Pēc vairāk nekā desmit gadu pauzes reperis un hiphopa mūzikas producents Džuzepe, īstajā vārdā Ģirts Šenbergs, šomēnes ir atgriezies repmūzikā ar savu pirmo lielo albumu «Atdzimšana». To plānots laist klajā jau 10. maijā un prezentēt īpašā koncertā Kaņepes kultūras centrā. Aicināju Ģirtu uz nelielu sarunu par hiphopu deviņdesmitajos, garīguma meklējumiem un jauno albumu.
Publiskots arī pirmais singls «Pieredzes trauks» no šā albuma, kuram tapis Ritvara Tomasa Blukas (visuals.lv) videoklips.
Savu mūziķa karjeru Džuzepe sāka 1999. gadā, ierakstoties un uzstājoties kopā ar tādiem mūziķiem kā Gustavo (Arstarulsmirus) un grupu «S'T'A». Šie mākslinieki piedalās arī Džuzepes jaunajā albumā.
TVNET: Vai var teikt, ka biji klāt pie Latvijas modernā hiphopa dzimšanas?
Džuzepe: Jā, tā varētu teikt. Hiphops latviešu valodā mums pašiem bija kaut kas jauns, un zināmā mērā mēs bijām pirmie, kas pacēla to citā līmenī. Ar vārdu «mēs» domāju Gustavu (tagad Arstarulsmirus), Ozolu, grupu «S'T'A» un citus hiphopa mūziķus, kas tolaik sāka.
TVNET: Kad un kā pats sāki aizrauties ar hiphopu?
Džuzepe: Ar hiphopa mūziku tā nopietni sāku nodarboties 1997. vai 1998. gadā, kad tapa pirmās sadarbības dziesmas ar Ozolu, pēc tam ar Gustavo un arī grupu «S'T'A». Jau 2000. gadā sāku rakstīt pats savas pirmās dziesmas un bija doma gatavot arī albumu, bet toreiz līdz tam tomēr nenonācu.
TVNET: Vari atgādināt kādu no šīm sadarbībām deviņdesmitajos? Vai ir fiksēti kādi ieraksti?
Džuzepe: Ozola albumā «Cieņa un mīlestība» piedalījos trīs dziesmās - «Sirds», «S*di» un «Spēks». «S'T'A» albumā «Manas pilsētas skati» piedalos dziesmā «Pirmie iespaidi un cerības», un Gustavo albumā «Beidzot» mums bija kopīga dziesma ar nosaukumu «Kas i' ko».
TVNET: Kāpēc toreiz nenonāci līdz albumam?
Džuzepe: Iemesls bija tāds, ka ap 2002. gadu sāku interesēties par garīgām lietām, meditāciju un filozofiju, līdz beidzot nonācu līdz kādai garīgai mācībai, kas man kļuva svarīgāka par mūziku, un es pārtraucu ar to nodarboties. Darbs pie albuma apstājās, un es aizgāju pa pavisam citiem dzīves ceļiem.
TVNET: Pastāsti, lūdzu, detalizētāk... šeit varbūt var vilkt paralēles ar Gustavo un viņa garīgajiem meklējumiem?
Džuzepe: Jā, šīs abas situācijas ir diezgan līdzīgas. Varu teikt tikai tā, - ja cilvēks nolemj nodoties garīgai dzīvei, viņam ir no ļoti daudzām lietām jāatsakās, jo prasības pret tevi kā pret sevi pilnveidojošo ir diezgan augstas un striktas. Esmu redzējis, drīzāk sajutis šā, vienkāršā valodā izsakoties, dzīvesveida dažādas puses. Un mans viedoklis ir tāds:
ja cilvēks vēlas nopietni nodoties garīgai pilnveidošanai, viņam ir jāiet klosterī vai jābrauc uz kādu templi.
Sabiedrībā pastāv pavisam citādi uzskati nekā klosteros, un cilvēki var tevi nesaprast. Bet vistrakākais, manuprāt, ir tas, ka pastāv risks, ka tu pats no citiem novērsīsies, pat no saviem draugiem un radiem, jo tava domāšana tiecas prom no šīs sabiedrības burzmas un problēmām. Tāpēc ir grūti to visu sabalansēt. Tāds ir mans viedoklis, kas balstīts uz manu personīgo pieredzi. Es esmu cilvēks, kas mēģina rast zelta vidusceļu.
TVNET: Kāpēc atgriezies pie hiphopa?
Džuzepe: Repmūzika bija mana sirdslieta, kurai veltīju visu savu enerģiju. Mans dzīvesveids. Kad aizgāju no hiphopa, manas domas bija aizņemtas ar citām lietām, kas man bija jaunas un interesantas, un vairākus gadus es par mūziku nedomāju nemaz. Līdz kādu dienu mans bijušais darba kolēģis Klāvs saka mani iepazīstināt ar latviešu hiphopa jaunumiem, kur bija atsauces uz maniem tekstiem. Tas pamudināja mani atsākt repošanu. Sākumā es to pilnībā noraidīju, bet pakāpeniski sāku atkal sajust vēlmi rakstīt tekstus un komponēt mūziku. Tā soli pa solim atgriezos atpakaļ, līdz beidzot šogad pabeidzu rakstīt savu albumu.
TVNET: Kas no jaunajām hiphopa vēsmām, strāvojumiem tev iet pie sirds?
Džuzepe: Godīgi sakot, maz klausos hiphopa mūziku. Pārsvarā tie ir albumi, vai atsevišķas dziesmas, kas man ir iespiedušās atmiņā un kuru kvalitāte nav mainījusies pat pēc desmit gadiem. Patiesībā jaunā stila hiphops man ne visai patīk, tas ir pārāk sintētisks, primitīvs un komerciāls. Es neesmu pārāk kompetents šajā jautājumā, jo neko daudz neesmu dzirdējis no visa šī lielā mūzikas klāsta. Vairāk pieturos pie klasikas.
TVNET: Kas tā deviņdesmitajos gados bija par tendenci pieņemt dienvidnieciskus skatuves vārdus? Gustavo, Dj Gustavito, arī tavs Džuzepe? Vai tam apakšā ir kāds stāsts?
Džuzepe: Interesants jautājums! Gustavo nomainīja tikai sava īstā vārda galotni, varbūt tāpēc, lai vārds būtu skanīgāks vai neparastāks. Par Gustavito es nezinu, jo es šo cilvēku nepazīstu. Manai iesaukai un arī skatuves vārdam patiesībā ir savs stāsts. Ap 1997. gadu daudz klausījos un ietekmējos no tādas ASV grupas kā «Wu-tang Clan». Vienam no šīs grupas dalībniekiem, GZA, bija emblēma, kas atgādināja «Ģ» burtu, un, tā kā mans īstais vārds ir Ģirts, es nolēmu šo emblēmu uzšūt uz savas cepures. Tas tolaik bija modē. Kādu dienu sēdēju ar draugiem uz soliņa pie viesnīcas «Rīga», un man klāt pienāca skeitborda veterāns Herbe, kurš tagad strādā «Pulkvedī» par bārmeni, un jautāja: «Kas tas tev uz cepures par uzrakstu? Džuzepe?» Un tā tas arī palika. Es vēlāk iepazinos ar «Fact» un visu pārējo progresīvo jaunatni, un visi mani tā turpināja saukt, līdz pat šai dienai.
TVNET: Es arī labi atceros pirmos «Fact» koncertus, kuros Gustavs, Čižiks, Jānītis un Ozols centās imitēt «Korn»... tā vismaz no malas izskatījās. Tagad atskatoties, visi šie jaunekļi ir izauguši un kļuvuši par interesantām personībām. Kas, tavuprāt, ir mainījies kopš deviņdesmitajiem? Kā pats esi mainījies, pie kādām atziņām nonācis? Varbūt kādas no tām varēsim dzirdēt jaunajā albumā?
Džuzepe: Manuprāt, kopš deviņdesmitajiem ir mainījies diezgan daudz kas. Kā galveno es gribētu minēt to, ka
cilvēki pa šo laiku ir kļuvuši mierīgāki, viņos ir mazāk agresijas, baiļu un naida.
To arī saku par sevi dziesmā «Pieredzes trauks». Esmu nonācis pie dziļas pārliecības, ka visi cilvēki savā būtībā ir labi, labestīgi. Protams, daudzas lietas, kas mūs nodarbina ikdienā, dažādas dzīves grūtības un raizes, liek mums par to aizmirst vai pat vispār neļauj to saprast, bet iekšēji visi pēc tā tiecamies. Pēc tik ilgiem gadiem atgriezies savu draugu lokā, es ļoti novērtēju šīs attiecības ar cilvēkiem, tā ir vērtība, kuru sev esmu atklājis no jauna.
TVNET: Interesanti... Vienā no «Rīgas Laikiem» bija saruna ar britu politisko filozofu Džonu Greju, kurš tieši runā par cilvēces progresa mītu, proti, ka cilvēki savā dziļākajā būtībā ir primitīvi. Cilvēki nekļūst labāki, drīzāk attīstība notiek cikliski. Verdzības vietā nākusi cilvēku tirdzniecība, spīdzināšanas vietā - stingras pārrunas u.tml.
Džuzepe: Domāju, ka tas, kā cilvēks redz pasauli, ir vistiešākajā veidā saistīts ar viņa dvēseles stāvokli. Ja tavā sirdī ir miers un tavas domas ir pozitīvas, tu vairāk būsi spējīgs saskatīt labo. Turpretī, ja tevī valda dusmas, tu, visdrīzāk, labo nepamanīsi. Protams, sabiedrībā notiek daudzas negatīvas lietas, cilvēki tiek ekspluatēti, krāpti, notiek slepkavības un daudzas citas briesmīgas lietas, bet tie ir procesi, ko pa lielam nevaram ietekmēt. Mūsu varā ir tas, kā attiecamies pret lietām. Tas ir mans subjektīvais viedoklis.
TVNET: Pastāsti par jauno albumu. Kur un kā tas tapa, kādi viesmākslinieki piedalās?
Džuzepe: Albumā «Atdzimšana» ir iekļauti divi diski: pirmais disks ar jaunajām dziesmām - «Atdzimšana» un otrs disks ar vecajām dziesmām - «Neizdotās dziesmas». Pirmais tapis šā gada aprīlī, ierakstīts studijā «Dirty Deal Audio» ar Anša Kolmaņa gādību. Otrais disks ierakstīts studijā B&B, laikā no 2001. līdz 2002. gadam sadarbībā ar Gustavo. Albumā piedalās tādi viesmākslinieki kā Kurts un Žaks no grupas «S'T'A», kā arī Gustavo. Ar scratch dziesmas papildinājis DJ Legz.
***
Džuzepes albuma prezentācijas koncerts notiks 10. maijā Kaņepes kultūras centrā, Rīgā, Skolas ielā 15. Pasākuma īpašais viesis – R-viss. Pēc prezentācijas mūzikas cienītāju ausis priecēs DJ Legz. Pasākuma norises vietā būs iespējams arī iegādāties Džuzepes albumu CD formātā.
