«Vai tu zināji, ka es kopš gada sākuma vairs nedzeru?» uzmetis acis vīnam, sveicinoties izmet Ingus. «Labi, ka nenopirku ko stiprāku,» pie sevis nodomāju un ar namatēva atļauju uz koridorā sakrautajām disku kastēm uzmetu savu vējjaku, fotoaparātu un ieslēdzu sarkano «rec» podziņu diktofonā.

Lai arī «Čūska» ir tapusi vairāk nekā piecus gadus, laika posmā no 2005. līdz pat 2011.gadam, nekādas plašas reklāmas kampaņas, atrādīšanās presē vai kāda cita veida publiskas informācijas par to, kad albums varētu tikt laists klajā, nebija (savus ierakstus Ingus izdod pats savā izdevniecībā «IB ieraksti»).

Vienīgais albuma reklāmas mārketinga gājiens no Baušķenieka bija bloga ieraksts viņa «draugiem.lv» dienasgrāmatā: «Albums ir gatavs!»

Tas arī viss! Pats Ingus uzskata, ka viss, kas ir apkārt pašam pamatproduktam/albumam, ir lieks.

TVNET: Albums beidzot ir izdots, taču nekādu skaļu paziņojumu, nekādu ieraksta veicināšanas pasākumu - videoklipu, interviju, preses relīžu, reklāmu u.tml. nav...

Ingus Baušķenieks (turpmāk IB): Kādas reklāmas, interesanti gan? Tie pārdošanas apjomi šobrīd ir tik neiedomājami mazi, ka vēl kaut ko ākstīties ar reklamēšanu būtu vienkārši aušība. Saproti, man nepatīk nevienam īsti uzbāzties. Man vispār nepatīk tā situācija, kas iegājusies no mūzikas komercijas, proti, ka produkts nav beidzies ar to, ka ir izlaista plate. Mūzika ir lieta, ko vajag klausīties... Piemēram, video nav piekabināts mūzikai aiz mākslinieciskiem apsvērumiem, bet gan aiz komerciāliem. Tāpēc tas ir kļuvis populārs. Tāpēc tas ir taisīts, tāpēc tas ir dzīts. Būtībā, kad parādījās pirmie klipi, tie tika veidoti kā dziesmu reklāmas, nevis kaut kas cits. Tāda ir klipu dziļākā jēga. Tas ir tas pats, kas intervijas ... viss tas, ar ko it kā ir jāapaug. Un man kaut kā nepatīk tā apaugšana.

TVNET: Vai tas tomēr nav atkarīgs no katra individuāli - vai tas būtu audiālists, vizuālists vai kinestētiķis? Proti, daudzi cilvēki tomēr mākslu uztver ar acīm, arī mūziku uztver vizuāli mūzikas klipā. Tāpēc jau arī tādas video vietnes kā «Youtube» ir tik populāras.

I.B.: Nu redzēt ir vienkāršāk. Tāpat kā redzēt ir vienkāršāk nekā lasīt grāmatu.

TVNET: Videoklips tomēr paspilgtina mūzikas baudīšanas piedzīvojumu...

I.B.: Bet cik reizes var klausīties plati un cik reizes var skatīties klipu?

TVNET: Ja tavs pirmais iespaids par nezināmu mūziku nāk no kvalitatīva klipa, ja tu uztver ar acīm, tad tas vēlāk, iespējams, rada interesi arī par pašu mūziku.

I.B.: Nu jā, varbūt tā var to paņemt...  Starp citu, šopavasar es tomēr tā nopietni apdomāju iespēju sev mājās ierīkot video montāžas studiju, lai pats varētu kaut ko tādu darīt, tomēr zināmu apsvērumu dēļ sevi piebremzēju. Kaut kādā ziņā man tā video bilde ir mīļa un patiktu ar to nodarboties.

Ingus Baušķenieks savā mājas studijā. Foto: Jānis Žilde/TVNET

TVNET: Jūsu vecie «Dzelteno pastnieku» video jau nenoliedzami ir pašmāju mūzikas videoklipu pērles - klasika.

I.B.: Starp citu, tos, kas ir visrūpīgākie no maniem darbiem, es tā arī nekur neesmu redzējis. No «Klusā okeāna» (1990. gads) dziesmas «Varbūt» video ir absolūti mans visrūpīgākais darbs. Tas man nekur nav patrāpījies.

TVNET: Kur šis video varētu būt meklējams?

I.B.: Nu, manā plauktā.

TVNET: Kāpēc gan nevarētu izveidot kādu Baušķenieka «Youtube» video kanālu?

I.B.: Nē, man baigi maz ir to darbu un lielākā daļa no tiem ir televīzijas īpašums, bet «Varbūt» ir mans īpašums un tāpēc oriģināls stāv man plauktā. Tas bija rūpīgs darbs, un savulaik es pat saņēmu kaut kādu balvu par tehniski progresīvāko video. Bija lielisks operators Juris Garjānis, kas to filmēja uz 16 mm filmas.

[Minēto video gan mums izdevās sameklēt «Youtube». Skat. resursus, - aut. piezīme]

Tērbatas ielas studija. Foto: Jānis Žilde/TVNET

TVNET: Ja reiz esam pieskārušies balvu tēmai, tad nevaru nepajautāt par Dzelteno Pastnieku neizdotā 1987.gada albuma «Nakts» nomināciju šā gada Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai blakus pavisam jauniem 2010.gada albumiem. Vai tas tev šķiet pareizi?

I.B.: No formālā viedokļa tas vienkārši bija tā, ka viņi man to piedāvāja, piezvanīja un jautāja, vai es nevēlos. Es piekritu. Būtībā jau šis ieraksts tiek izdots pirmo reizi, tas caur tādu pekstiņu faktiski ... nevienā legālā veidā tas agrāk nebija izdots. No formālā viedokļa it kā viss ir pareizi, bet, protams, no otras puses tas viss ir tā pekstiņaini... Es izmantoju situāciju un ienominēju tur arī «Dodo» albumu, gribēju to parādīt plašākam lokam.

TVNET: Par šo faktu bijis daudz diskusiju. Kaut kur lasīju, ka pareizāk būtu piešķirt tev kādu balvu par ieguldījumu Latvijas kultūrā vai tml.

I.B.: Es ceru, ka kādu brīdi vēl šādu balvu nesaņemšu...

TVNET: Protams, šis ieguldījums turpinās, un jaunākais no tā ir soloalbums «Čūska» [atveru diska vāciņu un pētu tā saturu, - aut. piezīme]

I.B.:

Tur nav nekā daudz ko šķirstīt. Tur viss ir atkal tā pa godīgo, tikai pārlocīta lapiņa.

«Dodo» izdevums bija vienīgais, kurā es ieliku lielāku poligrāfiju, lai varētu izlasīt tekstus, jo tie ir būtiski. Tas ir vienīgais «IB ieraksti» izdevums, kur esmu ielicis iekšā ko vairāk par vienu salocītu lapiņu. Šeit (rāda uz jauno CD) atkal ir viss pa normālo. Ar «dīdžejam nedraudzīgu» noformējumu - dziesmu nosaukumi nav uz aizmugurējā vāka. Arī dziesmu skanēšanas ilgums nav uzrādīts.

TVNET: Tas apzināti? Nav arī nekādu sponsoru logo. Princips?

I.B.: Nav arī nekādu sponsoru pašu kā tādu. Tas ir viņu princips.

TVNET: Tīra manta, tā varētu teikt, bez nekādiem piejaukumiem.

I.B.: Praktiski tīra, jā. Pēdējā tīrā manta bija «Digitālā ziema», bet toreiz bija cita situācija, toreiz es nelaiķim izdevējam Kalējam teicu, ka «neesmu ar mieru, ka tur visādas bļembas liek virsū», un tad viņš sūkstījās: «Nē, dārgi sanāk!» Pa šiem trīspadsmit gadiem daudz kas ir mainījies...

TVNET: Tagad tev nebūtu nekādu iebildumu kādu bļembu arī ielikt, ja atrastos kāds licējs?

I.B.: Jā, protams, es būtu ielicis. Pāris kaut kādiem draugiem es pajautāju, vai viņi kaut ko tur negrib, bet pārāk neviens bagāts pašreiz nav.

(Intervijas otro daļu TVNET Mūzika lasiet jaunnedēļ.)

Foto: Jānis Žilde/TVNET