RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Skaņu meža» viesis Peders Manerfelts: «Vislielākā prasme ir atturēties»

Lūcija Udvardjova speciāli TVNET 1
  • Raksts
  • Video
intervija
Peders Manerfelts | Foto: Publicitātes foto

13. – 16. oktobrī, kā arī 12. novembrī jau četrpadsmito reizi noritēs nepieradinātās mūzikas festivāls «Skaņu mežs». Piedāvājam interviju ar vienu no šīgada festivāla viesiem – zviedru elektronisko mūziķi Pederu Manerfeltu (Peder Mannerfelt), kas kā producents ir strādājis ar tādiem projektiem kā «Fever Ray» on «Blonde Redhead», kā arī vairākus gadus darbojies eksperimentālās mūzikas ansamblī «Roll The Dice».

Manerfelts ir izdevis trīs pilnmetrāžas solo albumus, un nesenāko no tiem – «Controlling Body» – medijs FACT Magazine nodēvējis par vienu no tiktāl labākajiem 2016. gada ierakstiem, savukārt mūzikas kritikas portāls Pitchfork to novērtējis ar 8.1 (no 10), piemetinot, ka Manerfelta mūzikā jūtama gotiska enerģija, un ka, stājoties pretī tehnoloģiju fetišismam, albums jaušami aicina uzlūkot elektroniskās mūzikas par ieradumu kļuvušo futūrismu kā drīzāk negatīvu, nevis veicinošu aspektu.

Manerfelts pārstāv «Skaņu meža» līdzdibināto, ES programmas «Radošā Eiropa» atbalstīto eksperimentālās mūzikas platformu SHAPE, un viņa priekšnesums ir daļa no festivāla audiovizuālās programmas.

Aprakstiet savu ierastāko dienu!

- No deviņiem rītā līdz pieciem vakarā strādāju studijā. 8:30 aizvedu meitu uz bērnudārzu, pēc tam skrienu uz studiju un ap pieciem esmu atpakaļ mājās uz pusdienām. Mums ir arī otrs bērns, kam šobrīd ir desmit mēneši. Es un mana dzīvesbiedrene, mēs dalām laiku, ko pavadām mājās, lai pieskatītu bērnu: divas nedēļas mājās palieku es, bet nākamās divas – viņa. Varam to atļauties, jo abi esam pašnodarbināti. Savā ziņā tas ir pat labi – nav burtiskā izpratnē katru dienu jāstrādā pie mūzikas, un brīvajās dienās Tu vari izsvērt lietas un pareflektēt par to, kas pēc tam jāpadara studijā. Savukārt, kad tu patiešām nonāc studijā, tev nav laika knibināties apkārt – ir jāsāk izpildīt plānotais.

Vai tiesa, ka nolēmāt nodarboties ar mūziku, kamēr dienējāt armijā?

- Es dienēju Zviedrijas jūras kara flotē, jo tolaik vēl pastāvēja obligātais militārais dienests. Tas bija šausmīgi garlaicīgi. Biju sācis klausīties elektronisko mūziku jau sen pirms tam, taču tieši šajā dzīves periodā nolēmu apgūt tās producēšanas metodes – teiksim tā: man bija daudz laika vienkārši sēdēt un domāt par lietām, un tad pieņemt lēmumus.

Bet jums ap to laiku jau bija pieredze citos mūzikas žanros.

- Es spēlēju ģitāru pankroka grupās. Pēc dienesta flotē es pieteicos uz praksi popmūzikas ierakstu studijā. Pirmā gada laikā viss, ko es darīju, bija cilvēkiem taisīt tēju un pienest pusdienas, bet tā laikam ir ar visu arodu apgūšanu – tu sāc no pašas apakšas.

FOTO: Publicitātes foto

Jūsu mūzikai brīžiem piemīt tāda apzināti skopa, plika sajūta.

- Tas man prasīja desmit gadus, lai iemācītos, ka, lai arī tu labi zini, kā ierakstīt visdažādākās skaņas, vislielākā prasme ir atturēties.

Mūsdienās ir tik vienkārši skaņas un ritmiskas konstrukcijas atsevišķi ierakstīt un tad kaudzēm slāņot vienu otrai virsū, un ilgu laiku es tieši ar to arī nodarbojos, taču vienā mirklī tas mani pārstāja interesēt.

Aptvēru, ka tukšumi un pauzes mūzikai piešķir daudz vairāk nozīmes nekā klikšķu un signālu pārblīvējumi. Ja tu mūzikā atstāj pietiekami daudz tukšas telpas, tā liks pārējiem elementiem mūzikā izklausīties tā, ka tiem patiešām ir kāda nozīme. Kā jau teicu, tas man prasīja kādus desmit-piecpadsmit gadus, lai to aptvertu.

Kā jūs strukturējat savus skaņdarbus?

- Es sākumā akli meklējos pēc kādas skaņas vai ritma, kas manī raisītu interesi. Un es savus skaņdarbus ierakstu ļoti garos piegājienos. Pēc tam galvenais darbs ir šos garos mūzikas blāķus rediģēt un apgraizīt līdz optimālai formai. Savā ziņā tas ir līdzīgi tēlniecībai – tu izkal savu skaņdarbu no lielas, nesavāktas interesantu ideju masas. Sešas minūtes garais skaņdarbs «dB at Holger», piemēram, sākotnēji bija 25 mūtes ilgs.

Pastāstiet par izdevniecību «Peder Mannerfelt Produktion».

- Es to aizsāku vienkārši tādēļ, ka manā rīcība bija ļoti, ļoti daudz mūzikas. Tikko kā es sāku piekopt augstāk aprakstīto uz atturēšanos balstīto skaņdarbu veidošanas stilu, man pēkšņi parādījās vairāki albumi publicēšanas cienīgas mūzikas. Dibināt pašam savu izdevniecību gluži vienkārši bija risinājums, lai es varētu to nodot klausītājiem, nesteidzoties līdzi kāda cita noteiktam darba grafikam. Es par to pārāk daudz nedomāju. Man vēl joprojām nav nekāda plāna.

FOTO: Publicitātes foto

Kā jūs izvēlaties, kuru mūziku izdot, un kuru noraidīt?

Tev ir jābūt apveltītam ar kaut kādu filtru. Ja es izdotu pilnīgi visu, ko esmu radījis, tā būtu vienkārši mēslu kaudze. Līdzīgi kā veidot skaņdarbus – tev jāatrod labākie momenti,un tad jāskatās, ar ko un kāda kontekstā tie vislabāk saskan. Vienkārši nākas uzticēties savai intuīcijai – tas ir kā mēģināt domāt tikai ar vienu smadzeņu puslodi; izslēgt vienu pusi un tad kā svešiniekam visu uzlūkot no otras. Tas ir grūti un tas man prasa ļoti ilgu laiku. Daudziem cilvēkiem tas sanāk krietni pašsaprotamāk un dabiskāk.

Jūs esat minējis, ka jūs interesē socio-politiskas tēmas. Vai tas izpaužas arī jūsu mūzikā?

- Par socio-politiskām tēmām biežāk sanāk domāt iespējams tāpēc, ka šajā dzīves periodā mūziku klausos daudz retāk kā agrāk. Es domāju par lielākām tēmām, un to, kā tās saistītas ar mani un manu ģimeni, cilvēkiem mums apkārt, un valsti, kurā es dzīvoju. Iepriekš izdotā mūzikā šīs manas intereses, iespējams, ir pieklusinātas, taču visnesenākajā albumā (Controlling Body) tās izpaužas daudz artikulētākos mājienos. Manuprāt, māksliniekam nav jābūt pārāk burtiskam savos politiskajos izteikumos, bet, ja tev ir dots vārds, labāk to izmantot. Cilvēki klausās, ko mūziķi saka – kaut vai, piemēram, šādās intervijās – un ar to kopā nāk liela atbildība.

Peders Manerfelts uzstāsies trešajā festivāla «Skaņu mežs’2016» koncertvakarā (15. oktobrī) mūzikas namā «Daile».

Vairāk info: www.skanumezs.lv

Skaņu mežs
1 Komentāri