Jau 20.oktobrī ar savu pagaidām vienīgo koncertu Baltijas valstīs Rīga uzstāsies mūsdienu smagās mūzikas apvienība "A Storm Of Light". Gaidot savu atgriešanos Rīgā, grupas dibinātājs, mākslinieks Džošs Greiems (Josh Graham) starp koncertiem šobrīd vēl Vakareiropā atrada mirkli, lai atbildētu uz dažiem jautājumiem.
Lielākā daļa tevis pēdējā laikā radīto darbu būtu itin viegli nosaucami par „apokaliptiskiem”. Vai redzi ko tādu tuvojamies?
Vienā brīdī mainīsies pasaule un cilvēces ceļš līdzi tai. Nedomāju, ka notiks filmās redzētais, bet, jā, kaut kas mūsu paaudzes laikā vai pēc simtiem nākošo noteikti pieliks punktu mūsu dominantei pār pasauli. Laiks ir bezgalīgs, cilvēce nav.
Visu dziesmu teksti balstīti dažādās mūsdienu zinātnes teorijās (piemēram, par t.s. sesto izmiršanu) un literatūrā (t. sk. Stīvena Hokinga „Laika īsa vēsture” un „Pasaule bez mums”). Ja kaut vai internetā pameklēsi, kas ir „sestā izmiršana”, sapratīsi, ka izredzes tiešām nav daudzsološas. Cilvēce plešas gandrīz neierobežoti. Tādējādi mēs gluži pa dienām veicinām sugu izmiršanu. Un tas ir satraucoši, lai neteiktu vairāk. Cilvēkiem pasaule jāredz kopsakarībās, kā arī tas, kā mainīt viņu uz planētas atstāto oglekļa pēdas nospiedumu.
Kā tu manis minēto citātu attiecinātu uz stāvokli, kurā šobrīd atrodas mūzikas... Labi, saukšu to tomēr par „biznesu”. Noteikti neesmu vienīgais, kuram izdevniecība „Neurot Recordings” un tai līdzīgas liekas kā alternatīva, ka sava, paralēla ceļa gājējas...
Mūzikas industrija cīnās par izdzīvošanu.
Nelegāli iegūtas mūzikas lejuplādēšana lēnām, bet saīsina daudzu mūziķu radošo mūžu un, lai cik dīvaini izklausītos, ietekmē arī ierakstu kvalitāti.
Neatkarīgās izdevniecības arvien retāk atļaujas maksāt grupām, lai tās varētu ierakstīt savu mūziku, jo tik daudz līdzekļu tiek zaudēts nelegālas lejupielādes dēļ. Ir grupas, kurām pat jāatsakās no pieredzējuša skaņu inženiera pakalpojumiem un jādomā citas metodes.Ir pieredzēts daudz cīņu, lai pārliecinātu cilvēkus pirkt ierakstus, ieraksti tiek īpaši noformēti, tiek tiražēti platē un nelielā skaitā, utt. Jā, savā ziņā tas pat darbojas, taču ierakstu kompaktdiskos pārdošana ir nopietni cietusi.
Nesen pabeidzis darbu pie grupas „Soundgarden” jaunākā ieraksta, sapratu, cik lielā mērā lejuplādēšana var ietekmēt pat šāda līmeņa māksliniekus. Lai vairotu ieraksta noietu, viņi izdevuši četras dažādas tā versijas – 12 dziesmu kompaktdisku, 2 CD un 1 DVD ierobežotas tirāžas un īpaši noformētu „digipak”, ierakstu platē ar trīsdaļīgu iepakojumu, kā arī milzu t.s. „box set” ar īpašiem plakātiem, fotoattēliem u. tml.
No kreisās: Domeniks Seita, Džošs Greiems. Foto: Publicitātes foto
Mēs noteikti nesludinām bezjēdzīgas visa beigas. Ikvienā mūsu darbā ir savs vēstījums. Jā, vizualizācija koncertos, kā arī albumu noformējums ir cieši saistīti ar mūsu mūziku. Mērķis, apvienojot visus trīs elementus, ir rosināt domāt un apzināties stāvokli, kurā patlaban atrodas mūsu planēta. Vairāk par visu mēs vēlētos sludināt „gaismu”, kas var būt gan informējoša, gan apgaismojoša, gan biedējoša, gan visvisādi citāda.
No koncertus redzējušiem dzirdēts, ka „A Storm Of Light” uznāciens video projekciju pavadījumā atstāj drūmāku, pat ļaunāku iespaidu nekā, piemēram, tevis grupā „Neurosis” veidotais vizuālais noformējums. Vai piekrīti? Un vai tas ir pat apzināts solis, lai savā ziņā kompensētu „A Storm Of Light” ķermenī trūkstošās daļas? (Grupas kodolu veido divi pastāvīgie tās dalībnieki – Dž. Greiems un Dominiks Seita. – M. Magone.)
Nenoliedzami interesanti, neesmu ko tādu agrāk dzirdējis. Protams, pieeja abu grupu koncertu vizuālajam noformējumam atšķiras.
„Neurosis” koncertu video noformējums savā veidā ataino grūtības, ar kurām mūsu tumšajā pasaulē jāsaskaras un jācīnās cilvēka garam. Tās it kā ilustrē ļaunumu, kas slēpjas cilvēces sirdīs. Tās ir nedaudz sirreālas, salīdzinot ar „A Storm Of Light” vizualizācijām, kuras nekaunīgi attēlo to, kas notiek mums apkārt tieši tagad. Karš, bads, mežu izciršana, sugu izmiršana, piesārņojums utt.
Ja reiz tā, varu saprast, kāpēc „A Storm Of Light” koncerti uz cilvēkiem atstāj drūmāku, tumšāku iespaidu. Domāju, tie ir burtiskāki, „tieši sejā”, tā sakot...
Pielīdzinot grupu dzīvam ķermenim, „A Storm Of Light” liekas kā allaž mainīgs organisms – regulāri mainās dalībnieki, ierakstos piedalās vairāki viesmūziķi. Kā pats uz to skaties, kā izskaidro?
Mums tā patīk. Mums rodas iespēja muzicēt ar daudziem no mūsu draugiem, aicināt viņus studijā un tā tālāk. Tā patiesi ir brīvība, kādu nekad agrāk neesmu pieredzējis. Arī mūsu draugi vienmēr ir priecīgi piedalīties, kad pienācis īstais brīdis. Mēs varam spēlēt gan kā trio, gan piecatā vai pat sešatā, un dzirdēt izmaiņas sagādā milzu prieku.
Mums bijis gods spēlēt ar tik daudziem cilvēkiem, ka nevaru beigt priecāties. Koncertos esam spēlējuši ar Džeisonu Rīderu (Jason Roeder, grupa „Neurosis”) un Vinniju Sigorelli (Vinny Sigorelli, grupa „Unseen”) pie bungām, Vilu Lindsiju (Will Lindsay, grupa „Wolves In The Throne Room”) un Metjū van de Kerkhovi (Mathieu Van De Kerckhove, grupa „Amenra”) kā ģitāristiem, Nerisu Kempbelu (Nerissa Campbell) un Zoru Atašu (Zohra Atash, grupa „Religious To Damn”) kā dziedātājām. Ierakstos piedalījušās Džārbo (Jarboe), Karla Kilstede (Karla Kilstead), Lidija Lanča (Lydia Lunch) un daudzi, daudzi citi.
Mūsu pieeja ir gūt prieku pašiem un just artavu, ko dod cilvēki, kurus cienām un apbrīnojam. Durvis ir vaļā, tās nepārtraukti mainās. Katra no turnejām līdz šim bijusi citāda, un tas ir apbrīnojami.
Tu biji un joprojām esi vairākās grupās (Dž. Greiems savulaik muzicējis apvienībās „Battle Of Mice” un „Red Sparowes”, joprojām ir arī „Blood And Time” dalībnieks – M. Magone), kas liekas rotējam ap noteiktiem cilvēkiem. Draudzība, dvēseļu radniecība pragmatiski iemesli – kas tam pamatā? Īpaši, ja zināms, ka ikdienā uzturaties dažādās vietās ASV...
Dvēseļu radniecība Noteikti. Mēs visi esam gatavi strādāt līdz spēku izsīkumam, mainīt produktivitāti pret miega badu, un tas atlīdzina neaprakstāmi. Mēs katrs cenšamies apmierināt savas intereses, taču vienmēr atgriežamies pie lietām, kas mūs notur kopā.
Tincinu aiz ziņkāres, jo Latvijā pēdējā laikā mūziķi liekas kļuvuši atvērtāki, gatavi sadarboties, lai atbalstītu otru. Un es nerunāju tikai par tiem, kas, nosacīti, bet darbojas viena vai radniecīgu žanru ietvaros. Pat ideoloģija un pārliecība liekas krustojamies. Pirms dažiem gadiem mūziķi veģetārieši bija šokēti par cūkas bērēm, ko cita grupa projicēja sava koncerta laikā. Nu viņi izveidojuši, iespējams, ciešāko radošo laulību, kādu zinu. Un šajā ziņā man nākotne nudien rādās itin gaiša!
Mūzikai, mākslai vislabāk klājas grūtos laikos. Šajā ziņā tev pilnīgi piekrītu.
Kad Klintons bija prezidents, mūsu valstij klājās lieliski, cilvēkiem bija darbs, budžetā pārpalikums un mūzika sūkāja!
Līdzko Bušs bija visu sagandējis, mūzika atkal sāka atgūties, māksla kļuva drūmāka un mērķtiecīgāka. Mēs esam viena interesanta suga, tas gan.Pabeigšu uz praktiskas nots. Kas notiks pēc šīs Eiropas turnejas? Kas notiks „A Storm Of Light”, ko darīsi kā mākslinieks, vai varam gaidīt jaunu „Neurosis” studijas ierakstu?
Pēc šā ceļojuma mēs ierakstīsim savu trešo studijas albumu, kuram pagaidām vēl nav nosaukuma. Maijā to ASV un Lielbritānijā izdos izdevniecība „Profound Lore”, bet Eiropā – „Burning World”. Pavisam drīz tiks izdota arī mūsu „Latitudes” (izdevniecības „Southern Records” konceptuāls projekts – ārpus mūziķu repertuāra esoša materiāla ieraksts – M. Magone) sesija, kurā ietvertas dažas vecākas kompozīcijas, kā arī divas kaverversijas – grupas „Big Black” dziesma „Kitty Empire” un „Joy Division” dziesma „Day of the Lords”.
Runājot par vizuālo mākslu, 2011. gada februārī Sanfrancisko atklāšu savu pirmo personālizstādi, kā arī sākšu strādāt pie vairākiem jauniem projektiem.
„Neurosis” gatavojas nākošajam ierakstam, un cerams, ka tas tiks ierakstīts nākošā gada otrajā pusē. Demo izklausās satriecoši!
***
Biļetes iepriekšpārdošanā uz Rīgā gaidāmo koncertu nopērkamas elektronisko biļešu tirdzniecības vietnē www.bezrindas.lv
Dziesmas "Tempest" video
