Pirmo reizi Rīgā, 4. aprīlī klubā «Melnā piektdiena», uzstāsies leģendārā un skandalozā somu doom metāla grupa «KYPCK». Grupas vokālists Erkki padalījās ar daudziem svarīgiem faktiem par grupu un sevi.
Pirmo reizi Rīgā - skandalozie metālisti – «Kypck»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ko «KYPCK» nozīmē jums personīgi? Vai tas ir jūsu hobijs, dzīvesveids vai jūsu dzīve?
- Tā ir mana grupa un mana kaisle. Un viens no svarīgākajiem projektiem, kas jebkad bijis manā dzīvē. Man ir iespēja piedalīties kaut kā jauna, muzikāli aizraujoša dzīvē, ka arī izteikt savas domas par svarīgiem notikumiem ar saviem tekstiem.
Kā radās grupas nosaukums? Kam pieder ideja par grupas krievisko koncepciju (nosaukums, dziesmu teksti un tematika, grupas vizuālais izskats)?
Erkki: Mūsu ģitārists Sami Lopakka («Sentenced») gribēja, lai viņa jaunajā grupā vokāls būtu krievu valodā, tad viņi atrada mani. Viss pārējais izveidojās no iepriekšēja fakta, mūzika un teksti, kuri bija iedvesmoti no krievu kultūras. Grupas nosaukums arī ir viņa ideja, kas man uzreiz iepatikās, jo tas ir īss, vīrišķīgs, un var rakstīt gan kirilicā, gan ar latīņu burtiem.
Grupas melnā humora izjūta ir fantastiska – jūs spēlējat drūmu mūziku, ar baisiem tekstiem, bet tajā pašā laikā grupas skanējumu saucat par ātru doom metal krievu valodā?
- Nu tas sākotnēji arī bija... un mēs nekad īsti nepievēršam uzmanību tam, kā mūs sauks klausītāji vai uztvers mediji. Man liekas, tie ir žurnālisti, kam vajag visu klasificēt, un, piemēram, MySpace arī - jānorāda mūzikas stils. Tā mēs vienkārši sevi noraksturojām kaut kad, un tas skan joprojām sakarīgi.
Kā sanāk, ka jūs tik labi runājat krievu valodā? Vai dziesmu tekstus rakstāt pats, vai kāds jums palīdz?
- Man ar to problēmu nav. Man ir grāds krievu valodā un literatūrā, iegūts Oksfordā, tagad es pasniedzu krievu valodu Somijā. Tā ka - jā, rakstu tekstus pats!
Jautājums, kas mani nomoka, bet tomēr – lielākais klausītāju loks ir krievvalodīgie, jo tie saprot tekstus un tēmas, bet varbūt nākotnē – kaut ko atšķirīgu, piemēram, somu valodā?
- Nē. Tas vairs nebūtu «Kypck».
«Имена на стене» (Names on the wall) – grupas jaunākais veikums, manuprāt, vissmagākais, tieši tekstu un tematikas dēļ – dažos vārdos par ietekmēm un radīšanas procesu? Zinu, ka lielāko daļu tekstu šim albumam radīji Tallinā, kā arī to, ka esi atteicies komentēt tekstus plašāk, ļaujot cilvēkiem pašiem domāt līdzi.
- Mēs ļoti kavējām ierakstu, un visas dziesmas bija ierakstītas pēdējā brīdī. Tātad es nevarēju īsti rakstīt tekstus mūzikai, pirms visi instrumenti nebija ierakstīti. Galu galā man bija 3-4 dziesmas no 10 dziesmām nedēļu pirms tā brīža, kad man vajadzēja ierakstīt vokālu. Man vajadzēja izolēties no visa, tikt prom no problēmām, rutīnas, sievas, bērniem, izdarīt tā, lai es varu fokusēties tikai uz dziesmu tekstiem. Tallina bija acīmredzami vieglākā izvēle, jo tā ir tuvu un nevajag vīzu. Plus tur joprojām ir daudz padomju laika arhitektūras, piemērota atmosfēra. Beigu beigās es pabeidzu rakstīt tekstus, tur iedvesmots, un pabeidzu albumu!
Kura no dziesmām ir «KYPCK» hits?
- Man nav ne jausmas. Iespējams, «Alleya Stalina» ir visvairāk pazīstamā dziesma koncertos.
Pavisam nesen nesen jūsu grupas koncertu Minskā, Baltkrievijā, atcēla ideoloģisku iemeslu dēļ. Kā varat šo komentēt?
- Bija ļoti žēl... Un tas pat nebija paskaidrots atteikums. Cerams, nākamajā reizē mums sanāks uzstāties Minskā. Es nevēlos, lai man ir aizliegums iebraukt Baltkrievijā manas dzīves garumā (smejas).
Nākamā albuma aprises – esat jau plānojuši, domājuši, kurā virzienā?
- Patiesībā mēs patlaban rakstām jaunās dziesmas. Es domāju, ka būsim gatavi strādāt studijā ar šo albumu nākamajā ziemā. Es personīgi pa vidu esmu noslogots ar albuma rakstīšanu ar savu otru grupu, kas spēlē power metal.
Kāds ir «KYPCK» koncertu plāns pēc Baltijas tūres?
- Mums ir tikai viens apstiprināts festivāls - Brutal Assault Čehijā. Cerams, ka būs vēl.
Festivāli - 2012. gadā uzstājāties Igaunijā, Narva Bike festivāla ietvaros... Vai varat pastāstīt par šo pieredzi? Motobraucējiem doom metal?
- Tas bija tiešām lielisks šovs! Pasākuma hedlaineri uzstāja, lai spēlējam pēc viņiem, un, kad uzkāpām uz skatuves, bija jau tumšs. Skatuves apgaismojums un pirotehnika bija labāka nekā pārējām grupām, kas uzstājās tajā dienā! Jebkurā gadījumā tas bija lieliski!
Šīs tūres ietvaros – jūsu pirmie klubu koncerti Baltijas valstīs. Vai jums ir ko teikt cilvēkiem, kuri atnāks uz jūsu koncertu Rīgā un Tallinā?
- Ak, jā! Tas ir tiešām lieliski, ka mēs varam uzspēlēt šos koncertus Baltijā. Mēs gribējām to izdarīt arī agrāk, bet laikam neviens īsti nebija ieinteresēts uzaicināt mūs. Cerams, tā nebūs pēdējā reize! Tiekamies koncertā!
Koncerts Rīgā sestdien, 4. aprīlī, klubā «Melnā piektdiena», iesildošās grupas – «Frailty» (Latvija, doom metal) un «Liblikas» (Igaunija, stoner/sludge metal).