Un katru reizi gan video, gan audio piesaista uzmanību ar savu kvalitāti, nepieradināto pasniegšanas veidu un, jā, arī Janas savdabo seksapīlu un sevis pasniegšanas māku vizuālā izpratnē. TVNET piesēda ar mākslinieci uz vienu tējas tasi.

Iemesls sarunai ir Janu jaunais minialbums jeb EP "Trilingual" ar dziesmām, kas izpildītas trīs dažādās valodās – angļu, latviešu un krievu.

Pāris teikumos – kas ir "Trilingual" un kur to var dabūt?

Tas ir mans jaunākais garadarbs, kas sastāv no sešām dziesmām. Un iegādāties to var tikai pie manis personīgi. Esmu ārkārtīgi vīlusies lielajās ierakstu kompānijās un mūzikas industrijā kā tādā.

Mana pamatkoncepcija ir nopelnīt ar savu mūziku pašai, nevis atdot naudu tirgotājiem.

Kā ar tevi var sazināties, ja ir vēlme šo albumu iegūt savā īpašumā?

Mani var atrast draugiem.lv, myspace.com, uzrunāt e-pastā – janahermann@inbox.lv. Būs iespēja dabūt albumu gan CD formātā, gan digitāli.

Sākotnēji bija jau ierakstīts vesels albums, 12 dziesmas. Tās visas atkal bija angļu valodā. Latviski nerakstīju ne jau tāpēc, ka valoda būtu kaut kāda neriktīga. Patiesībā nemaz neesmu latviete – mans tēvs ir Krievijas krievs, mana māte ir latviete ar ebreju izcelsmi. Līdz ar to, ja ir runa par dzimto valodu, tad man vajadzētu uzreiz dziedāt divās, trijās valodās. Taču ar jaunajām dziesmām bija tā, ka nāca piedāvājums no malas ierakstīt dziesmu latviski. Tas bija Latvijas alternatīvo mākslinieku projektam – dziesmām ar Raiņa vārdiem. To kūrē Andžons no "Latvijas gāzes". Dziesmu ierakstījām, man pat ļoti iepatikās un radās ideja saīsināt albumu, lai tas neizklausītos tik vienveidīgi. Un tā tapa ideja jau par trim valodām – pa divām dziesmām latviski, angliski un krieviski.

Un pārējais materiāls, kas palika pāri, ir nolikts plauktā aizmirstībai?

Nē, nē, nē! Mums ar Eniju Maiku un vēl dažiem domubiedriem ir vēl viens projekts, kas saucas "Folkie PC", dziesmas var tikt izmantotas arī tam. Drīz iznāks arī "Folkie PC" albums. Tāpat dziesmas var tikt izmantotas vēl viena mūsu mākslinieka Suntah vajadzībām. Viņas minialbums jau tiek tirgots gan Latvijā, gan ārzemēs, piemēram, Japānā.

Radies iespaids, ka jūs vispār tā paralēli skatāties uz Latvijas mūzikas vidi un ejat paši savu ceļu, meklējot un arī atrodot iespējas ārzemju tirgos.

Jā, jo Latvijā ir arī ļoti maza mediju ieinteresētība. Savu jauno dziesmu ar Raiņa vārdiem ("Saules grieži", sk. resursos atrodamo video – red.) es nosūtīju principā visām radiostacijām, bet atsaucās tikai viena – "Radio NABA". Citur pasaulē ir krietni augstāks novērtējums. Tā arī ir atbilde.

Vai tevi varēs kaut kad redzēt arī koncertā?

Pagaidām tas ir tikai domu līmenī. Šobrīd nevēlos koncertēt. Tur varētu būt miljons iemeslu, kāpēc nē, un tikpat daudz, kāpēc jā.

Tavs imidžs ir tāds, no kā daudzas latviešu popdīvas varētu pamācīties. Tu to esi kaut kur mācījusies vai tas tev nāk dabīgi?

Tas nāk absolūti dabīgi. Gribētos atpakaļ tos laikus, kad sievietei nebija obligāti jāizģērbjas, lai pārdotu savu mākslu. Šobrīd jau tas tiek uztverts gandrīz vai tā, ka nav citas izvēles –

vai nu tu tajās biksītēs tirini savu pakaļu, vai nekā. Es cenšos nedarīt to, kas man šķiet nepieņemams vai neglīts.

Var jau tomēr izcelties ar kaut ko citu.

Kā tev vispār iet kā māksliniecei šajos finansiāli ne vieglajos laikos?

Vispār man iet ļoti labi, jo dzīvi dalu vairāk tādās radošās kategorijās. Ir ko darīt, ir ko plānot. Darbības lauks ir gana plašs un nāk arī atzinība, kas ir obligāti vajadzīga katram māksliniekam. Un nebaidos teikt, ka tas, ko darām, ir augstvērtīgs darbs. Es domāju, ka īstam māksliniekam ne pie kādas ekonomiskās vai politiskās sistēmas nevar būt labi. Mākslinieks ir tas cilvēks, kurš lielākoties ir ar visu nepārtraukti neapmierināts. Lai būtu ko teikt, ir jābūt iekšējai sāpei. Globāli nedomāju, ka ir labāk vai sliktāk nekā pirms 20 gadiem. Tās pamatsāpes jau nezūd un nāk līdzi, ir aktuālas joprojām.