Kaukulis: «Jāņu Orķestris» nespēlē tikai Jāņu dziesmas (46)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Kad pirms pāris gadiem «Dzelzs Vilks» dzimtajā Siguldā tika aicināts Jāņu vakarā uzspēlēt kārtīgu vasaras saulgriežu koncertu, Juris Kaukulis ar domubiedriem nolēma izmantot pasākuma «Jaunie Jāņi» nosaukumu, lai dibinātu jaunu «Dzelzs Vilka» muzikālo blakusprojektu - tautas mūzikas apvienību «Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestri». «Tas nenozīmē, ka mēs spēlējam tikai Jāņu dziesmas,» viņš paskaidro. Šogad klajā jau nācis pirmais orķestra albums «Kālabad», un jau 30. aprīlī Rīgā, «Sapņu fabrikā» daudzgalvainais orķestris aicina uz īpašu «Dzelzs Vilka» folkmūzikas albumu triloģijas («Kālabad», «Uijā uijā nikni vilki» un «Kur vakara zvaigzne lec») lielkoncertu. Par koncertu, darbu teātrī, folkmūziku un daudz ko citu lasi interviju ar orķestra barvedi - galveno vilku Juri Kaukuli.

TVNET: Kas pamudināja «Dzelzs Vilku» gandrīz pirms desmit gadiem pievērsties tautas mūzikai?

Juris Kaukulis: Uz šādu soli pamudināja mūsu izdevējs Iveta Mielava. Viņai likās, ka mums varētu kaut kas sanākt. Ar tautasdziesmu tekstiem un melodijām ar Kasparu Tobi devāmies mājās, taču pirmie mūsu eksperimenti šajā virzienā bija neveiksmīgi. Nekas nesanāca! Paralēli strādājām ar mūziku Olgas Žiltuhinas dejas izrādei, kur izmantojām akordeonu, mandolīnu, un vienā brīdī uz pašu sacerētiem motīviem sāku dziedāt latviešu četrrindes, un ieskanējās. Tā drīz vien tapa mūsu pirmais tautas mūzikas albums - gaisīgs, atmosfērisks ieraksts «Kur vakara zvaigzne lec».

TVNET: Ar ko šie trīs tautas mūzikas ietekmētie albumi atšķiras viens no otra?

Juris Kaukulis: Pirmais albums «Kur vakara zvaigzne lec» tapa intīmā gaisotnē mājas apstākļos divatā ar Kasparu. Vēlāk mūsu producents Gints Sola to visu apaudzēja ar citiem instrumentiem. Otrs albums «Uijā uijā nikni vilki» jau vairāk uzskatāms par folkroka ierakstu, tur izmantojām roka instrumentus - bungas, basģitāru. Albums balstījās uz koncertskanējumu. Plates studijas ieraksts notika diezgan ātri, divu nedēļu laikā, jo tikko bijām atgriezušies no Anglijas, kur koncertos visas šīs dziesmas bijām labi iespēlējuši. Savukārt trešā plate

«Kālabad» iezīmē pārmaiņas - atteicāmies no roka skaņas un centāmies meklēt ko jaunu.

Mērķis bija neizmantot roka bungas, roka basu un domāt savādāk. Klāt nākuši arī vairāki mūziķi no malas. Šajā ierakstā arī es neesmu vienīgais solists, līdz ar to mūzika palikusi krāsaināka.

TVNET: Vai esi interesējies par pirmsākumiem, kad Latvijā pirmo reizi sakausēta rokmūzika un folkmūzika? Zinu, ka astoņdesmito gadu beigās progresīvā roka grupa «Vecās mājas» eksperimentēja šajā virzienā, tiesa, ar divām dažādām programmām, arī autentiskās folkloras atdzimšanas kustības rindās notika šādi tādi mēģinājumi padarīt folkloru mūsdienīgāku...

Juris Kaukulis: Mums ansamblī ir viens pārstāvis no grupas «Vecās mājas» - Andris Alviķis. Viņš vairākās dziesmās iespēlējis ģīgu, basu. Jaunajā albumā spēlē gan viņš, gan viņa dēls Kārlis. Arī «Sapņu fabrikā» viņi abi kāps uz skatuves. Bet, ja godīgi, tā nopietni neesmu pētījis pirmsākumus. Noteikti varu minēt «Iļģus», arī «Jaunu Mēnesi»...

TVNET: Vai, tavuprāt, pietiek ar to, ka dziesmā skan kāds tautisks instruments vai izmantotas kādas tautasdziesmu melodiskās īpašības, lai to pieskaitītu folkroka žanram? Vai par folkroku, tavuprāt, var dēvēt, piemēram, «re:public» dziesmu «Strēlniece»? Vai «Pienvedēju piedzīvojumu» jestro gabalu «Pienvedēja piedzīvojumi»?

Juris Kaukulis: Domāju, ka nē. Ja runājam par stila tīrību, tad šobrīd ir pilnīga putra. Savā ziņā tas pat ir labi, ka viss ir izplūdis - tagad runā pati mūzika vai teksts. Piedāvājums ir milzīgs, un svarīgi, ka ir kāda viena dziesma, kas uzrunā tieši tevi. Piemēram, Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā esam ielikti pie tautas mūzikas, kaut mūsu mūzikā nav nevienas nots no tautas mūzikas. Vienīgais, kas tur ir, - tautas teksti. Mūzika ir vienkārši mūzika.

TVNET: Kā tu atlasi šos tautas tekstus, pēc kādiem principiem?

Juris Kaukulis: Kādreiz es šķirstīju sējumus, tagad izmantoju virtuālo Dainu skapi. Man ir vairākas tēmas, kas interesē un tas palīdz meklēt. Ir arī šis tas, ko pierakstu klāt no sevis - kombinēju dainas ar saviem tekstiem.

TVNET: Vari minēt kādu piemēru?

Juris Kaukulis: Tas pats «Uijā uijā nikni vilki». «Četri vilki krūmos lēca, svešus zaķus izbaidīja» ir piemērs. Dainās ir savādāk. Starp citu, tagad esam šo dziesmu iedziedājuši lietuviešu valodā. Skan diezgan līdzīgi. Lietuviešu versiju pat varējām veiksmīgi uzmontēt uz mūsu videoklipa, tikai pāris vietās video uzfilmētās lūpu kustības nesakrita ar tekstu. Nospēlējām šo dziesmu baltu rokfestivālā «Menuo Juodaragis» Lietuvā.

TVNET: Kā ir lietuviski «Uijā uijā nikni vilki»?

Juris Kaukulis: «Uijā uijā pikti vilkai». Viņiem gan uzsvars ir uz pēdējo zilbi vil-KAI.

TVNET: «Dzelzs Vilks» ir viena no redzamākajām koncertgrupām Latvijā. Vai esi aptuveni saskaitījis, cik koncertus gada griezumā jūs nospēlējat?

Juris Kaukulis:

Varētu būt, kas nospēlējam aptuveni kādus 200 koncertus gadā.

Tie nav tikai koncerti, tur sakrīt uzstāšanās teātrī, kādi deju vakari, festivāli. Katru nedēļu ir vairāki koncerti.

TVNET: Etnogrāfiskā mūzika un populārā mūzika pēdējos gados satiekas diezgan bieži...

Juris Kaukulis: Domāju, ka klausītāji drīz pārēdīsies. Mēs nesen piedalījāmies Eirovīzijas nacionālās atlases pasākumā un novērojām, ka diezgan daudzi mēģina izmantot šādus ne gluži folka, bet pasaules mūzikas elementus. Šīs tautas mūzikas tēmas skan spēcīgi, ir nolasāma melodija, ja vēl to izpilda ar kādu etnogrāfisko mūzikas instrumentu. Tāpēc arī to izmanto.

Juris Kaukulis
Juris Kaukulis Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

TVNET: Taču ir veiksmīgāki un ne tik veiksmīgi šo divu pasauļu saplūšanas piemēri. Kāpēc reizēm šāda stilu sakausēšana ir iedarbīga, bet reizēm ne? Vai tev pašam šķiet, ka «Dzelzs Vilkam» ir veiksmīgi izdevies šis eksperiments?

Juris Kaukulis: Par sevi spriest nav īsti pareizi. Šis eksperiments, piedzīvojums turpinās, un tas ir feini. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir iespēja spēlēt tautiskos instrumentus, kas paver jaunas komponēšanas iespējas. Es nebūtu ar ģitāru sacerējis tādas dziesmas kā, piemēram, ar mandolīnu. Arī tekstos iedziļinos un mēģinu saprast, kurā laikā tas viss ir pierakstīts.

TVNET: Vai šajos tautas mūzikas ierakstos pamatā izmantojat latviešu folkloras elementus vai arī citu tautu mūziku?

Juris Kaukulis: Mums pirms kāda laika bija vesels ieraksts ar «klezmer» mūzikas grupu «Forshpil», kas arī pavēra jaunus apvāršņus. Varbūt zināma ietekme jūtama dziesmā «Otra vīra līgaviņa», kas atgādina ungāru tautas deju čardašu, tas ir tāds balkāniskāks skaņdarbs. Vienlaikus arī latvisks, jo mūzika jau ceļo pa visu pasauli un savā starpā krustojas.

Jaunajā albumā mums ir arī sintpopa dziesma «Tiesa, tiesa» (skat. audio). Mūzika uzbūvēta uz astoņdesmito gadu basa ģeneratora.

TVNET: To laikam visu sameistarojis Kaspars Tobis.

Juris Kaukulis: Jā, viņš ir sintezatoru speciālists.

TVNET: Kā vērtē sava kolēģa panākumus elektroniskās mūzikas lauciņā?

Juris Kaukulis: Man patīk, kā viņš domā, kā veido tembrus, kā domā meldijas. Viņš jau deviņdesmito gadu beigās darbojās ar savu grupu. Man patīk, ka Kasparam vienmēr galvenais ir melodija un tikai tad veids, kā to realizēt. Viņš strādā ar elektroniskajiem instrumentiem dzīvajā, un tas ir ļoti interesanti. Netiek spēlēta no datora jau sagatavota programma, bet viss notiek uz vietas. Ja noplīst kāds sintezators, tad var redzēt, kā tas notiek un kā Kaspars šo situāciju cenšas risināt. Es biju uz viņa jaundarba «Koncerts septiņiem sintezatoriem» koncertu, kur viņš sadarbojas ar videomākslinieku Arti Dzērvi, un varēja just, ka tas viss tiek darīts ar lielu aizrautību.

TVNET: Varbūt arī pats domā par soloalbumu?

Juris Kaukulis: Īsti nē. Es jau visu laiku mājās radu jaunu mūziku. Man ir sakrājušās daudzas dziesmas, taču tās nepublicēju. Man ir tāda sajūta, ka to nevajag darīt. Ir vairākas idejas, kas ar laiku noder - varbūt kādai filmai vai teātra izrādei, bet radošais process notiek nemitīgi. Arī pēdējam «Dzels Vilka» albumam «Dzīvnieks pilsētā» (skat. albuma recenziju) biju sacerējis daudz vairāk dziesmu, taču ne visas iegūlās kopējā albuma stāstā. Starp citu, vajadzētu drīzumā iznākt leļļu teātra izrādes «Makss un Morics» dziesmu albumam. Tas gan vairāk kā tāds blakusprojekts.

TVNET: Kā tev patīk darbs teātrī? Ar ko muzicēšana teātrī atšķiras no visa cita?

Juris Kaukulis: Teātrī galvenais ir režisors. Tā ir galvenā atšķirība. Pieredze ir dažāda, jo esmu sadarbojies ar vairākiem režisoriem. Feini ir tas, ka tava māksla nav dominējošā un tu krāso klāt vai nu aktieriem, vai dejotājiem, kas ir uz skatuves. Man ļoti patīk, ka reizēm ir tādi teātra projekti kā, piemēram, laikmetīgās dejas izrāde «Ārā» par Henrika Ibsena lugas «Brands» tēmu, kad ir iespējams improvizēt, vērot skatītāju, vērot aktierus. Ir zināms satraukums, neziņa, pat lampu drudzis.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

TVNET: Pastāsti detalizētāk par gaidāmo koncertu «Sapņu fabrikā». Tātad koncertā nedzirdēsim roka grāvējus, bet akcents tiks likts uz šiem trijiem folka albumiem?

Juris Kaukulis: Galvenais uzdevums, rīkojot šo koncertu, bija panākt autentiska orķestra skanējumu. Nevis spēlēt koncertversijas ar roka instrumentiem, bet panākt tīru skanējumu, kāds dzirdams albumā. Uz skatuves būs daudzi mūziķi, viesmūziķi - «Forshpil» dalībniece Inna Raihmane (vijole), postfolkloras grupa «Vecpilsētas dziedātāji» (balsis). Janvāra koncertos Siguldā jau šo orķestra sajūtu noķērām, tagad turpinām slīpēt mēģinājumos šo atrasto skanējumu. Vēlējāmies arī, lai tas viss labi izskatās, tāpēc pieaicinājām Pēteri Brīniņu ar videoinstalācijām.

TVNET: Vai šie trīs tautas mūzikas albumi izskanēs hronoloģiskā secībā?

Juris Kaukulis: Nē, viss būs sajaukts. Lai interesantāk.

TVNET: Vai būs arī kādi pavisam īpašie viesi?

Juris Kaukulis: Dīdžejs Kaspars un dīdžejs Uldis (smejas).

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.

Sākums plkst. 20.

Biļetes uz koncertu šeit: www.bilesuparadize.lv

Komentāri (46)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu