Kerija Kalēja, grupas «Astra the 22's» dziedātāja un dziesmu autore, ir radījusi savdabīgu pašmāju popzvaigznes tēlu - viņas blondais, viegli izspūrušais matu ērkulis atgādina astoņdesmitos, kad MTV ekrānos mirdzēja tādas popzvaigznes kā Sindija Laupere un Kima Vailda, smagnējā ādas jaka un zābaki savukārt šim tēlam piešķir papildu roka dimensiju. Tieši rokmūzika šobrīd ir Kerijas fokuss, un tieši rokmūzikas festivālā («Klang!») piektdien plkst. 19 varēs skatīt vaigā Keriju un viņas grupu «Astra the 22's». Sarunā ar TVNET Kerija dalās iespaidos par piedzīvoto ASV, par gaidāmo «Astra the 22's» ierakstu, kā arī par savu vietu Latvijas mūzikas vidē.
Kerija Kalēja - ar melodiju apdāvinātā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmo reizi Keriju plašāka auditorija ievēroja 2006. gadā, kad toreiz 17 gadus vecā pusaudze kopā ar draudzeni Santu startēja Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālā ar popsīgo dziesmu «Find You». Lai arī dziesma neguva panākumus, tā patīkami izcēlās uz citu konkursantu fona ar Rietumu popmūzikai raksturīgu skanējumu, uzbūvi, aranžējumu.
Jau daudzus gadus vēlāk, kad Kerija kopā ar savu draugu (nu jau vīru) - amerikāņu mūziķi Ēriku Džeiku (Eric Jayk) Latvijas mūzikas apritē atgriezās ar grupu «Astra the 22's», mani pārsteidza grupas spēja radīt noturīgas melodijas. Tādi skaņdarbi kā «Save Me» un īpaši «Blue Venom» bija ieturēti labākajās pasaules popmūzikas tradīcijās, un, manuprāt, ja tiesības uz tiem nopirktu kāda slavena pasaules popzvaigzne, tiem būtu reāla iespēja kļūt par labi zināmiem singliem.
Tāpēc nebiju īpaši pārsteigts arī uzzinot, ka viena no šā gada «Supernovas» labākajām dziesmām (Antras Stafeckas dziedātā «It's The Night») izrādījās daļēji Kerijas sacerēta.
Interese par mūziku Kerijai ir jau no agras bērnības. Viņa klausījusies savu vecāku kasetes («Queen»), pirmajos skolas gados tolaik aktuālo popmūziku («Spice Girls»), vēlāk nopietni aizrāvusies ar Maikla Džeksona mūziku. «Viņu es esmu izpētījusi no A līdz Z,» viņa saka. «Gan dziedāšanas tehniku, kustības, gan dziesmu uzbūvi.»
Mūziku Kerija apguvusi pašmācības ceļā, bet vēlāk, kad 18 gadu vecumā devās studēt uz ASV, Ņujorku (Manhetanvilas koledžu), piemācījās klāt arī teorētisko pusi. «Šajos četros ASV pavadītajos gados faktiski apguvu visu, ko šobrīd zinu par mūziku,» viņa stāsta. «Strādāju praksē arī vairākās mūzikas kompānijās, biju tuvu klāt Amerikas mūzikas industrijai.
Vienā no pasākumiem pat satiku savu elku - Džeksona ierakstu producentu Kvinsiju Džonsu, un runāju ar viņu kādas 15 minūtes.»
Amerikā būtiski mainījās arī Kerijas muzikālā gaume, viņa pievērsās rokmūzikai. «Rokmūzika ir īsta mūzika, tas ir kaut kas īsts un dzīvs,» viņa saka.
Kopā ar Ēriku šobrīd top jaunas dziesmas «Astra the 22's» gaidāmajam albumam. «Tas laikam atkal būs EP, esam sacerējuši jau sešas dziesmas,» viņa atklāj. «Muzikāli tas būs ātrāks, roķīgāks par pirmo EP.»
Paralēli grupa pieteikusi sevi mūzikas festivālos, taču ne visos diemžēl grupa ir iekļuvusi. Taujāta, vai viņa nejūtas tomēr mazliet kā «autsaidere» Latvijas mūzikas katlā, viņa daļēji piekrīt. «Varbūt tomēr mazliet traucē tas Eirovīzijas zīmogs, varbūt arī tas, ka strādāju mūzikas izdevniecībā (Kerija ASV apguva autortiesību jautājumus - aut. piezīme). Toreiz darbojos citā stilā, tikai normāli, ka māksliniekā kā arī cilvēkā viss plūst un mainās, bet tagad varbūt kādam no festivālu rīkotājiem nepatīk mana darba vieta, vai vēl kas... Es nesaprotu, kaut gan no otras puses saprotu, bet jebkurā gadījumā - kāds tam sakars ar mūziku?» viņa jautā.
«Tas, ko mēs radām, ir pietiekoši labs, bet uzbāzties ar sevi mēs arī nevēlamies. Ir sajūta, ka mūs tā līdz galam nepieņem.»
Tomēr rokfestivālā «Klang!» Kerija ar grupu ir gaidīta ar atplestām rokām.
«Mēs tiešām ar nepacietību gaidām šo festivālu, uzstāsimies tur pirmo reizi,» viņa atplaukst. «Mums patīk, ka šis festivāls ir orientēts uz rokmūziku, kas ir tuva mūsu dvēselēm. Festivālā izpildīsim trīs pavisam jaunas dziesmas, kas nav nekur spēlētas līdz šim. Repertuārā vairāk rokmūzikas, lai festivāla apmeklētājiem Klaņģu kalnā būtu vairāk enerģijas tā kārtīgi iešūpoties uz abām dienām.»
