"Koncerts septiņiem sintezatoriem". Izklausās pēc jaunas Žāra programmas! Ir kāda radoša radniecība?

Žāram parasti ir vesels mūziķu kolektīvs uz skatuves. Es būšu viens pats un 12 dažādas ierīces, un tas ir tāds draudzīgi pancisks gājiens pret elektroniskās mūzikas pilnīgu datorizāciju. Īstenībā daudzas programmas pašas spēlē un rada apbrīnojamas skaņas.

12 ierīces? Kāpēc tad nosaukumā minēts cipars septiņi?

Sintezatori ir septiņi - "Roland XP-80", "Alesis Micron", "Proteus 2000", "Korg MS2000", "Roland SH-201", "Waldorf Blofeld" un "Quasimidi Raven". Vēl ir arī mix pults, drum programmer, kaoss pad un tādā garā.

Nespeciālistam izklausās pēc kosmosa. Kad pats sāki tajā visā orientēties?

Orientējos jau sen, bet visu to kopā sakārtot gan tehniski, gan muzikāli sanāca sarežģītāk, nekā sākumā likās.

Ko tad īsti gaidīt no koncerta Siguldā?

Deviņas kompozīcijas par to, kā elfi uzvarēja kalkulatoru!!!

Lūk, tas jau ir nosaukums! Pasaki vēl kaut ko priekšā, lai piektdienas vakarā no mājām izvīkstītos ne tikai siguldieši!

Attēls - Artis Dzērve. Tehniskie risinājumi - Mārcis Gulbis, "UNTITLED productions". Tas tā, lai zinātu, ka būs arī bilde.

Tātad būs arī ekrāns! Tajā varēs redzēt, ko tu tur ar tiem aparātiem īsti dari? Tā bieži ir problēma elektroniskās mūzikas koncertos - nav skaidrs, ko tas mūziķis spēlē dzīvajā, kas skan jau ierakstīts...

Jā, arī to varēs manīt.

Tu šādu koncertu sniedz pirmoreiz. Būs vēl, vai to varēsi pateikt tikai pēc šāda veida debijas?

To varēs pateikt tikai vēlāk.

Noteikti tikai retais zina, ka tev ir arī soloalbums (ZENITHSIGN "Vides atspulgi" – red. piez.). Tieši patlaban tam desmit gadu jubileja. Nav doma izdot kādu atkārtoto relīzi?

Īstenībā tur bija labas (muzikālās) tēmas. Var just vēl tā laika nepārslogojumu un melodiju. Tagad būtu mazliet jānomierinās un jāaizbrauc atkal uz kalniem. Divas kompozīcijas no tā diska ir iekļautas koncertā.

Bet domas par atkārtotu izdevumu tātad nav?

Es pat nezinu, ko teikt. Izdot to pēc desmit gadiem beidzot, tā sakot, oficiāli būtu gana interesanti.

Skaidrs, iespējamība pastāv! Saki, ka būtu jānomierinās un jāaizbrauc uz kalniem. Kas rada nemieru? Koncerti, ieraksti, darbu pārpilnība?

Viss jau ir OK. Nemiers ir tā mistiskā mērvienība "man vajadzētu vēl nedēļu un tad gan''...

Tā jau mēdz teikt, ka labākie darbi ir tie, kuri pašam māksliniekam šķiet līdz galam nepabeigti. Par darba trūkumu gan arī laikam nevari sūdzēties - koncerti un ieraksti ar "Dzelzs vilku", turklāt dažādos žanros - roks, tautas un teātra mūzika... Vēl "Dabas koncertzāle", citi projekti. Brīžiem rodas iespaids, ka esi piedalījies gandrīz visur. Traks vai?

Mēs esam septiņi.

Tiešām traks! Labi, labi, atvaino par apcelšanos, bet tiešām visu cieņu par mūzikas darbu apjomu. Akadēmiskajā mūzikā vai hiphopā gan vēl neesi manīts. Neinteresē?

Desmit gadus vecajā diskā ir viena kompozīcija, ja tā var teikt, Baha fūgu noskaņā, bet hiphopu vienreiz skrūvējām tīri tā priekš vecpuišu ballītes. Tas tā pa jokam, bet galvenais ir ceļš uz kaut ko. Es nebiju arī domājis, ka spēlēšu rokmūziku, bet ceļi ir dažādi.

Tātad stilam mūzikā nav tik lielas nozīmes kā attieksmei, interesei par jauniem pavērsieniem?

Pareizi, bet neaizmirstot, ka labu dziesmu var arī ar flautu nospēlēt, bet nelabu pat Žāra orķestris neizvilks.

Flautistiem būs par ko priecāties arī rudenī, kad nāks klajā "Dzelzs vilka" jaunais un reizē 20 gadu jubileju atzīmējošais albums?

Ha, mums ir pretrunīgs ansamblis, bet arī flautistiem tiks tas prieks!

Tad jau procesā ir sajūta, ka top labas dziesmas. Kādā virzienā vairāk mērķējat?

Lai nebūtu tas pats.

Intriga ir radīta! Būs arī kāds liels jubilejas koncerts?

Mēs visu laiku svinam, un katrs koncerts ir liels. Tam nav obligāti jābūt arēnā ar ziediem rotātu beņķi un citiem atribūtiem.

Laba attieksme! Tad novēlu nosvinēt arī piektdienas vakaru un lai nepazūd elektrība!!!

Tad es ņemšu akordeonu: dažu skaistu ziedu Gaujā kaisīju...