TVNET: Apsveicu ar TVNET lasītāju simpātiju balvu. Vai esi pārsteigts? Biji iekļuvis nopietnā kompānijā.

Edavārdi: Paldies! Par uzvaru neesmu pārsteigts, jo jau vairākus gadus manai un citu hiphopa izpildītāju mūzikai ir novērojams iespaidīgs atbalsts gan internetā, gan koncertos. Visi pārējie mūziķi arī ir pelnījuši balvu, bet domāju, ka šoreiz šī bija laba iespēja parādīt to, kāds atbalsts ir Latvijā radītam repam. Jo vairāk būs nomināciju un balvu, kurās uzvarētāju nosaka klausītājs, jo biežāk cilvēki pirmajās vietās redzēs hiphopu.

TVNET: Kā vērtē «Zelta mikrofonu» sadalījumu? Šogad bija diezgan sīva konkurence hiphopa nominācijā.

Edavārdi: Kopumā «Zelta mikrofonu» sadalījums bija visnotaļ paredzams gan hiphopa, gan citās nominācijās. Žūrija izvēlas to, ko tā vislabāk saprot un pazīst, to, ko vislabāk spēj uztvert un sagremot. Konkurences īsti nebija, jo mēs, hiphopa pārstāvji, pieteicāmies, lai reprezentētu kultūru un izmantotu īso pateicības runas laiku kā iespēju sevi parādīt nedaudz savādākā veidā. Būtībā hiphops jau bija uzvarējis, kad mēs iesniedzām savas nominācijas, tāpēc jautājums par konkurenci man un maniem biedriem nav īsti aktuāls.

TVNET: Ir tomēr vēl joprojām daudzi hiphoperi, kuri šo pasākumu boikotē... vai šāda nostāja tev ir saprotama? Jo formas ziņā šā gada balva jau ne ar ko daudz no citām neatšķīrās - tās pašas garās sponsoru runas, deju priekšnesumi, televīzijas šova elementi...

Edavārdi: Jā, es varu saprast, kāpēc citiem ir tāda attieksme. No vienas puses tas ir «savējo» pasākums, kurā it kā nav jēgas līst iekšā, taču no otras puses tas ir veids, kā cilvēkiem parādīt un atgādināt par to, ka Latvijā hiphops ir un tas attīstās. Domāju, ka ir liela sabiedrības daļa, kurai, redzot reperus parādoties un saņemot balvas šāda veida pasākumos, mainās priekšstats par to, cik tas viss ir nopietni. Ir viegli uzmest lūpu un nolīst savā stūri, bet, manuprāt, pašlaik ir jāizmanto iespējas sevi parādīt un veidot diskusiju par repu Latvijā. Mūzikas ierakstu gada balva ir tikai viens no daudziem veidiem, kā to izdarīt. Viens no ķeksīšiem, kas jāatzīmē darāmo lietu sarakstā.

TVNET: Vai hiphops ir tikai jaunu cilvēku mūzika? Vai ir iespējams arī šajā žanrā, piemēram, 70 gadu vecumā, kā to dara Bobs Dilans, radīt ko paliekošu?

Edavārdi: Domāju, ka pašlaik hiphops tik tiešām ir jaunu cilvēku mūzika, jo pārsvarā tādi ir šīs mūzikas autori. Globāli skatoties, tikai tagad repā kļūst aktuāls jautājums, kas jādara un par ko jāraksta tādiem reperiem kā Jay-Z un Eminem, kuri ir pārkāpuši 40 gadu slieksni. Katram žanram ir savs rāmis un lietas, par kurām ir vispierastāk runāt, bet es domāju, ka reps ir pietiekami elastīgs mūzikas stils, kurā var radīt ļoti nobriedušu mūziku. Labs piemērs ir Nas pēdējais albums «Life Is Good». Es ļoti ceru nākotnē sagaidīt godīgus un muzikāli aizrautīgus albumus no pusmūža vecuma reperiem, kuri atklāti varētu aprakstīt savas sajūtas un pieredzi.

TVNET: Savā ziņā tas ir līdzīgi kā sportā, 40 gadu vecumā jau esi veterāns un vai nu radikāli maini profesiju, vai kļūsti par treneri...

Edavārdi: Jā, tas ir ļoti labs salīdzinājums!

TVNET: Kā tev sokas ar karmas kačāšanu?

Edavārdi: Karmas kačāšana ir patiesībā ļoti sarežģīts un ilgstošs process. Ja nopietni, tagad ir pienācis tas posms dzīvē, kad gribas visu pilnībā sakārtot, definēt un nospraust mērķus. Pēdējais gads ir pagājis ļoti ātri un es arvien vairāk izjūtu to, cik laiks ir vērtīgs un dārgs resurss.

Dzīve ir viena sarežģīta lieta, un tajā ir nepieciešams pastāvīgi sev atgādināt, kas tu esi un uz kurieni tu ej.

Karmas kačāšana tam nenāk par ļaunu.

TVNET: Ko jaunieši mūsdienās vispār klausās? Lielākais vairums jau laikam patērē to pašu top40 formāta mūziku?

Edavārdi: Protams, stereotips, ka liela daļa jauniešu klausās to, kas ir populārs, ir patiess, bet es gribētu teikt, ka jaunieši klausās visu. Daudziem cilvēkiem pleilistē var atrast gan Rianu, gan, piemēram, kādu populāru «Led Zeppelin» gabalu vai «Notorious B.I.G.» dziesmu no pirmā albuma. Daudziem cilvēkiem nav tik lielas intereses par mūziku, lai pētītu, no kura gada un albuma ir kāda dziesma, viņi klausās to, kas labi skan un kas viņiem patīk. Daudziem jauniešiem, kas klausās mani, pleijerī stāv arī top40 dziesmas, un, manuprāt, tas nav nekas slikts. Protams, klausītāji, kas iedziļinās mūzikā un kuru gaume ir nedaudz smalkāka, ir mazākumā, bet domāju, ka tas ir normāli. Ir arī tādi cilvēki, kuri mūziku neklausās vispār, un tas arī nav nekas slikts.

TVNET: Kā tu prognozē, vai jaunajam jauniešu radio pieci.lv izdosies piesaistīt jauniešus?

Edavārdi: Neesmu par to domājis un nezinu pietiekami daudz, lai varētu pateikt viennozīmīgi «jā» vai «nē». Šķiet, ka jaunieši nav tā lielākā auditorija Latvijā, bet, ja pietiekami daudzi no viņiem zinās, ka tāds radio ir un ka tā ir laba alternatīva visam pārējam, ko piedāvā radio viļņi, tad kāpēc gan ne? Domāju, ka radio priekš jauniešiem vajadzētu būt, pat ja tas nav tas izdevīgākais variants.

TVNET: Savā ziņā Spin FM un EHR jau pilda šo «jauniešu radio» nišu. Vai jaunieši vispār klausās FM radio? Drīzāk varbūt jāuzdod šāds jautājums?

Edavārdi: Interesanti, nezinu, kādēļ, bet nekad neesmu uztvēris populārākos radio kā orientētus tieši uz jauniešiem. Iespējams, tas ir manas mūzikas gaumes dēļ. Jā, šie radio noteikti aizņem kaut kādu noteiktu nišu un pilda savu funkciju, bet tie noteikti nav «jauniešu radio» uz visiem 100%. Kaut kas priekš tā pietrūkst. Es nezinu, kā ir citiem vienaudžiem, bet man ikdienā patīk klausīties radio. Tādi radio kā «Rīga radio» izglābj momentos, kad klusums ir pārāk nomācošs, bet negribas pašam meklēt vai domāt, ko uzlikt atskaņotājā.

Es varu uzticēt savas ausis radio, bet tikai tad, ja esmu drošs, ka tas mani nepatīkami nepārsteigs.

TVNET: Vai neesi rados ar Anatoliju Gorbunovu?

Edavārdi: Nē. Man savulaik skolā to bieži jautāja gados vecākas pasniedzējas.

TVNET: Jā, sirmais, elegantais Anatolijs bija daudzu sieviešu mīlulis... starp citu, kāpēc pašmāju hiphopā nav gandrīz nevienas sieviešu kārtas reperes?

Edavārdi: Es domāju, ka tas ir saistīts ar stereotipiem. Šķiet, ka pat šodien, 2014. gadā, cilvēkiem ir ļoti ierūsējis priekšstats un viedoklis par hiphopu. Tas bieži vien izklausās pēc kaut kā tāda, ko varētu dzirdēt pirms piecpadsmit gadiem, kad reps tik tikko parādījās uz Latvijas skatuves. Domāju, ka meitenei vajadzētu vairāk drosmes un pašpārliecinātības nekā puisim, ja viņa vēlētos sevi prezentēt kā reperi. Iespējams, ka pie vainas arī ir tas, ka šobrīd uz globālās skatuves nav neviena laba piemēra, ar ko varētu asociēties latviešu meitene, kura vēlas repot. Nikija Mināža ir lielākoties karikatūra, pārspīlēts tēls, bet Lorina Hila pēdējo reizi atstāja savu iespaidu uz kultūru pirms kādiem 16 gadiem. Varbūt kādu dienu kāda meitene parādīsies. Es gribētu, lai man koncertos bekvokāls un pūļa «kačātājs» būtu meitene. Tas varētu būt ļoti interesanti!

TVNET: Mūsu meitenes laikam ir kautrīgākas... grūti iedomāties latviešu Nikiju Mināžu, kura Instagramā publicētu pikantus selfijus un belfijus... Ir jau vēl Azealia Banks, Angel Haze u.c. reperes. Nav jau obligāti jākrata tā pēcpuse, var tā smalki... Zinu, ka Lietuvā ir forša meitene «Cherry On Top» (skat. video).

Edavārdi: Nekad neesmu dzirdējis par šo meiteni! Jā, ir ļoti daudzi veidi, kā var pieiet repam, un, manuprāt, meitenēm Latvijā nav īpaši laba piemēra. Labākie piemēri bieži vien ir vīriešu kārtas pārstāvji, kuri nereti ir platās biksēs, stāsta par gadījuma sakariem un, tēlaini izsakoties, džeku lietām. Meitenei, piesēžoties pie baltas lapas, rodas jautājums, vai viņai jāraksta par to pašu, vai viņai obligāti jāvelk platas bikses utt. Protams, vienmēr var un vajag atrast savu piegājienu, salauzt sevī un citos priekšstatus par to, kā, piemēram, repam ir jāskan un par ko tam ir jārunā.

TVNET: Kādas pašam jaunas radošas ieceres?

Edavārdi: Pašlaik strādāju pie ieraksta mājas apstākļos, ko izdošu bez nopietnas apstrādes studijā, lai tam saglabātos netīrais «demo» skanējums. Kopumā šobrīd man ir aktuāla iepriekš minētā priekšstatu salaušana sevī, lai caur repu es varētu pateikt un izpausties pēc iespējas vairāk. Manuprāt, gaisā ir ļoti daudz labu ideju par to, kā ar šo mūzikas stilu var uzrunāt esošos un potenciālos klausītājus. Es gribu tās noķert un mēģināt realizēt. Piemēram, es gribētu uzrakstīt dziesmu pensionāriem. Manuprāt, tas būtu labs veids, kā veidot dialogu ar vecāko paaudzi. Pamazām arī sāku tā pa īstam apzināties to, ka man ir diezgan liels klausītāju loks. Ir interesanti paskatīties, satiekot cilvēkus, kuri zina manu mūziku, kas ir pirmais, ko viņi pasaka par dziesmām, jo tas ir tas, ko viņi visvairāk «uzsūc». Tā ir vēl viena lieta, ar ko var eksperimentēt.

TVNET: Kāds būtu vēstījums pensionāriem? Galu galā Latvijā no visiem iedzīvotājiem 25% pieder šai grupai.

Edavārdi: Lai precīzi noformulētu manu vēstījumu pensionāriem, vajadzētu pasēdēt kādu laiku pie tukšas lapas, bet domāju, ka tas noteikti nebūtu nekas negatīvs vai aizskarošs. Varbūt provocējošs. Būtu forši, ja kāds pensionārs man pēc tam atbildētu ar šlāgeri. Kaut kādā veidā jau tā saruna ir jāuzsāk.