Dažu gadu laikā "Editors" no nelielas klubu grupiņas ir izaugusi līdz elektriskai stadionu grupai. Vai tāds bija jūsu mērķis, vai vienkārša izaugsme? Kā to uztver fani, kas bijuši ar jums kopš paša sākuma?

Domāju, ka viss noticis ļoti dabiski. Izdodot pirmo ierakstu, tev nav ne jausmas, kā publika to uztvers. Mūsu pirmais albums bija veiksmīgs, un mēs sākām uzstāties lielākas un lielākas auditorijas priekšā. Tas ir kas tāds, pie kā tu pierodi. Es novērtēju, ka fani izbauda arī koncertus mazākos klubos, bet, kad pieprasījums ir lielāks, tev ir jāspēlē arī pārējiem faniem. Ceru, ka visiem tas patīk, un domāju, ka mēs tam sevi atdodam pilnībā.

Vienā brīdī (īpaši Lielbritānijā) parādījās vairāki desmiti postpanka/indie grupu, kuras ietekmējušās no "Joy Division". Jūs un "Interpol" nenoliedzami bijāt vieni no pirmajiem un labāk zināmajiem piemēriem. Nevēlamies aizskart "Interpol", taču jāteic, ka pēc jūsu pēdējā albuma "In This Light And On This Evening" vairs nav jautājumu, kurš spēris lielāku soli ceļā uz atrašanos prožektoru gaismā. Kur jūs smēlāties enerģiju tik nozīmīgam pavērsienam "Editors" vēsturē? Vai jūs baidījāties kļūt pārāk eksperimentāli, vai arī bijāt ļoti pārliecināti par savu jauno mūziku?

Visi trīs mūsu ieraksti savā ziņā ir atšķirīgi. Neesam mēģinājuši atkārtot paši sevi, drīzāk vēlējāmies izklausīties pietiekami "svaigi" saviem faniem. Daži, kuriem patika "An end" (grupas otrais albums "An End Has a Start" – red.), īsti nepatika "In this light" un otrādi, tāpēc ir interesanti, ka mums ir fani, kam patīk vieni ieraksti, bet nepatīk citi. Šajā aspektā mani uzskati ir līdzīgi – man varbūt ļoti patīk konkrēti kādas grupas ieraksti un ne citi, taču tie vismaz aizved mani jaunā ceļojumā.

Editors "Papillon"

Minētais albums tika izdots pirms diviem gadiem, un šķiet, ka šis būtu labs laiks turpinājumam. Kad varam gaidīt jaunu ierakstu?

Cerams, 2012.gadā. Mums ir vesela kaudze dziesmu – dažas pabeigtas, dažām līdz tam vēl ir tālu. Taču mēs gatavojamies virzīties uz priekšu un pabeigt visas.

Tajā pašā laikā esat sadarbojušies ar citiem māksliniekiem. Vai šādas iespējas meklējat starp saviem draugiem un iecienītajiem mūziķiem, vai arī tās pie jums nonāk pašas?

Esam ierakstījušies kopā ar "Elbow" un uzstājušies ar "R.E.M.". Runājot pavisam godīgi, es nedomāju, ka ir vēl kāds izpildītājs, ar ko mēs vēlētos sastrādāties. Varbūt vienīgi ar kādu lielisku sieviešu vokālu, kā Liki Li (Lykke Li), P.Dž Hārviju (PJ Harvey). Ar kādu citu laikam gan ne. Mūziķu sadarbība parasti rodas savstarpējas patikas rezultātā.

Kā jūs paši raksturotu savu mūziku? Šobrīd tā ir diezgan tālu no postpanka. Kādas ir lielākās ietekmes?

Mūzika ir man visapkārt. Lielākā daļa cilvēku ir mūziķi. Internets to ir padarījis viegli pieejamu. Tu vari atrast gandrīz jebko no mūzikas vēstures tikai pāris sekundēs, taču, lai raktos dziļāk, ir vajadzīgs ilgāks laiks. Pēdējos mēnešos esmu daudz klausījies "Big Star" ierakstus, dažādus Prinsa (Prince) albumus, "E.M.A.K." kompilāciju un jauno "Anthlers" plati. Pēdējās pāris ierakstu sesijās esmu mēģinājis neietekmēties ne no viena, tikai personīgajām sajūtām un grūva. Mūsu mūzikai es dotu nosaukumu "Gotham Pop".

Vai tā sauktajām indie grupām "izsisties" Anglijā šobrīd ir grūti? Izskatās, ka vietējā mūzikas dzīve tur ir bezgalīga. Vai Lielbritānijā vispār ir kāds jaunietis, kas nenodarbojas ar mūziku?

Šobrīd ikviens ar datoru var ierakstīt un izdot savu mūziku. Iespējams, tas liek vietējai mūzikas dzīvei izskatīties tik neizsmeļamai, ka no tā ir kritusies arī pati mūzikas kvalitāte. Es nezinu... Lielbritānijā ir tikpat daudz talantu kā citās valstīs, taču parasti vajadzīga ierakstu kompānija, kas tos attīsta. Tomēr mūsdienās, kad ierakstus neviens īsti vairs nepērk, tas ir grūti. Šajā ziņā var palīdzēt interneta mediji, taču šo lapu dzīvotspēja parasti ir neilga. Es ieteiktu visiem tiem, kas nav mūziķi, labāk pievērsties karjerai bankā, nevis atrasties šajā pusē.

Kā jūs varējāt ārpus albuma atstāt visu EP, kas nāca kopā ar bonusa CD? Piemēram, "This House Is Full Of Noise" ir lieliska dziesma.

Paldies. Kad nonācām pie dziesmu sakārtošanas, nevēlējāmies, lai kaut kā būtu par daudz. Vienmēr esmu domājis, ka albuma labākais ilgums ir ap 45 minūtēm. Daudzas dziesmas no "In this light" bija aptuveni piecas minūtes garas un, pievienojot tās, albums liktos pārāk garš. Tāpat uzskatījām, ka piecas dziesmas no "Cuttings II" EP labi saplūda kopā.

Pēdējos koncertos esat nospēlējuši dažas pilnīgi jaunas dziesmas. Vai jums ir kas padomā Baltijas valstu publikai "Positivus" festivālā?

Festivālu laikā lielākoties spēlējam vienu un to pašu setu, tā ka "Youtube" jums var pateikt visu. Mēs gaidām to brīdi, kad latviešu klausītājiem varēsim uzstāties pirmoreiz.

Editors "Bones"