«Skaņu meža» viesis M.E.S.H. par mūsdienu mūziku un idiotiem

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Piedāvājam interviju ar post-graima mūzikas producentu Džeimsu Viplu (James Whipple) jeb M.E.S.H. - vienu no gaidāmajiem nepieradinātās mūzikas festivāla «Skaņu mežs 2016» viesiem.

Berlīnē dzīvojošais amerikāņu producents M.E.S.H. ir viens no novatoriskās mūziķu, grafisko dizaineru un dīdžeju apvienības (un tāda paša nosaukuma pasākumu sērijas) «Janus» dalībniekiem – tās ietvaros Vipls kopā ar kolēģiem Lotic un KABLAM veicinājis tā saucamo «post-graima» skaņu, piedāvājot vēl vienu versiju «avangarda deju mūzikai»: deju mūzikas elementi tiek apvienoti ar brīvi asociatīviem citātiem, neparedzamām skaņdarbu struktūrām un klasiskām elektro-akustiskās kompozīcijas iezīmēm, kas robežojas ar lielbudžeta kinematogrāfa cienīgiem skaņu efektiem. Deju mūzikas medijs Resident Advisor nodēvējis M.E.S.H. par vadošo «Janus» skaņas proponētāju, reizē arī atgādinot, ka to mēdz saukt par «skaņu, kas neeksistē».

Mediji FACT Magazine un The Quietus M.E.S.H. debijas albumu «Piteous Gate», ko laidis klajā eksperimentālās mūzikas leibls PAN, nodēvējuši par vienu no 2015. gada labākajiem mūzikas ierakstiem, savukārt jau minētais Resident Advisor to nodēvējis par vienu no 10 gada labākajiem eksperimentālās deju mūzikas albumiem.

M.E.S.H.
M.E.S.H. Foto: Publicitātes foto

Pirms dažiem mēnešiem PAN laida klajā M.E.S.H. minialbumu «Damaged Merc», kas no mūziķa debijas albuma atšķiras ar daudz pieejamāku skanējumu.

- Jūs esat sacījis, ka albuma «Piteous gate» tapšanu iespaidojis militārais konflikts Ukrainā. Vai ar minialbumu «Damaged Merc» ir līdzīgi?

- Nē. Par motivāciju ierakstīt «Damaged Merc» kalpoja nekas vairāk kā gurdenums un garlaicība no visām šīm nesenajām diskusijām par to, kas ir un kas nav klubu mūzika un ko īsti tās kontekstā nozīmē būt «izaicinošam». Šādas sarunas, manuprāt, tiecas apstrīdēt un paplašināt robežas, kuras patiesībā nekad nav eksistējušas. «Piteous Gate» savukārt tiecās dokumentēt attiecības starp saspringtu iekšējo stāvokli manī un notikumu virkni pasaules politikā, kā arī necilvēcīgiem informācijas tīklojumiem, kas šos abus punktus savieno. Bet «Damaged Merc» nav tik nopietnas tematikas – tie vienkārši ir daži deju mūzikas gabali, ko iekļaut klubu apritē. Savā ziņā tā ir mana pateicība par visu to lielisko mūziku, ko citi cilvēki ir radījuši un ļāvuši man izmantot manā savdabīgajā klubu dīdžeja darbā.

- Līdzīgi kā to nesen izdarīja «Autechre», arī jūs savu jauno minialbumu publicējāt bez iepriekšējas izziņošanas. Esat minējis, ka šis duets uz jums atstāja lielu iespaidu, kad vēl bijāt pusaudzis. Kāds bija jūsu ceļš līdz mūzikas radīšanai?

- Atklāti sakot, mans ceļš līdz mūzikas radīšanai nav diez cik interesants: laiks rit uz priekšu, tev sāk aptrūkties varianti un beigu beigās tās lietas, ar kurām nodarbojies visbiežāk, sāk turpināties pēc inerces un ņemt virsroku. Es dodu priekšroku tādai mūzikai, kas darbojas līdzīgi kā glezna, uz kuru tu skaties un intuitīvi saproti, ka attēls savā ziņā turpinās arī ārpus rāmja. Liela daļa mūsdienu mūzikas savukārt izklausās pēc idiotiem, kas sēž istabā un kaļ lielus plānus.

- Esat sacījis, ka jums patīk «lielas skaņas». Cik nozīmīgs jums ir skaņu dizains?

- Tas man ir ļoti, ļoti nozīmīgs, bet es to attiecinu tikai uz paša daiļradi, jo, klausoties citu cilvēku mūziku, es tajā meklēju pilnīgi citas lietas. Varētu teikt, ka pie mūzikas struktūrām nonāku, iestreipuļojot tajās atpakaļgaitā caur skaņu. Man patīk tīra digitālā audio «lielā skatuve» un daudzie triki, ar kuru palīdzību šī iedomu teritorija ir padarāma vēl plašāka. Mūzika man ir kā cita atrašanās vieta – iedomu lokācija. Plānojot šīs teritorijas, es tiecos būt smalks, bet ne pārlieku tehnisks.

- Salīdzinājumā ar jūsu debijas albumu, minialbums «Damaged Merc» šķiet daudz konvencionālāks.

- Arī tā radīšana bija samērā vienkāršs un tiešs process. «Ar roku» uzsitu ritmus, nevis tos programmēju. Mazliet pameklējos apkārt pēc kādas savādas, nelīdzenas, taču funkcionālas cilpas un tad spēlēju dažas notis un samplus tam visam pa virsu. Es pat savā ziņā lepojos ar to, ka skaņdarbā «Kritikal Thirst» ir viena no muļķīgākajām basa līnijām, ko jebkad esmu dzirdējis.

- Izskatās, ka apvienība «Janus» šobrīd zied un plaukst.

- Mēs esam organizējuši pāris «Janus» pasākumus klubā «Berghain» Berlīnē, kā arī citās pilsētās. Mans kolēģis Dens Berlīnē bieži organizē atsevišķus sadarbības pasākumus, piemēram, klubu naktis kopā ar portugāļu deju mūzikas izdevniecību Principe Discos. Esam vairāk sākuši sadarboties ar citiem kolektīviem, un interesantas lietas nākotnē ieplānotas Meksikā un Japānā. Nesen izveidoju vizuālo noformējumu «Janus» dalībnieces KABLAM jaunajam minialbumam «Furiosa» – ceru, ka tas gūs lielus panākumus, jo, manuprāt, ieraksts ir lielisks. Tāda veida kolektīvi kā «Janus» ir nozīmīgi, jo tie ļauj māksliniekiem attīstīt kopīgu skanisku valodu, vēl pirms to savā kategorizēšanas mašīnā ierauj interneta mūzikas mediju «klikšķu medības».

M.E.S.H.
M.E.S.H. Foto: Publicitātes foto

M.E.S.H. uzstāsies trešajā festivāla «Skaņu mežs 2016» koncertvakarā (15. oktobrī) mūzikas namā «Daile». Viņš pārstāv «Skaņu meža» līdzdibināto, ES programmas «Radošā Eiropa» atbalstīto eksperimentālās mūzikas platformu SHAPE.

Vairāk info: www.skanumezs.lv

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu