Gaidāmi nu jau kārtējie trīs koncerti Kongresu namā!

Jā, nožēlojami.

It kā jau ierasta lieta, bet noteikti būs kas tāds, kas vēl nav bijis.

Tas pats eklektiskais bardaks, kas vienmēr. Taču būs diezgan daudz jauna materiāla, jo pēdējā gada laikā ir sašancēts baigi daudz. Bija visādi pasūtījuma darbi. Piemēram, slavenā "Žurka Kornēlija". Daudzi brīnījās, ko mēs tur līdām tai izrādē, bet mums tā bija forša pieredze. Mūziķiem jau viegli neklājas, ar koncertiem pagrūti, bet mums bija vairāk nekā 30 izrādes! Intensīvs darbs, oriģinālmateriāls, uzrakstījām kādas padsmit dziesmas, pieņēma kādas astoņas, vairāk nemaz nevajadzēja. Koncertā tad būs šie gabali, nedaudz gan pārtaisītā veidā. Būs arī tās izbrāķētās dziesmas, kas neiekļuva izrādē, jo tur ir pāris ļoti labi gabali, paši muļķi, ka nepaņēma. Vēl mums bija tāds pasūtījuma darbs Kuldīgas pilsētas svētkiem, kam sastrādājām dziesmas. Piemēram, tas tagadējais radio gabals "Tā, lūk, man iet" tika rakstīts tieši Kuldīgai. Viņi bija ieņēmuši galvā, ka ir baigā jūras pilsēta, un svinēja jūras svētkus. Viss tad ap to jūru arī grozījās, un mums bija iespēja uzrakstīt arī kādas trīs jūrnieku dziesmas, kas arī koncertā būs. Vēl būs redzams, kā es dejoju, jo tagad mācos speciālu horeogrāfiju. Vispār, ja prasīs kaut ko uz bis, tad dabūs pāris baigos pārsteigumus...

Pirmais koncerts turklāt domāts kā Jaungada svinības.

Jā,

pie reizes taisām Jaungada pārraidi Latvijas Televīzijai. Lai publika nāk ar visādiem konfeti!

Vienreiz mums izdevās līdzīga hohma – izdomājām, ka mums būs koncerts Taškentā. Visiem likām ierasties ķubiķeikās (domātas tibeteikas - red.). Gribējās uzspēlēt Taškentā, bet aizbraukt jau nesanāk. Pa radio izbļaustījāmies, un ļoti daudzi atnāca vairāk vai mazāk ķubiķeikās – šausmīgi smuks skats! Kā būs ar to Jaungadu, redzēsim. Bet tas jau nav galvenais. Galvenais ir tas, ka šoreiz nebūs ierastais scenārijs – pirmajā daļā jauns materiāls, lai visiem garlaicīgi, tad otrajā vecie gabali un visi lec kājās. Šoreiz viss sadalīts pa abām daļām tā, lai visu laiku ir garlaicīgi!

Albumā būs teātra materiāls vai vēl kas cits?

Tur ir daudz kas. Teātra un izbrāķētie gabali, vēl citi, arī tie, kas jau simts gadus pa radio skanējuši, sākot jau ar "čiekuru" un tamlīdzīgiem. Arī tādi, kurus sen spēlējam, bet nekad neesam publicējuši. Sanācis tāds drausmīgi garš – 18 dziesmu albums. Riktīgs milzenis. Bet nav jau vairs septiņdesmitie gadi, konceptuālo albumu laiks – septiņi gabali, katrs 12 minūtes garš.

Esat paši skaitījuši, cik jums tas katalogs ir liels?

Vienubrīd bija kādas 80 vai 90, bet tas jau bija sen, tagad ir stipri vairāk.

Galvā tas viss droši vien neturas?

Galīgi neturas. Man ar to galvu vienmēr bijis slikti. Pirmos divus vai pat trīs gadus es jaunās dziesmas dziedu no lapiņas. Man tāpēc ir tāda pultīte priekšā. Apbrīnoju aktierus, kuri var kalt iekšā tos tekstus... Jā, daudz mums tā materiāla. Es jau sāku domāt, ka varbūt mēs par daudz darām. Derētu mazliet pasēdēt mierā.

Šis gads jums bijis pamatīgi ražīgs arī koncertu ziņā. Pārsteidzoši!

Jā, mēs taču uz Jāņiem pat bijām Anglijā un Īrijā pie letiņiem. Tusiņš bija riktīgs – kādi 5000 cilvēku!

Bija savādāk, nekā spēlēt uz vietas?

Nē! Pilnīgi tā pati aura. Bezmaz vai katru otro jau pazīsti, jo šis jau nācis uz koncertiem Latvijā, tagad dzīvo tur. Sajūta bija tāda, kā spēlētu kaut kur pie Suntažiem.

Vēlme tik ļoti ņemties pa studiju un koncertiem šogad saistīta ar ekonomisko vai radošo vajadzību?

Nu, baigi interesanti bija rakstīt tās pasūtījumu lietas. Tev uzdod darbu un tu raksti nevis dziesmas tīri sev, bet konkrētam projektam. Tie rezultāti sanāk pārsteidzoši labi. Un tas jaunais albums "Kurvis" tādēļ arī sanācis tāds nopietnāks – nav īsti radio formāts.

"Kurvis" vairāk saistīts ar sēņošanu vai ar meiteni, kura "iedod kurvīti"?

Tur ir visa dzīve. Sākot ar stārķi, kurš tevi kurvī atnes, turpinot ar kurvīti, ko iedod skaistākā meitene skolas ballē, kuru tu savā prāta aptumsumā esi uzdrošinājies uzlūgt uz deju, tad vēl ir tas iztikas kurvis jeb grozs, ko dod tie elementi, kurus atkal tikko ievēlējām.

Un beigās jau atnāk tā kaulainā un ieliek kā sēni savā kurvī. Pseidofilosofiskā doma.

Tas kurvis latviešiem ir tāds simbols, mēs taču arī esam tāda sēņotāju tauta.

Tu teici, ka pasūtījuma darbu bija daudz. Gan jau, ka arī politiskie spēki vēlējās ko pasūtīt.

Kaut kas jau bija. Viena apvienība vēlējās mums noņemt vienu veco gabalu, pārtaisīt tekstu un tā. Bet mēs nobrāķējām viņu ideju un neatdevāmies. Zini, muzikantam jau it kā ir po..., kur uzspēlēt, bet šajās vēlēšanās pēc mums nemaz tik liela vēlme nebija. Mums arī nekādas diži politiskas pārliecības nevienam nav un arī tā īsti negribas neko tādu darīt, jo tauta jau briesmīgi greizsirdīgi skatās uz šīm lietām.

Intervijas otro daļu lasi TVNET rītdien!