Albuma prezentācijas ietvaros grupa koncertējusi Preiļos, Daugavpilī, Jelgavā, Valkā un Rīgā. Kamēr vieniem «Green Novice» ir interesants muzikāls pārsteigums, mājās Latgalē grupa ir labi pazīstama un vienmēr tiek sagaidīta ar ovācijām. «Kad redzi, ka cilvēki arī pašām visjaunākajām dziesmām zina vārdus, tad ap sirdi paliek ļoti labi,» koncerttūres iespaidos dalās grupas līderis Alvis Bernāns.

Lai gan «Padebeši» ir «Green Novice» debijas albums, grupas pirmsākumi meklējami 2004. gadā. Gadu vēlāk daļa «Green Novice» izveidoja citu grupu «Inde Indive». Arī viņiem šogad iznāks debijas albums. Bet Alvis Bernāns caur draugiem savāca jaunu sastāvu: ģitāristu Zigmundu Čeksi, basģitāristu Vitāliju Piskunovu un bundzinieku Valdi Metlānu.

«Green Novice» dziesmas tekstuālais vēstījums latgaliešu valodā noteikti būs vienlīdzīgs muzikālajam. Latgaliešu valoda joprojām ir dzīva, iet līdzi laikam un rada jaunvārdus. Intervijā par piederības sajūtu Latgalei, kas ir grupas mūzikas radīšanas emocionāli kulturālais pamats, atbild grupas bundzinieks Valdis Metlāns.

Ko tev nozīmē latgaliešu valoda?

- Latgaliešu valoda ir mana dzimtā valoda, un Latgalē lielākoties visi runā latgaliski. Krievu valoda bija otrā, ko iemācījos, un tad skolā - latviešu. Tā ir mana ikdienas valoda. Ar draugiem, radiniekiem, daļu draugu runājam latgaliski, un arī ar daudziem Rīgas darba kolēģiem runājam latgaliski. Acīmredzami Rīga nav tik liela un latgaliešu šeit ir pietiekami daudz, lai arī ikdienā būtu iespēja runāt latgaliski. Vienīgais ar sadarbības partneriem un klientiem komunikācija notiek latviski vai krieviski.

Kā valodas modernizācija un jaunvārdi skar latgaliešu valodu?

- Piemēram, internets ir škārsteikls, bet mājas lapa – sātys lopa. Latgaliešu valoda tiek kopta, jo tā tiešām ir dzimtā valoda. Ja līdz skolas laikam tu pārsvarā runā latgaliski, izveidojas apziņa, ka tieši tā ir tava valoda.

Kāda ir latgaliešu valodas un mūzikas mijiedarbība?

- Varētu teikt, ka latgaliešu valodas masveida atdzimšana notika tikai pēc «Borrowa MC» popularitātes iegūšanas. Piemēram, līdz 2005. gadam Rīgā latgaliešu valoda nekur nebija dzirdama. Latgaliski latgalieši beidza runāt kaut kur pirms Jēkabpils, braucot pāri Aiviekstei. Pateicoties «Borrowa MC» popularitātei, latgaliešu valoda Rīgā kļuva dzirdama universitātē, veikalos, sabiedriskajā transportā un citur. Tas ir paradokss, bet tā tas bija.

«Borrowa MC» mūzika var patikt vai nepatikt, taču latgaliešu mūzikai un kultūrai šī grupa ir viens no nozīmīgākajiem pēdējās desmitgades notikumiem.

Protams, arī pirms «Borrowa MC» bija daudz latgaliešu mūziķu, taču tas viss bija lielākoties saistīts tikai ar folkloru un šlāgermūziku. Šobrīd Latgales mūzikā ir pārstāvēts ļoti plašs mūzikas stilu diapazons. Piemēram, šogad jūlija sākumā trīs dienu garumā latgaliešu mūziku varēs iepazīt festivālā «Muzykis Skrituļs».

Kāda ir «Green Novice» koncertpieredze?

- Esam spēlējuši uz vienas skatuves ar tādām grupām, kā «Skyforger», Kārli Kazāku, «Dzelzs vilku», «Tumsu», «Re:public», taču mūs nevar pieskaitīt ne pie pop, ne īsti pie metālmūzikas. Mūsu muzikālais formāts ir savdabīgs, koncerti visbiežāk ir Latgalē, tad arī Rīgā. Latgalē klausītāji ir daudz demokrātiskāki. Latgalē notiekošie koncerti ir ļoti interesanti, jo tajos tiek pārstāvēta visu stilu mūzika. Pa dienu ir bērnu mūzika, pēc tam folklora, popmūzika, roks, bet pēc pusnakts – alternatīvie. Cilvēki šo visu muzikālo programmu noklausās līdz beigām. Un arī mēs tiekam aicināti un gaidīti daudzveidīgos pasākumos.