu: tā kā visa mana ģimene ir saistīta ar mūziku, tas ir arī mans ceļš ārā no visa negatīvā. Es ar to nedomāju – ārā no mana tusa, prom no maniem cilvēkiem („hood”), bet laukā no visām šīm degradējošajām aktivitātēm.

Un paldies Dievam par to, jo, pateicoties mūzikai, es varu apceļot pasauli, uzstāties dažādās valstīs un mana māksla var tikt novērtēta. Es vienmēr esmu noskaņojies uz to, lai nokļūtu līdz tam, kas esmu tagad, un nekas mani neapstādinās. Te nu es esmu, un tāds ir mans stāsts.

Āķis: Man ļoti patika tavs videoklips dziesmai „Follow Me”, ne tikai mūzikas, bet tās retro štelles dēļ, kas atgādināja visu to bērnu dienu Atari un Segas videospēļu ēru. Tas ir tieši tas, ko mīlu mūsdienu mūzikas-modes-mākslas periodā – līdz ar pastiprinātu retro modes reinkarnāciju tā mums atgādina visas tās nostalģiskās lietas, kuras jau bijām aizmirsuši. Mana mīļākā videospēle bija Prince of Persia. Tāpēc, ka tam laikam spēle pati bija samērā grūta un visas tās spēles varoņa kustības izskatījās reālas, salīdzinot piemēram, ar Atari spēli Montezuma’s Revenge. Kuras vecās skolas videospēļu varonim tu sevi metaforiski vari pielīdzināt?

Pato: Kā jau klipā bija parādīts, mana mīļākā spēle bija Mega Man. Nezinu, vai pamanīji, taču klipā esmu Pato Pooh, Mega Man un Mario, un tieši šīs ir tās divas spēles, kuras es ikdienā spēlēju. Šīs un vēl Ice Climbers.

Āķis: Kā tu satiki hiphopu?

Pato: Mans brālēns bija draugos ar pāris čīliešiem no leģendārās zviedru hiphop grupas „Infinite Mass”. „Infinite Mass” arī bija no Rinkeby, un tas mani acīmredzot arī iedvesmoja. Viņi ir arī viens no iemesliem, kādēļ nesāku repot zviedru valodā 1997.gadā, kad bija pirmais vilnis un to darīja vai katrs. Tātad pamatā tas bija  mana brālēna un viņa draugu dēļ. Neviens cits no maniem draugiem neklausījās hiphopu, un tas man bija izaicinājums turpināt darīt to, ko daru vēl joprojām. Tas bija kaut kas tāds, kurā iemīlējos ne tādēļ, ka gribētos būt „krutam”, pievērst meiteņu uzmanību, utt. Tā ir drīzāk šķīsta mīlestība pret hiphopu kā kultūru un mākslu.

Āķis: Kādi ir tavi tuvākie plāni attiecībā uz hiphopu?

Pato: Es redzu sevi kā mūziķi. Es neesmu tikai reperis, bet arī rakstu dziesmas, komponēju, dažreiz producēju. Esmu hiphopā ļoti ilgu laiku un nebaidos eksperimentēt un šo žanru attīstīt „pa savam”.

Āķis: Mēs, emsiji, bieži gūstam daļu no sava skanējuma, pateicoties draugiem un iedvesmas avotiem. Tas, kā skan zviedru hiphops, mūsuprāt, ir kaut kas unikāls. Kas ir tavi iedvesmas avoti?

Pato: Protams, mani draugi apkārt ir tie, kas mani iedvesmo! Mana komanda pamatā sastāv no producentiem, un tas ir nedaudz citādi nekā ierasts, kad hiphopa apvienības pamatā sastāv no reperiem. Es teiktu, ka viņi un mans tēvs ir manas lielākās muzikālās inspirācijas. Man arī patīk, ka cilvēki atklāj kaut ko jaunu, t.s. inovatori. Nu tu zini, kad klausies kaut ko pavisam jaunu, pilnīgi savādāku, iesākumā nepavelcies, bet tad vienā momentā sadzirdi nianses, atmosfēru, mākslu un skaistumu tanī visā.

Āķis: Tavs albums „The I Work Hard Chronicles” ir ļoti kvalitatīvs, un redzams, ka tanī ieguldīts ne mazums enerģijas, kreativitātes, laika un naudas. Kas notika, ka  izdomāji to atdot visiem par brīvu bezmaksas lejuplādē (http://bit.ly/d6ZUmJ)?

Pato: Tas tāpēc, ka sapratu, ka neviens no ierakstu tirdzniecības īpaši naudu nenopelna. Man ir paziņa, kam pieder lielākā urbāno ierakstu kompānija Zviedrijā, bet viņš ne nieka nav nopelnījis ar to, un tā nu es izdomāju, ka labāk atdodu par brīvu, lai man labāk nostiprinās fanu bāze un tiek rīkoti vairāk koncertu, no kuriem šos izdevumus atpelnītu. Kā arī vēl nopelnītu nedaudz klāt un varētu uzsaukt saviem draugiem kādu dzērienu. (smejas)

Āķis: Pie mums pats smieklīgākais ir tas, ka cauru diennakti radiostacijas spēlē mainstream hiphopu, sākot ar Will I Am, Kid Cudi, beidzot ar Lil Wayne utt. Bet, kad kāds vietējais cenšas iedot radiorotācijai savus trekus, tad sākās atrunas – nē, mēs to nevaram atskaņot, cilvēki sūdzas, tas nav tas žanrs, ko klausās, blāblāblā, nu, tu saprati domu. Vai jums Zviedrijā ir tā pati situācija, vai arī visas lielākās radiostacijas bez ierunām pieņem tavu mūziku, Adam Tenstu, Ken Ring, Promoe, Timbuktu, Petter u.c.? Un, ja ne, kāpēc tas tā ir, kā tu domā?

Pato: Zviedru hiphops kā tāds tika uzskatīts par mirušu jau daudzus gadus. Nebija ne kvalitātes, nekā. Un tikai nesen viss šinī lauciņā sāka attīstīties no jauna, reperi karsē klubu deju zāles. Un mēs kā kultūra šeit augam visos aspektos. Mums Zviedrijā pat ir kļuvis aktuāls apzīmējums „Rapstar” (Repa zvaigzne. – Ā.). Mēs radām kvalitatīvu mūziku, kuru pazīst ne tikai Zviedrijā, bet arī ārpus tās. Mēs piesaistām uzmanību no citām valstīm, kas mūs aicina uz koncertiem. Un aizvien vairāk komercmediji sāk pievērst mums uzmanību. Bet, kas attiecas uz īsteni lielajām radiostacijām, tad vēl joprojām pastāv grūtības ietikt viņu rotācijā. Es un Adams (Tensta) principā esam vieni no retajiem, kuri ir spējuši panākt to, ka mūsu dziesmas iekļauj regulārajās pleilistēs.

Āķis: Kā tu domā – ja tu repotu zviedriski, vai tev būtu bijis grūtāk sasniegt to līmeni, kāds tev tagad ir? Ar to es domāju, vai repot angļu mēlē ir pirmais noteikums lielākai atpazīstamībai, koncertiem ārvalstīs utt.?

Pato: Ja runājam par Zviedriju, tad man liekas, ka repošana zviedriski man personīgi nebūtu šķērslis sasniegt to, ko esmu sasniedzis tagad. Bet angliski repojot – protams, es kļūstu atpazīstamāks ārvalstīs. Un tomēr – skaties, ko ir sasnieguši Saian Supa Crew (franču leģendāra hiphop grupa. – Ā.). Viņi ir bijuši pat manā dzimtenē – Čīlē, kur daudz cilvēku pat nesaprot angliski, kur nu vēl franciski.

Es domāju, ka mums, eiropiešiem, vajadzētu izkopt savu identitāti un beigt pakaļdarināt amerikāņus. Mums ir pašiem sava gaume, vēsture un stils. Nav vajadzības būt kā amerikāņiem. Kādēļ lai es klausītos eiropieti, kas atdarina amerikāņus? Es to negribu. Es klausos amerikāņu repu, kas nāk pa taisno no ASV. Tomēr ir iespējams repot angliski un saglabāt tanī visā eiropeisko esenci un sludināt savu vēsti. Es to daru, Lazee to dara, Adams to dara...

Āķis: Un visbeidzot - ko tu gaidi no 18.marta koncerta Rīgā, kad būsi te?

Pato: Im expecting to wild the f*** out. Its gonna be a party yalllllllllll!!!!

(netulkojas. – Ā.)

Pato Pooh būs īpašais viesis Gacho koncerttūres lielajā noslēguma koncertā 18. martā klubā Essential.

Pato Pooh ft. Adam Tensta - Follow Me