Nedomā par rozā ziloni! (6)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānuzņēmums

«Redzēt rozā ziloni» ir viens no populārākajiem eifēmismiem, kas apraksta alkohola izraisītas halucinācijas. To pirmo reizi pagājušā gadsimta sākumā savos darbos izmantoja rakstnieks Džeks Londons. Septiņdesmito gadu beigās kulta grāmatas statusu padomju Latvijas jaunatnes (galvenokārt hipiju) vidū iemantoja Miervalža Birzes satīriskais darbs ar nosaukumu «Rozā zilonis» (1976), savukārt 2013. gadā šo nosaukumu savai grupai izmantojuši četri jauni puiši, no kuriem trīs satikušies Rīgas Doma kora skolā. Iepazīstieties, grupa «The Pink Elephant»!

Tāpēc tikai likumsakarīgi, ka muzikāli šī jaunā grupa iedvesmas meklējumos ir devusies vairākus gadu desmitus senā pagātnē, uz psihedēliskās rokmūzikas ēru, kad vienā solī ar puķu bērnu kustību, svētceļojumu uz Vudstoku un eksperimentiem ar LSD, darbojās tādas grupas kā «Pink Floyd», «Jefferson Airplane» un «Led Zeppelin».

Četri divdesmitgadnieki - Edvards Broders (balss, ģitāra, pirms tam spēlējis grupā «The Moonhouse»), Rūdolfs Ozols (balss, ģitāra, pirms tam spēlējis grupās «MonkeyRocks», «Pyro Trees»), Alberts Levics (balss, basģitāra, spēlējis ar «Rebel Riot») un Kalvis Sležis (balss, sitaminstrumenti, spēlē ar fankmūzikas grupu «Bunch of Gentlemen» un palīdzējis ierakstīt Gata Ziemas dziesmu «Nelaiķa pavadonis») satikušies Rīgas Doma kora skolā, kur studējuši džeza mūziku. Uz iepazīšanās sarunu uz TVNET atnākuši gan tikai trīs. Basģitārists Alberts ir devies uz Dubaiju, kur veselu gadu pelnīs iztiku kā profesionāls mūziķis. «Tā ir laba iespēja pastrādāt mūziķa profesijā, tiesa, veselu gadu mēs tagad Albertu neredzēsim, tas nav gadījums, kad var uz kādām brīvdienām tā vienkārši atlidot uz mājām,» skaidro solists un ģitārists Edvards.

The Pink Elephant
The Pink Elephant Foto: ekrānuzņēmums

Lai arī puiši ir ierakstījuši tikai vienu dziesmu (skat. Youtube), nospēlējuši pāris koncertus, var tikai apbrīnot jaunekļu profesionalitāti un muzikālo briedumu. No vienas puses, par profesionalitāti brīnīties nevajadzētu - puiši mācās Rīgas Doma kora skolā, ir apguvuši instrumentu spēli, kompozīciju, galu galā studējuši džezu, taču, no otras puses, rodas jautājums - no kurienes šāda interese par roka «saknēm»?

Kad puiši pie savām muzikālajām ietekmēm piemin arī jaunākas paaudzes grupas - nesen «Positivus» festivālā vaigā skatīto grupu «Temples», austrāliešu psihedēliskā speispopa kolektīvu «Tame Impala» («Pieradināta antilope»), mūsdienu blūzroka restauratorus, tad viss nostājas savās vietās.

««Tame Impala» mums parādīja, ka mūsdienās šāda mūzika ir pieprasīta,»

stāsta puiši.

Liels nopelns jaunekļu muzikālajā audzināšanā ir arī ģimenēm. «Kad biju mazs, tēvs bieži klausījās rokmūziku. Ieinteresējos par ģitāru un tā sāku spēlēt,» stāsta Rūdolfs. Arī saldenieks Edvards stāsta, ka Frenku Sinatru un Bītlus iepazinis jau agrā bērnībā. «Ja agrā vecumā vecāki bērniem atskaņo kvalitatīvu mūziku, tad pusaudža gados, izslimojot popmūzikas fāzi, ir liela iespēja, ka šī mūzika atgriežas.» Savukārt bundzinieks Kalvis, kas nāk no Balviem, ar rokmūziku iepazinās, pateicoties krusttēvam. «Viņš atskaņoja AC/DC un «Deep Purple», un tās bija pirmās divas grupas, kuras iespiedās atmiņā,» viņš atceras. «Ļoti uzrunāja «purpļu» bundzinieka Iana Peisa spēle.»

Jaunieši apzinās, ka vienkārši citēt un atspēlēt klasisko rokmūziku nav prāta darbs. «Mēs cenšamies mūzikā iestrādāt ko tādu, kas rezonētu ar mūsdienu klausītāju,» skaidro Kalvis.

«Mums patīk tā saucamie prikoli, kad mūzikā tiek ieliktas iekšā dažādas nianses. Ir tāda amerikāņu grupa «Felt», kas septiņdesmito gadu sākumā izdeva vienu albumu. Sēdēju, klausījos un vienā brīdī secināju, ka bass pa virsu spēlē ko tādu, ko sākumā nemaz nepamanīju...» skaidro Edvards. «Iestrādājam arī šādas tādas džeza dekorācijas. Viens no pēdējiem atklājumiem ir «Chris Dave and the Drumhedz».»

«Mēs nedomājam, ka gribam skanēt tieši tā kā vecās grupas,» piebilst Rūdolfs.

Šobrīd grupa ir radījusi aptuveni piecpadsmit dziesmas, un, kamēr grupas basģitārists ir tālajā Dubaijā, pa vienai tās ierakstīs studijā. «Doma ir tāda, ka mēs uz vietas Rīgā ierakstīsim savus instrumentus un tad Alberts atsūtīs savas basa partijas,» skaidro Rūdolfs.

Gaidīsim ar nepacietību!

soundcloud.com/pinkselefants

twitter.com/pinkselefants

Komentāri (6)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu