«Vai Latvija ir vienmēr bijusi Latvija?» savā ģērbtuvē aiz lielās «Summer Sound» skatuves mani iekšā aicinādams, jautā 26 gadus vecais Mikijs Blanko jeb īstajā vārdā Maikls Deivids Kvatlbaums juniors (Michael David Quattlebaum, Jr.). Blanko ir viņa sievišķā puse. «Vai tā nav bijusi daļa no Padomju Savienības?» viņš precizē. Apstiprinoši pamāju. «Tad sanāk, ka lielākā daļa cilvēku runā gan latviski, gan krieviski?» viņš interesējas. Atbildu, ka tā gluži vairs nav...
Latvijā jaunā paaudze vairs nerunā tik brīvi krieviski... Loģisks jautājums. Vai esi uzstājies Krievijā?
- Biju Maskavā pagājušogad un pēc mēneša braukšu atkal, šoreiz uz trīs pilsētām - Maskavu, Sanktpēterburgu un Vladivostoku.
Vai nav sarežģīti un varbūt pat bīstami, ņemot vērā Krievijas oficiālo nostāju geju un lesbiešu jautājumā, koncertēt šādā valstī?
- Pirmo reizi biju Maskavā vēl tad, kad netika izsludināts bēdīgi slavenais «antigeju likums». Uz manu koncertu bija sanākuši daudzi vietējie radošo profesiju pārstāvji, mākslas studenti, geji, lesbietes, arī panki... Redzi, iemesls, kāpēc es īsti neuztraucos doties uz šādu gejiem nedraudzīgu vietu, ir tāds, ka šie negatīvi noskaņotie cilvēki nemaz neuzzinās, ka uzstājos. Viņi nezinās, kur notiek koncerts (smejas). Informācija parasti kursē šauras komūnas robežās. Es neteiktu, ka esmu bezbailīgs, taču, kad dodos uz valsti, kurā noteiktas lietas nav populāras, es pret to izturos ar zināmu cieņu, vienlaikus paturot prātā, ka uz koncertu sanāks tieši manas komūnas klausītāji, cilvēki, kuri domā līdzīgi.
