«ElektroFolk»: Sliktais tonis ir dziedāt angļu valodā (7)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Etnogrāfiskā un populārā mūzika pēdējos gados Latvijā satiekas diezgan bieži. Blakus tādiem projektiem kā «Zarbugans», «Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris», šogad ar jaunu albumu debitējusi apvienība «ElektroFolk», kuras viens no dibinātājiem ir savulaik populārā kameransambļa «Marana» basģitārists Ainārs Majors. Aicināju pieredzējušo mūziķi uz nelielu sarunu par jauno albumu, piedalīšanos Koru olimpiādē un progresīvo roku.

Jaunās grupas pamatu veido Ainārs Majors, kurš pēc daudzu gadu darbošanās reklāmas jomā atgriezies pie savas pirmās kaislības - mūzikas, pieredzējusī ģitāriste Ilze Grunte, visur esošais bundzinieks Artis Orubs, «Auļu» mūziķis Edgars Kārklis un jaunā dziedātāja un vijolniece Kristīne Kārkle-Puriņa. Atšķirībā no «Iļģiem», «Auļiem» un «Dzelzs Vilka» šis mūziķu kolektīvs tautas mūzikas mantojumam piegājis no citas puses, proti, dainu teksti, melodijas aranžētas ar vieglām progresīvā roka dekorācijām.

«ElektroFolk» debijas albuma «Elektro» prezentācija notika teātra un mūzikas restorānā «Happy Days & Nights» (skat. foto).

TVNET: Astoņdesmito gadu beigās jūs muzicējāt kopā ar Valtu Pūci ansamblī «Marana», vai arī pirms tam spēlējāt kādās grupās?

- Tā ir sanācis, ka šogad es varētu svinēt četrdesmit gadus mūzikā (smejas). Kad man bija desmit gadi, mamma izlasīja paziņojumu VEF Kultūras pilī par to, ka tiek uzņemts sastāvs bērnu vokāli instrumentālajam ansamblim «Rondino». Bija jāsagatavojas, un mājās kādas trīs dienas no vietas pie sava magnetofona «MAJAK» nopietni vingrinājos, dziedādams Raimonda Paula dziesmu «Laternu stundā». Rezultātā, protams, kad bija jādodas uz ansambļa atlasi, balsi biju pilnībā pazaudējis. Tomēr komisija, redzēdama manu lielo gribēšanu, atrada man vietu ansamblī. Tā sāku spēlēt basģitāru. Mani uzrunāja grupas formāts, un arī vēlāk «Maranā» jutos ļoti labi.

TVNET: Arī «ElektroFolk» ir grupa, kāpēc tieši šāda un ne savādāka?

- Arī šodien mani ļoti interesē grupas formāts. Fascinē «Prāta vētras» piemērs, vērot, kā viņi spēj konsolidēties. Viņiem nav 150 projektu no rīta līdz vakaram, bet gan viens ansamblis, kurā tiek koncentrēta milzīga sinerģija. Man arī likās - kāpēc to nepamēģināt? Turklāt ar tādu konvertējamu muzikālu valodu kā etno?

Pasaulē neviens nebrāķē latviešu vai latgaliešu valodu. Sliktais tonis ir dziedāt angļu valodā.

TVNET: Iespējams, tieši folkmūzika ir potenciāli mūsu reālākā mūzikas eksporta prece?

- Ja mēs runājam par mūsdienu etnisko mūziku, tad galvenokārt tie ir aranžējumi. «ElektroFolk» gadījumā tautas mantojumam pieejam ar pietāti, kas krietni tālu atvirzās no autentiskā. Tad jau kļūst ļoti interesanti, un vēl ja to visu apvieno ar dainu dziļumu, kas ir tik ļoti tēlains...

Foto: Publicitātes foto

TVNET: «Iļģi» bija viena no pirmajām grupām deviņdesmito gadu sākumā, kas devās koncertos ārpus Latvijas. «ElektroFolk», starp citu, dažs labs salīdzina ar «Iļģiem».

- Gan viņi, gan mēs nodarbojamies ar mūziku, vienīgā sakritība, ka mēs arī izmantojam etnisko materiālu. Viss pārējais jau atšķiras ļoti būtiski. Tas, kā mēs jūtam ritmu, kopējo enerģētiku, bieži vien izvēlamies drastiskākus risinājumus. Esam galējāki, karstāki savā kaislībā uz ātrumu, jaudu un meditāciju. Vairāk pa galiem. Arī mūsu tembrālā valoda ir būtiski savādāka. Kristīne ir jauns, labā nozīmē «folka agresors», un arī viņas balss mūs padara atšķirīgākus.

TVNET: Bundzinieks Artis Orubs ir labi zināms kā džeza mūziķis, varbūt «ElektroFolk» var sajust arī kādas etnodžeza dekorācijas?

- Artis ir arī roka bundzinieks. Uz džeza pusi mēs īsti tomēr nevirzāmies. Mūs drīzāk vieno progresīvā roka platforma. Kā mēs smejamies, ar Arta atnākšanu mums ir artroks (no vārda Artis).

TVNET: Varbūt varat minēt kādas ietekmes?

- Man personiski viena no lielākajām autoritātēm ir ambientās mūzikas pionieris Braiens Īno (Brian Eno), viņa videomākslas un mūzikas sinerģētiskie darbi. Atceros, ka

savulaik, lai skatītos Braeina Īno darbus, bija jāliek vecie televizori vertikālā stāvoklī. Nakts laikā «nosprāga» veseli trīs.

Tie nebija paredzēti šādiem eksperimentiem. Savukārt no tehnoloģiskās puses autoritāte ir progresīvā roka apvienība «King Crimson» ar brīnišķīgo astoņdesmito gadu sastāvu - Roberts Frips, Adriens Bilū, Bils Brafords un Tonijs Levins. Arī «Gentle Giant» BBC sesijas ir ļoti interesantas.

TVNET: Kāpēc «Elektro»?

- Kaut vai tāpēc, ka mēs neesam «unplugged» (akustiski - aut.), bet gan tieši pretēji - «ieštepselēti». Mūsu mājas lapā ir tehniskais raideris, un tur ir redzams, ka esam diezgan pamatīgi elektriski. Var arī šo nosaukumu tulkot simboliski, kā «elektrisko tautu». Trešā nozīme, ja vēlaties - elektrons ir dzintars (grieķu: élektron).

www.elektrofolk.lv

TVNET: Kā muzikāli varētu raksturot «ElektroFolk»?

- Esam diezgan liels muzikāls hibrīds. Albumā ir gan latviešu, gan Balkānu (latgaļu dziesmā «Čigāniņi»), gan holandiešu etno elementi, kaut kas no ambient, arī pāris polkas.

TVNET: Kādas tuvākās ieceres, koncerti?

9. jūlijā uzstāsimies Pasaules koru olimpiādes atklāšanas koncertā «Arēnā Rīga», kur uzstāsimies kopā ar simfonisko orķestri un pasaules apvienoto kori, atskaņojot divas savas kompozīcijas - «Jāņu nakti lietus lija» un «Aiz Daugavas vara dārzs».

Komentāri (7)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu