Vispirms jau jāatzīmē jauna tava atrādīšanās televīzijā – iepriekšējā nedēļas nogalē kāpi uz skatuves kopā ar meitu, lai vadītu "Dziedošās ģimenes".

Jā, mēs līdz šim nebijām neko kopā vadījuši. Secinājumi? Mums noteikti vēl ir daudz, ko darīt. Meitai varbūt nedaudz vairāk, jo viņa mazāk pieradusi būt uz skatuves, taču viņai liels pluss ir tas, ka viņa ilgu laiku strādāja Latvijas Radio bērnu, tīņu raidījumos. Tas ir ļoti palīdzējis domāt analītiski un veikli, jo ir situācijas, kad tu kaut ko sajauc un tev jātiek no tās situācijas ārā. "Dziedošajās ģimenēs" kādas divas vai trīs tādas sanāca, un viņa normāli tika ārā. Man citreiz pat ir grūtāk tikt no tādām situācijām ārā. Bet, sākot strādāt radio SWH, esmu sapratis, ka ir tikai cilvēcīgi kļūdīties, un es to atļaujos. Kādreiz es to neatļāvos un tas mani ēterā iedzina gandrīz vai strupceļā. Taču vēl par "Dziedošajām ģimenēm" runājot – es jutu, ka esmu nedaudz ēnā, un tādēļ bija vieglāk pašam. Gan klātesošie, gan skatītāji pie TV ekrāniem vērtēja Lindu. Viņi iepazina viņu. Lindai patiesībā arī skatuve nav sveša, jo viņa ir pavadījusi daudz laika ar mani, braukājot līdzi uz koncertiem, tādēļ viss tas tusiņš viņai jau ir zināms. Sākums, man šķiet, ir labs.

"Dziedošās ģimenes". Foto: Felicija/TVNET

Kādēļ vispār piekriti pārņemt no Laura Reinika "Dziedošo ģimeņu" vadītāja stafeti? Gan jau, ka ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ.

Man bija svarīga tā pašreklāma, jo šajā rudenī ir koncerttūre un labāko dziesmu izlase. Te uzreiz varu teikt, ka tas nav nekāds noslēguma posms, kā man pašam vienmēr ir šķitis attiecībā uz labāko dziesmu izlasēm. Kad sāku atlasīt izlasei dziesmas, sapratu, ka man to labāko ir par daudz, lai visas tajā ieliktu. Tad arī sapratu, ka tās nav nekādas beigas, bet gan sākums jaunam posmam. Tas ir viens, bet otrs ir tas, ka man ar LNT jau iepriekš ir bijusi veiksmīga sadarbība gan "O!Kartes akadēmijā", gan citos projektos. Turklāt viņi uzreiz vēlējās, lai piedalās arī Linda. Viņa piekrita gandrīz momentāni. Sapratu - kāpēc ne? Ja vēl meitai ir iespēja nopelnīt pašai savu naudiņu... Tā kā viņai ir lieli plāni attiecībā uz izglītības iegūšanu, tad tas ir labs atbalsts.

Pats šova formāts tev nekādas pumpas neuzdzen?

Tad, kad es nebiju tajā iekšā, man tas bija vienaldzīgi. Es allaž atceros Žorža Siksnas teikto, ka viņam nepatīk, kad dzied bērni un sirmgalvji. Man tās asociācijas ir līdzīgas. Bērns vēl īsti nesaprot, ko dara, atskaitot, protams, kaut kādus ģēnijus. Sirmgalvji arī vairs nevar noturēt to meldiņu un tad kaut ko krekšķina. Ar to ģimeņu dziedāšanu it kā ir līdzīgi. Taču pirmajā raidījumā vismaz uz vietas tā sajūta bija citādāka. Tu jūti to cilvēku satraukumu. Es tomēr uz skatuves esmu bijis vairāk, bet man tāpat ir uztraukums. Viņiem tā ir pirmā reize! Turklāt ir apziņa, ka to skatās visa Latvija. Un tie cilvēki nekļūdās, ir dabiski kaut kādās savās neizdarībās. Ir patīkami būt kopā ar viņiem. Vēl nāk klāt tā ģimenes kopības doma. Man pašam ir svarīgi būt kopā ar savu ģimeni, cik nu man sanāk.

Septembri esi sev sarūpējis ar darbiem gana bagātu – papildus radio darbam "Dziedošās ģimenes", minitūre pa Latviju.

Jā, minitūre, lai gan zvana vēl no citām pilsētām ar piedāvājumu uzstāties arī tur. Taču jūtu, ka laikam esmu jau nedaudz piekusis vai kā tamlīdzīgi. Agrāk neatteicu nevienam, ja vien datums nebija jau aizņemts. Tagad sāku domāt – vajag man to vai tomēr nevajag?

40 gadi, Normund!

Nuja! Iedomājies, un es katru reizi koncertā dziedu vienu un to pašu. Es tās dziesmas jau 15 gados esmu izdziedājis krustu šķērsu.

Ko tad lai saka "U2", kas ik pa laikam dodas tūrē, kas ilgst vairāk nekā gadu, un katru trešo vakaru viņi arī dzied vienu un to pašu...

Tā jau ir. Man gan vairāk nāk prātā Eltons Džons, kurš visu laiku "močī" savu "Nikita". Diez ko viņš dziedās Rīgā? Tāds jau laikam ir tas mūziķu liktenis.

Foto: Publicitātes foto

Var pat teikt, ka koncerts man būs tāda sava veida dzimšanas dienas ballīte. Nāk prātā krievu ticējums, ka 40 gadus svinēt nav labi, bet es jau arī nesvinu, es atzīmēju. Uzaicinu cilvēkus pie sevis, noklausīties to mūziku, kas nu 15 gadu laikā tapusi. Tiešām tiks ietvertas dziesmas no visiem maniem albumiem. Pat tādas, ko agrāk īpaši neesmu izpildījis. Varbūt vienīgi karjeras sākumā, kad citu dziesmu vēl nebija. Piemēram, "Santa Maria" no Mireijas Matjē repertuāra, ar ko atklāsim koncertus. Tādā foršā aranžējumā.

Kas ir foršs aranžējums – ieskicē varbūt formātu un arī sastāvu?

Atgriežamies pie klasikas. Pie tādas vieglas rumbas, cha-cha-cha. Sastāvā pamatā ir mani ilggadējie skatuves biedri un draugi. Viens ir Māris Ozols pie taustiņiem, kura tēvs kļuvis populārs šlāgermūzikas apritē. Andrejs Ozols. Tas patiesībā ir interesants stāsts. Dēli – Māris un Raivo - nezināja, ko uzdāvināt tēvam 70 gadu jubilejā. Izdomāja, ka uzdāvinās tēvam, kurš bija ballīšu muzikants, iespēju ierakstīt profesionālā studijā savas jaunības dziesmas. Turklāt piedaloties augstvērtīgiem mūziķiem – Dzintaram Beitānam, Vīgantam Murelim un tā tālāk. Albums gluži nesanāca, bet vairāki skaņdarbi tika pabeigti, arī pats piedalījos gala apstrādē. Tad vēl strādāju Latvijas Radio 2 un nolēmu tos piedāvāt arī ēterā. Skaņdarbi cits pēc cita kļuva ļoti pieprasīti. Pirmais uzvarēja visa gada šlāgeraptaujā, nākamajā gadā divi pēc kārtas bija 1. un 2. vietā... Tēvam aizgāja otrā jaunība! Lūk, kāda fantastiska dēlu dāvana.

Vēl manā sastāvā ir arī Anrijs Grīnbergs pie sitamajiem instrumentiem, Roberts Rasa pie basa, pazīstams jau no LNT šoviem, kā viens no pavadošajiem mūziķiem, un Uldis Beitiņš ar ģitāru, kurš labi zināms sakarā ar darbību grupā "Gain Fast". Tāds četru mūziķu pamatsastāvs, kas arī pirmajā daļā izpildīs visus skaņdarbus. Nu, vismaz visus "dzīvos", jo būs arī četru deju skaņdarbu mikss, ko dziedāšu uz "mīnus viens" (instrumentālās fonogrammas – red.piez.).

Tur būs iekļauts arī grupas "A pie mums Jelgavā" draudzīgais šaržs "Normunds Rutuls". Tā ir viņu interpretācija par dziesmu "Barbra Streisand".

APMJ - "Normunds Rutuls"

Stāsts ir tāds – viņi bija atnākuši pie manis ciemos uz radiostudiju un viņiem bija jānospēlē viens savs skaņdarbs un viens no topa. Viņi izvēlējās šo. Pēc raidījuma es parasti mūziķiem aizsūtu audioierakstu. Viņi šo gabalu izgrieza, ielika "YouTube", un tas aizgāja! Pēc tam ik pa laikam jaunieši, mani ieraugot, sāka dziedāt to "ū-u / ū-ū / ū-ū-ū / ū-ū-ū / ū..." Jā, un tā miksa laikā uz skatuves arī uzdejos meitenes no deju grupas "Kaprīze". Sākotnēji bija domāts arī šos gabalus spēlēt "dzīvajā", bet tomēr nolēmu, ka vajag tuvāk oriģinālam.

Otrajā daļā vismaz daļēji tiks piepildīts mans sen lolots sapnis – uzstāties kopā ar bigbendu.

Daļēji piepildīts tādēļ, ka finansiāli apsvērumi neļauj uzstāties kopā ar lielo bigbendu, bet būs mazais sastāvs – pieci pūtēji: Deniss Paškevičs, Raivo Stašāns, brāļi Jānis un Lauris Amantovi un Normunds Piesis. Sastāvs spēcīgs, un lielā bigbenda trūkumu kompensēs pats Maestro pie klavierēm. Otrajā daļā būs tikai Raimonda Paula dziesmas. Tai skaitā divas jaunas, no topošā albuma.

Pēc koncertiem būs arī šoka terapija – tavs house mūzikas sets kā N'Works? Āfterpārtija?

O, jā, jā... Bet par šo runājot, bija jautri, ka [Ex] da Bass mani uzaicināja uz pirmo Baltijas klubu mūzikas festivālu. Tas notika pirms mēneša Valmierā, un man bija tas gods atklāt šo pasākumu. Tur gan pulksten sešos vakarā vēl nebija neviena skatītāja, tikai tehniskais personāls, taču bija trīs skatuves un es spēlēju uz main stage. Savu soulful house. Forši! Oktobra beigās mani uzaicināja to uzspēlēt arī klubā "Tonuss" Jelgavā. Pirms tam, 8. oktobrī, gan tur uzstāšos arī kā Normunds Rutulis.

Tātad nejauc kopā šīs lietas – Normunds Rutulis kā dziedātājs un N'Works kā house dīdžejs un producents?

Ko tur jaukt? Katram savs. Man vienīgi pēdējā laikā nesanāk vairs neko producēt kā N'Works. Tīri laika trūkuma dēļ, bet iestrādnes jau ir. Tikko pabeigsies citi lielie darbi, atkal pieslēgšos tam. Es gan nevarētu teikt, ka ļoti attīstos šajā mūzikā, sekoju līdzi, kas tajā notiek. Taču soulful house jau vienmēr bijusi tāda klasika – kā deviņdesmito gadu beigās, tā šajā gadsimtā.

Cerams, ka atradīsi laiku arī tam. Minēji gan par topošo Normunda Rutuļa albumu...

Jā, tur vēl liels darbs priekšā. Gribu to pabeigt līdz nākamā gada rudenim, bet tas diemžēl nav atkarīgs tikai no manis. Mācos tagad izkopt administrēšanas spējas, jo tas būs albums kopā ar bigbendu.

Radio darbavietas nomaiņa no LR2 uz SWH tevi ietekmējusi arī kā mūziķi?

Jā, mani vairs tik bieži neaicina uz vieglās mūzikas sarīkojumiem. Vairāk ekskluzīvā kārtā, kas nav slikti. Un savukārt biežāk aicina tā auditorija, ar kuru man iepriekš nebija gandrīz nekāda sakara. Man tas patīk.

Pamatā jau visi klausās latviešu mūziku, bet šī jaunā auditorija pirms tam varbūt nemaz nebija dzirdējusi, ka varu uzspēlēt arī kaut ko... normālāku, sirdij. Kaut ko tādu, ko var arī paklausīties, nevis tikai dziedāt līdzi.

Iespējams, ka radio ietekme ir arī muzikāla, nezinu. Taču esmu nonācis no maza dīķīša, kur klausās tikai viena konkrēta žanra mūziku, okeānā. Meklējot radio vajadzībām jaunus hitus vai meklējot informāciju par jau esošajiem, diezgan paplašinu savu redzesloku par mūziku. Tagad pievēršu uzmanību arī tādiem žanriem, kādus agrāk nemaz neklausījos. Es nesaku, ka man kādreiz kāds žanrs ir riebies. Vienkārši pārzināšana bija švakāka. Bet tagad labprāt klausos indie popu, alternatīvo roku. Mani visvairāk interesē tieši skanējums.

Kāda tur ballīte! Kaut kā atzīmēšu šovā. Man tas patiesībā nav nemaz tik svarīgi. Mamma gan teica: "Rutuli, ja tu uz 40 gadiem neuztaisīsi balli... Es gribu dejot! Un ne koncertā." Taču man nemaz pašam nešķiet, ka tos 40 vajadzētu baigi svinēt. Vēl taču viss ir priekšā!