Pēdējā laikā grupa «Heaven Grey» vairs nešķiet tik aktīva kā kādreiz. Kas tam ir par iemeslu?

Jā, pēdējos divos gados tiešām bijām diezgan reti sastopami koncertos un arī medijos. Galvenie iemesli tam ir visai tradicionālie - sastāva maiņa un darbs ar topošo albumu. Tas viss prasīja laiku un enerģiju, bet tagad, cerams, esam veiksmīgi tikuši galā ar abiem un atkal koncertējam.

Grupa piedzīvojusi vairākas sastāva maiņas. Pastāstiet par to sīkāk.

Jā, divdesmit un vairāk gadu laikā jebkuram radošam kolektīvam ir grūti iztikt bez sastāva izmaiņām un arī mēs neesam nekāds izņēmums šajā ziņā. Pie tam iemesli tām bija visdažādākie - gan sadzīviskie (kāds pameta mūziku, lai pievērstos ģimenei un iztikas pelnīšanai, kāds pameta Latviju krīzes laikos, lai meklētu darbu Anglijā, kādam vienkārši labāk patika iedzert nekā mēģināt un koncertēt, gan radošie (daži mūsu dalībnieki nolēma koncentrēties uz saviem muzikālajiem projektiem, kas arī ir pilnīgi normāla parādība mūzikas aprindās visā pasaulē, gan arī visai traģiskie (divi no «Heaven Grey» oriģinālsastāva dalībniekiem jau ir aizsaulē aizgājuši). Bet «Heaven Grey» joprojām ir dzīvs un jauno ideju pilns. Tā ka vēl tiksimies koncertos.

Vai tuvākajos plānos ir arī jauns materiāls?

Jā, protams. Kā jau minēju - jaunā gada sākumā plānojam izlaist jaunu pilno albumu. Vēl slīpējam detaļas, bet pa lielam materiāls jau ir gatavs.

Kā jūs salīdzinātu grupas popularitātes laikus ar šo brīdi? Kas ir mainījies?

Ja ar «HG popularitātes laikiem» saprotam deviņdesmito gadu otro pusi, tad atšķirība, protams, ir tajā, ka toreiz tomēr nebija tik daudz grupu un arī tehnoloģijas nebija tik attīstītas, ka varēji praktiski jebkuru grupu noklausīties un noskatīties, neceļoties no mājas dīvāna, bet vienkārši novelkot viņu video no interneta un atskaņojot uz liela plazmas televizora. Tāpēc laikam arī publika bija mazāk «pieēdusies» ar visu ko un aktīvāk nāca uz jebkādiem underground koncertiem, nemaz nerunājot par ārzemju zvaigžņu vizītēm. Un, protams, ir jāņem vērā arī zināmas modes tendences arī metāla mūzikā - deviņdesmito gadu vidū tieši «gothic/doom» metāls (Paradise Lost, Tiamat, Crematory, Moonspell, Lake Of Tears utt..) visā Eiropā bija uz liela viļņa, bet vēlāk to nomainīja citi trendi: folkmetāls, metalcore, postmetāls, kas arī ir tikai dabiski. Līdz ar to nevar runāt tikai par deviņdesmitajiem gadiem kā «HG popularitātes laikiem», jo arī mūsdienās tādai mūzikai, arī mūsu grupai ir sava publika, bet, protams, tagad gan piedāvājums ir daudz plašāks, gan modē ir citi elki. Tāpēc mums ir patiess prieks par tiem mūsu vienaudžiem, kas vēl turas uz skatuves un turpina aktīvi koncertēt, ierakstīt un izdot albumus, saglabājot publikas uzmanību. Spilgtākais piemērs te laikam ir «Skyforger», kas visus šos 20 gadus noturējās bez lielām pauzēm un kardinālām sastāva maiņām. Patiešām cieņas vērts piemērs.

Zināms, ka Latvijā ar mūziku īpaši nenopelnīsi. Kā jūsu ikdienas darbi ietekmē norises grupā?

Protams, ikdienas sadzīve atstāj savu iespaidu arī uz grupu. Parādās ģimenes, piedzimst bērni, ģimenes ir jāuztur, bērni jābaro un jāmāca, līdz ar to laika mēģinājumiem, ierakstiem un koncertiem paliek arvien mazāk un mazāk, tomēr - ja tā muzicēšana patiešām patīk, tad sanāk veltīt tai kaut nelielu, bet stabilu gabalu no dzīves grafika. Protams, tas viss jau mums ir vairāk kā hobijs un izdevumu, nevis ienākumu avots.

2007. gadā «Heaven Grey» atsāka savu darbību pēc visai ilga pārtraukuma. Kādas bija sajūtas, atkal pievēršoties grupai?

Īstenībā sākotnēji bija doma sanākt kopā tikai uz vienu koncertu, lai pieminētu mūsu aizgājušos grupas biedrus Ansi un Sigvardu*. Par koncertā iegūtajiem līdzekļiem ierīkot kaut pieticīgus pieminekļus viņu kapos (ko arī izdevās izdarīt). Bet cilvēku atsaucība, atmosfēra koncertā un vienkārši atmiņu emocijas bija tik fantastiskas, ka nolēmām muzicēt arī turpmāk.

Grupas albumi ir pašizdoti. Kā jūs raksturotu pašizdošanas procesu toreiz un tagad?

Īstenībā mūsu deviņdesmito gadu albumi «Memory River» un «Northwind» nebija pašizdoti, tos izdeva firma «Mapl», kas tajos gados bija diezgan labi pazīstama Latvijas mūzikas aprindās. Līdz ar to ar visu izplatīšanu un reklāmu nodarbojās viņi, mēs tikai ierakstījām. Savukārt 2010. gada albums «Falling Mist» bija tiešām pilnībā pašu izdots - visu darījām paši. Protams, tagad, ar šodienas tehnoloģijām izdot un arī izplatīt albumu tehniski ir daudz vieglāk, jo internets atver tev visu pasauli, bet tajā pašā laikā arī daudz grūtāk, jo mūzikas piedāvājums un konkurence ir vairākkārt palielinājušies, parastais klausītājs vairs nespēj aptvert visu to jaunās mūzikas jūru, kas parādās pasaulē katru dienu.

Bet ar «Falling Mist» mums tomēr kaut kā izdevās tikt līdz klausītājiem, jo gan diskus pasūtīja, gan arī recenzijas par albumu rakstīja cilvēki no visas pasaules - no Kanādas līdz Japānai. Redzēsim, kā tagad veiksies ar nākamo.

Kādu jūs redzat dūmmetāla nākotni Latvijā?

Es domāju, ka dūmam vienmēr būs sava niša vietējā metāla sabiedrībā, būs sava publika un arī grupas, kuras tādu mūziku spēlēs un popularizēs.

Atkarībā no vairākiem objektīviem un subjektīviem faktoriem tā niša var kļūt lielāka vai mazāka, bet tā noteikti paliks, jo mūsu platuma grādos tautai laikam tomēr piemīt zināma melanholija dvēselē. Tā ka arī ar dūmmetālu viss būs kārtībā! (smaida)

www.draugiem.lv/heavengrey

* 2004. gadā mirst viens no grupas ģitāristiem Sigvards Blažēvics, bet 2005. gada 24. septembrī ceļu satiksmes negadījumā ar motociklu bojā iet grupas vokālists un dziesmu tekstu autors Ansis Melders.