Septembra beigās ar koncertu arodbiedrību klubā "Vecrīga" tika prezentēts pašmāju grupas "Gaujarts" otrais studijas ieraksts "Vibrācijas", kas atšķirībā no grupas 2009.gada debijas ieraksta "Koncerts kultūras namā" ieskaņots tikai un vienīgi latviešu valodā. TVNET aicināja uz sarunu par dzejas izmantošanu mūzikā, valodu, estrādi u.c. tēmām grupas dziedātāju un ģitāristu Edgaru Mākenu.
Albums ierakstīts 2010. gada ziemā Valmierā, "Hodila Records" studijā. Grupā muzicē Mārcis Gurtiņš, Ģirts Šolis, Edgars Mākens, Edgars Šubrovskis un Maija Ušča.
TVNET: Jaunais albums "Vibrācijas" sacēla pamatīgas vibrācijas pagājušoceturtdien Vecrīgā, kad diska prezentācijas koncertā jums uz skatuves pievienojās pats Latvijas estrādes metrs Viktors Lapčenoks. Paši jūs sevi dēvējat par alternatīvās estrādes grupu. Pastāsti sīkāk par šīm estrādes vibrācijām!
Edgars Mākens: Tā estrādes būšana sākās, kad pirms apmēram gada meklējām skaņas paraugus topošajam albumam. Ar Edgaru Šubrovski ("Kartāga", "Hospitāļu iela" dalībnieks - aut.piez.) klausījāmies cauri dažādas vecas vinila plates, un es pieķēru sevi pie domas, ka daudzas no 1970., 80. gadu latviešu estrādes dziesmām mani emocionāli uzrunā vairāk nekā lielais vairums no angļu valodā skanošās mūzikas, kura ikdienā parādās uzmanības lokā. Tajā brīdī vēl nekādu lielo vērību tam nepiešķīru, bet vēlāk, kādā no kārtējiem braucieniem pie Lomika (Ģirts Laumanis, "Hodila Rec") uz Valmieru, Šubrovskis arī ieteicās, ka mēs spēlējam alternatīvo estrādi. Proti, padomju laiku estrāde bija profesionāla, komponistu rakstīta melodiska popmūzika, ar dzejnieku dzeju "tekstu" vietā un labiem izpildītājiem. Visus kritērijus mēs nepavelkam, tāpēc arī tā ērtā "alternatīvā" atruna, bet zināma saistība ar to mūziku un muzikālo piegājienu mums ir.
TVNET: Kā jums izdevās sarunāt Viktoru? Vai viņš bija iepriekš par jums dzirdējis?
Gaujarts "Vibrācijas". Foto: Publicitātes foto
TVNET: "Vibrācijas" atšķirībā no debijas plates ir tikai un vienīgi latviešu valodā? Kādēļ šoreiz šāda koncepcija?
Edgars Mākens:
Viens ir tas, ka man vairs negribas dziedāt angliski. Pašam šķiet, ka tas ir falši un nav pa īstam.
Otrs iemesls: pieleca, kāpēc tik daudzi mūziķi raksta dziesmas ar angļu tekstu – tā vienkārši ir ērtāk. Pirmajā albumā bija dziesmas arī krieviski, un tās dziesmas koncertos joprojām mēdzam spēlēt, bet šim albumam vienkārši neviens uzrunājošs krievu dzejolis netrāpījās pa rokai.TVNET: Vai pa īstam ir dziedāt citu autoru sacerētus tekstus, kas sākotnēji kā dziesmas teksts nav radīti? Tas jau arī ērti - atšķir grāmatiņu un izvēlies...
Edgars Mākens: Ja dzejolis uzrunā tā, ka, to lasot, elektrība iziet cauri, tad es domāju, ka ir pa īstam. Par ērtumu vēl var pastrīdēties. Iespējams, tas ir pat laikietilpīgāk, nekā pašam rakstīt, jo... skaitījis, protams, neesmu, bet tāds dzejolis, kurš spēcīgi uzrunā, ir varbūt viens no 50 izlasītajiem, varbūt viens no simta. Tas nozīmē, ka krietni jāpalasa. Bet nav jau tā, ka visi gabali albumā ir ar atzītu dzejnieku tekstiem.
Edgars Šubrovskis. Foto: Didzis Grodzs
TVNET: Jā, albuma bukletā blakus Ojāram Vācietim un Klāvam Elsbergam minēts arī "baložu" Māris Šverns u.c. Vai, tavuprāt, iepriekš rakstīta dzeja iegūst, ja tā tiek nodziedāta? Vai, piemēram, Imanta Ziedoņa dzeja ir ieguvusi no fonda "Viegli" izdotā diska? Kā tu skaidro šo dzejas dziedāšanas aktuālo tendenci - "Viegli", "Strāvoklis", Liānas Langas etnodžeza un dzejas disks "Skatiens"...
TVNET: Labi, protams, tā ir garāka saruna, bet tomēr... vai dzeja bieži vien (ir, protams, izņēmumi) ar savu pašpietiekamo smagumu neierāda mūzikai otrā plāna lomu?
Edgars Mākens: Ja tu domā jēgas, nozīmes smagumu, tad tās nevar būt par daudz, vai ne? Taču es apzinos, ka daudziem mūzikas klausītājiem teksts mūzikā ir sekundārs, bet tas nenozīmē, ka nav vērts par to domāt un pie tā piedomāt. Tas ir papildu līmenis, kaut gan man pašam ļoti svarīgs līmenis. Es gandrīz vienmēr sāku ar tekstu. Ja tu runā par dzejoļa diktētu ritmu, tad tas jau ir dziesmas autora meistarības jautājums, cik labi viņam izdodas šīs abas stihijas savienot.
TVNET: Pagājušās nedēļas nogalē Sarkanā Krusta hospitālī filmējāt video. Pastāsti, lūdzu, sīkāk - kurai dziesmai, kāds stāsts, kas režisors?
Edgars Mākens: Tas sākās pavisam vienkārši: režisore Una Rozenbauma, kura režisēja arī mūsu "Pītās dziesmas" klipu, uzrakstīja man: "Čau! Es gribu jums kaut ko uzfilmēt." Es aizsūtīju atpakaļ tikko samiksētās "Vibrācijas". Rezultāts šai vārdu pārmaiņai bija, ka ap 40 producentes Agates Prozorovičas sarunātu cilvēku pavadīja lielisku sestdienu tevis minētajā tukšajā slimnīcā. Un tas viss faktiski bez budžeta, taču ar fantastisku bildes kvalitāti, par ko jāpateicas operatoram Andrejam Rudzātam.
Dziesmas "Vibrācijas" video filmēšanas process. Foto: Publicitātes foto
TVNET: Ierakstā savu pirkstu pielikuši un savā veidā atkal satikušies abi leģendārās grupas "Kartāga" līderi Andžonis (Andris Indāns) un Edgars Šubrovkis. Edgars atbildīgs par ska elementiem, Andžons par trokšņu dekorācijām?
Edgars Mākens: Mums savulaik ar Andžoni bija veiksmīga sadarbība "No zemēm" EP miksā, tajā laikā Šubrovskis vēl grupā nespēlēja pastāvīgi. Man likās, ka šo sadarbību būtu vērts turpināt, kam Edgars arī piekrita. Ar šo albumu tik gludi mums negāja, dabūjām pacīnīties, bet beigu beigās nonācām pie kopsaucēja. Ļoti patīk tā pietāte un uzmanība, ar kādu Andžonis piegāja dažādu skaņas elementu iekļaušanai vairākos gabalos.
TVNET: Vai esat iecerējuši arī kādus albuma atbalsta koncertus? Kad ir tuvākais datums, kad jūs var noķert?
Edgars Mākens: Jāatzīst, ka menedžments mums pieklibo, jo menedžera mums vienkārši nav, visu darām paši, tāpēc konkrēti koncertu datumi vēl nav saplānoti. Bet var ieskatīties www.gaujarts.lv vai pierakstīties vēstkopā. Tuvākajā laikā dosim ziņu.
TVNET: Kur jauno albumu iespējams iegādāties? Vai tas būs pieejams arī kādā no mp3 veikaliem? "ITunes"?
Edgars Mākens: Albums elektroniski pieejams mājas lapā (skat. resursus). Starp citu, ļoti ērts un mūziķiem draudzīgs mūzikas izplatīšanas serviss. To izmanto arī pazīstami mūziķi, piemēram, Sufjans Stīvenss. Ja iepriekšējā albuma mp3 devām par brīvu, tad par šo prasām nelielu naudiņu, jo visu procesu finansējām paši.
