Kā pārcieti ziemas sezonu gan privātajā, gan darba jomā?

Normāli, drusciņ bija sniegs jāpatīra! Fiziskās aktivitātes tikai palīdz! Darba jomā varu teikt, ka ir sajūta - krīze ir beigusies, jāsāk atkal urbt, bet nu, protams, tik traki, kā 2008. vairs nav un nebūs. Šis laiks arī ļāva izvērtēt tālejošākas lietas, piemēram, virzienus, kuros eksportēties.

Un kādi virzieni tie būtu?

Protams, daudzi runā par Ķīnu, Krieviju utt.

Bet īstenībā mēs jau esam pasaules lielākā tirgus - ES – sastāvdaļa. Tātad, viennozīmīgi - Eiropa!

Tāpēc turpini piedalīties arī mūzikas konkursos, piemēram, "Eirodziesmā"? Tas ir azarts vai primāri redzi tajā iespēju paplašināt auditoriju, vairāk nopelnīt?

Nē, nezinu, kas tas īsti bija, ne azarts, ne īsti tā būtu mana auditorija. Jā, varbūt interesēja mūzikas tirgus Vācijā, bet nu tur bez perfekti izpildītiem "mājasdarbiem" nav ko darīt.

Lielākā problēma ir tā, ka mēs vēl joprojām neesam integrēti Eiropas kultūrā, mākslā. Tas, kas ir, tie drīzāk ir izņēmumi.

Ko tu iesāktu šajā jomā, ja kļūtu par kultūras ministru?

Pilnībā pārkārtotu visu kultūras finansēšanas sistēmu, maksimāli to integrējot Eiropā. Mēs esam tik maza valsts, ka iekšējais tirgus nevar īsti nodrošināt mākslas eksistenci, savukārt valstij naudas tam nav. Tātad, jārod risinājums, kā tikt pie Eiropas naudas, kas paredzēta kultūrai.

Mums nav informācijas pieejas, mums nav sajūtas, ka esam daļa no šī milzīgā, burbuļojošā katla, kuru sauc par Eiropas kultūras telpu!

Izklausās gana pareizi. Atliek cerēt, ka kļūsi reiz par ministru! Ja par tuvāku nākotni, tad tepat pie durvīm klauvē koncerts Dzintaros. Dzintaru koncertzālē uzstājies ne pirmo reizi. Arī jaunākā albuma "Diapozitīvi" prezentācijas koncerts pērn septembrī notika tieši tur. Tev ir īpašas attiecības ar šo vietu?

Nē, vienkārši nav alternatīvu šai vasaras sezonai, lai būtu Rīgas tuvums, lai būtu sakopta vide un klausītājiem būtu komfortabli šos koncertus apmeklēt. Ja būtu Dzintariem konkurence, tad varbūt domātu arī par citām vietām!

Gatavošanās procesā. Foto: Publicitātes foto

Gaidāmajā koncertā piedāvāsi jaunu programmu, kurā esi sevi oficiāli pieteicis arī kā pianists. Izaicinājums sev?

Jā, redz’, droši vien pareizāk būtu teikt akomponētājs jeb instrumentālais pavadītājs. Bet tas man nav nekas nepierasts, jau sešu gadu vecumā bērnu mūzikas skolā sāku mācīties klavieres. Patlaban ir laikam tāds posms, ka patīk klavieru skaņa, gan aranžējumos, gan koncertos, tas ir kaut kas jauns, kas ir "labi aizmirsts vecais".

Par pianistu mani varētu saukt, ja tā būtu klaviermūzika, bet tā ir instrumentāli vokālā mūzika.

Bet īpaši daudz koncertos neesi manīts sēžam pie klavierēm. Šoreiz tas būt izteikti?

Vispār neesmu gandrīz sēdējis, maksimums tikai pāris dziesmas. Šoreiz, jā, tas būs, kā labākie piemēri - Billy Joel, Elton John, Jamie Cullum...

Cik sapratu, jauno programmu lielā mērā veidos tevi ietekmējušo popmūzikas klasiķu dziesmu kaverversijas. Ko īsti gaidīt?

Nē, kaverversijas būs labi ja procenti 20, pārējā būs mana oriģinālmūzika. Būs tā sauktā "Mazā tribute daļa" tiem cilvēkiem, kuri mani ietekmējuši popmūzikā, bet tas ir tik milzīgs aisbergs, ka nevar jau visu aptvert.

Nosauksi kādus konkrētus tipāžus?

OK: Sting, Stevie Wonder, Billy Joel, "Tower of Power", "Bee Gees".

Jauka plejāde! Starp citu, pēc izglītības esi diriģents. Neizslēdz iespēju, ka varētu kādreiz kāpt uz lielās skatuves arī šādā ampluā?

Nu, zini, man jau to nākas darīt katru mēģinājumu!

Sastāvs Dzintariem tiešām ir liels. Gandrīz kā simfoniskajam: stīgas, pūtēju grupa, bekvokāls, ritma sekcija, perkusijas.

Nākas ņemties pa nopietno, pie tam vēl pašam jādzied un jāspēlē klavieres! 18 cilvēki - tas ir diezgan. Piedod, 19, sevi nepieskaitīju!

Tas taču ir bigbends, kam vajadzīgs atsevišķs diriģents! Respektējami. Klau, kas tu esi vairāk – pop vai soul mākslinieks?

Nu, viens neizslēdz otru, man liekas, ka to visu mūsdienās var saukt par popmūziku. Kaut gan UK es droši vien "ietu" zem izkārtnes urban.

Esmu dzirdējis repliku - tu dziedi tik pareizi, ka tādējādi dziesmā pazūd dvēsele. Pakomentē, lūdzu!

Tad jau šis apgalvos, ka akadēmiskajā mūzikā vispār dvēseles nav! Man patīk, ja ir tīra intonācija, ja frāze tiek būvēta ritmiski.

Kritiku vispār uztver sāpīgi?

Nē, kas ir slikti, nu jau sen vairs neuztveru kritiku nekā. Pats esmu sev lielākais kritiķis.

Esi arī no tiem māksliniekiem, kas itin veiksmīgi izmanto jaunās virtuālās pasaules iespējas internetā. Tev ir sava mājas lapa, aktīvi Draugiem, Facebook, Twitter konti. Sāki pat veidot videočata koncertus interneta tiešraidē! Tev ir komanda, kas ar to visu nodarbojas, vai plosies pats?

Pārsvarā plosos pats, bet man ir lieliska komanda, kura palīdz īstenot dažādas trakas idejas. Un kas nav mazsvarīgi - vienmēr cenšos ieklausīties kompetentu cilvēku padomos, kas saistīti ar sociālajiem medijiem un publiskajām attiecībām.

Jā, bet nu vasarā būs jāpaņem brīvlaiks!

Kādi nākotnes plāni? Esi mācījies arī Holivudas mūziķu institūtā – varbūt laiks sarakstīt kādu skaņu celiņu kinofilmai?

Nākotnes plāni - uz šo rudeni pabeigt albumu angļu valodā, kura pirmo singlu "Day by Day" jau palaidām tautā un nofilmējām klipu. Tālāk mūzikas industrijas konferences, šovkeisi utt. Viss, lai promotētu šo albumu tuvākās un tālākās ārzemēs.

Saundtrekiem, tātad, nav laika!

Tad jau redzēs, ir doma kādu dziesmu piedāvāt arī filmu studijām.

Un kā Jāņus svinēsi?

O, Jāņus! Nu, 100 procenti prom uz laukiem, pilsētā Jāņos nav ko darīt. Kaut kas man saka priekšā, ka došos uz Vecpiebalgas pusi!