RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

DJ Rudd: «Eirovīzija pirmām kārtām ir TV šovs»

Jānis Žilde/ TVNET 25
  • Raksts
  • Foto
intervija
DJ Rudd (Rūdolfs Budze) | Foto: Edmunds Brencis/Picture Agency

Tuvojoties Eirovīzijas nacionālās atlases pusfinālam - TV šova «Supernova» trešajam raidījumam, aicināju uz sarunu vienu no šova žūrijas locekļiem - dīdžeju, producentu, radio «pieci.lv» programmas redaktoru Rūdolfu Budzi, kas pazīstams arī kā DJ Rudd. Šur tur medijos šis 33 gadus vecais dīdžejs par saviem atklātajiem izteikumiem jau nodēvēts par skarbo čali. Cik skarbs viņš ir patiesībā - lasi šajā intervijā!

Uzziņai: ar dīdžejsetiem DJ Rudd uzstājies visos lielākajos klubos Baltijā, kā arī uzstājies Krievijā, Austrijā, Nīderlandē u.c. Bijis grupas «Astro’n’out» taustiņnieks, menedžeris un producents, piedalījies grupas albuma «Kuš kuš» tapšanā, kas saņēmis Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu kā 2006. gada labākais rokmūzikas albums. Producējis vairākas dažādus apbalvojumus ieguvušas mūziķa Dona dziesmas un albumus. Šobrīd arī grupas «Bandmaster» dalībnieks un šova «Supernova» žūrijas loceklis.

TVNET: Dons izpārdod divus koncertus Arēnā, tauta skatās un aktīvi komentē «Supernovu», Stībelis, Aija Andrejeva dodas koncertturnejās, tuvojas «Zelta mikrofona» kaislības... Šobrīd ir sajūta, ka Latvijā tomēr kaut kāda mūzikas industrija eksistē. Tu arī esi ierauts šajā industrijas virpulī, būdams gan dīdžejs, gan producents, gan radio programmas sastādītājs, gan galu galā tagad arī TV šova zvaigzne, un izskatās, ka ar visu veiksmīgi tiec galā...

Arī manis «producētie» Astro'n'out ir sava jaunākā albuma turnejas viducī. Par zvaigzni, lūdzu, gan nesauc. Nekad neesmu uzskatījis sevi par «slavenību» atšķirībā no maniem žūrijas kolēģiem «Supernovā».

Iespējams, tādēļ daudzi brīnās un pārmet manu atklātību. Bet man, godīgi sakot, ir diezgan vienalga, jo nav publiskā tēla, ko pasliktināt vai uzlabot.

TVNET: Gribi tu to vai negribi, taču televīzija sniedz atpazīstamību, un arī publiskais tēls jau tev izveidojies... Bet atklātība ir laba lieta, protams, līdz zināmai robežai, kad jūtīgie mākslinieki apvainojas un atseko tev tviterī...

Viņu reakciju es nevaru ietekmēt. Man patīk būt atklātam un kritiskam pret sevi, pirmkārt. Manuprāt, ir stulbi dzīvot māņu pasaulē, tikai lai nejustos slikti. Un jebkuru problēmu risināšana vai kaut kā uzlabošana nevar nesagādāt prieku!

Un par tikšanu galā - zini, nu šis tas tiek upurēts. Mana apsēstība ar mūziku ir prasījusi arī šo to manā dzīvē. Sākot ar šo gadu, esmu apņēmies vairāk līdzsvarot savu dzīvi šajā ziņā.

FOTO: Picture Agency

TVNET: Zinu, ka savas personiskās simpātijas nedrīksti atklāt, taču vai šogad ir skaidrs, kura dziesma būtu tā labākā, kas varētu pārstāvēt Latviju lielajā Eirovīzijā? Pagājušogad Justs bija izteikts favorīts, šogad, šķiet, ir lielāks apjukums...

Šogad nav izteikta līdera. Un nav arī skaidrs, kas vispār iekļūs finālā šo svētdien. No TV šova viedokļa ir ļoti interesanti. Man arī nav izteiktu simpātiju pusfinālā. Tā kā dziesmas mainīt vairs nevar, tad atlikušajos raidījumos jāvērtē, vai sniegums ir uzlabots, un vairāk jāskatās, piemēram, «ja tu aizbrauc uz Kijevu» kontekstā.

TVNET: Kas ir svarīgāks kritērijs - laba dziesma vai labs dziedājums? Šovs, protams, arī nav mazsvarīgs, bet primāri jau laikam jāsūta tāds mākslinieks, kurš uz lielās skatuves neapjuktu, neizdegtu.

Ļoti grūts jautājums. Tieši tā - labu dziesmu vājāks izpildītājs var norakt lielajā Eirovīzijā, slikta dziesma ģeniālā izpildījumā nevienam neaizķersies, un to nevarēs realizēt kā hitu. Jābūt līdzsvaram.

TVNET: Gan labs vokāls, gan laba dziesma, šķiet, ir vairākiem pretendentiem. Tas pats jaunais The Ludvig atlasē nodziedāja gana pārliecinoši... Kas tur īsti ir ar tiem viņa «Spotify» straumējumiem? Un vai tas, ka viņam ir tikai 16, nav šķērslis braukt uz Ukrainu?

Jā, šī kombinācija šogad ir vairākiem, un grūtākais būs izvēlēties ar pārliecību, ka aizsūtīts īstais. Par Ludvigu vai kādu citu atsevišķi negribu neko komentēt, lai neietekmētu skatītājus.

Par «Spotify» varu vien atbildēt ar aicinājumu lietotnē tā kārtīgi papētīt Ludviga profila «About» sadaļu un pēc tam šo to iemest «Google» meklētājā.

TVNET: Interesanti vērot, kā žūrijas locekļi viens otra spriedumiem laiku pa laikam nepiekrīt... Laikam visnopietnāk šķēpi lauzti par to, vai Eirovīzijas nacionālajā atlasē jādzied krievu valodā? Ir vēl bijušas kādas nopietnas domstarpības, vai kopumā viedokļi par dziesmām, dalībniekiem radikāli neatšķiras?

Šķēpi tika lauzti ne par dziesmas valodu, bet gan grupas attieksmi. Guntaram un šova producentiem bija bijusi slikta pieredze ar Čimbara kungu. Manuprāt, šī rusofobija ir stulba un visu laiku tiek provocēta mūsu sabiedrībā. Ja uztaisa «zoom out» un paskatās plašāk - neviens no šā gada māksliniekiem nedzied dzimtajā valodā. Otrajā ceturtdaļfinālā žūrijas vērtējums bija atšķirīgāks un to apkopot bija grūtāk, pirmajā tas bija vienotāks.

Rūdolfs Budze, Kaspars Roga, Guntars Račs
FOTO: Lauris Vīksne, Picture Agency

TVNET: Viens no pārsteigumiem šogad bija repera Pikaso piedalīšanās. Vai tas viņa reputācijai nāks par labu, rādīs laiks. Arī tavs muzikālais projekts «Bandmaster» ar vienu kāju ir elektroniskajā mūzikā, bet ar otru hiphopā. Pats apsver iespēju kādreiz nākotnē piedalīties «Supernovā»?

Es domāju, ka Pikaso sevi neapkaunoja ar šo piedalīšanos. Kā motivāciju piedalīties viņš minēja vēlmi iziet starptautiskajā arēnā. Lai arī uz vietas LTV studijā izrunas problēmas nesadzirdēju, vēlāk skatoties raidījuma atkārtojumu, pamanīju akcentu vietām. Ja viņš to pieslīpēs - atliks vien vēlēt veiksmi! Es domāju, ka ar «Bandmaster» nepiedalīsimies «Supernovā». Mēs neesam tik meistarīgi popdziesmu rakstītāji, kā arī Zelmai (repere VIŅA - red.) tomēr ir specifisks vokāls. Man šķiet, ka mūsu mūzikā mēs izbalansējam savas vājās vietas ar stiprajām - ja tekstuāli domu var pateikt divās rindiņās, tad pārējās dziesmas laikā par sajūtas radīšanu lai rūpējas smagais «bīts» vai sintezatora rifs.

TVNET: Kas vispār jauns «Bandmaster» nometnē?

«Bandmaster» pirms mēneša atgriezās no Eurosonic Noorderslaag, kas ir lielākais mūzikas gadatirgus Eiropā. Tā pēcgarša nav patīkama. Tādēļ izanalizējām savu darbību, vēlmes, psiholoģiski pārgrupējāmies un saplānojām šo gadu, necerot uz brīnumiem. Paši izdosim jaunu singlu ap februāra/marta miju. Saturiski jauns četru dziesmu EP arī ir gandrīz gatavs, tam gan kādu brīdi pameklēsim izdevēju ārzemēs. Vasarā koncertēsim ar atjaunotu programmu, kurā būs arī manas un Anda Ansona producētās dziesmas no Zelmas solo «Elpo EP».

Bandmaster
FOTO: Krists Luhaers

TVNET: Pastāsti sīkāk par nepatīkamo pēcgaršu! Kaut kas nogāja greizi, nesanāca? Gaidījāt ko pavisam citu no šīs konferences?

Personīgi es domāju, ka aizbraucām gadu par ātru uz turieni. Nospēlējām, manuprāt, atzīstamā līmenī, klubs «Huize Maas» bija pilns. Mūsu uzstāšanos filmēja franču Arte TV un vācu WDR, kam sniedzām arī interviju. Pirms festivāla interesi izrādīja divas ļoti nopietnas aģentūras, pēc tam - klusums. Sāka piezagties doma, ka grupas, kas ir tikai savā karjeras sākumā un vēl pie tam no valsts, kur mūzikas bizness ir attālinātāks no Eiropas epicentriem, ir tikai fons «lielo valstu» māksliniekiem. Kaut gan dzirdēju, ka «DaGambai» esot veicies labāk. Bet viņiem arī specifiskāks «produkts» un lielāka pieredze ārzemēs.

TVNET: Līdz secinājumam, ka esam tikai fons, agrāk vai vēlāk nonāk visi... arī «Prāta vētra» saprata, ka lielākas iespējas kaut ko sasniegt grupai tomēr ir Krievijā, kura vēsturiski ir bijusi daļa no mums vai precīzāk - mēs daļa no PSRS. Un tu vēl saki, ka Pikaso, pieslīpējot izrunu, varētu iziet starptautiskajā arēnā... Varbūt jāsāk ar vietējo arēnu?

Gadīties jau var visādi. Iespējams, katram vajag apdedzināties pa savam. Pikaso vajadzētu pieslīpēt izrunu, lai vispār varētu sākt domāt par iziešanu starptautiskajā arēnā. Izrunai hiphopa/repa žanrā ir liela nozīme, it īpaši, ja angļu valoda nav dzimtā. Garantēts nav nekas. Tomēr ir arī labi piemēri! Nu jau par popgrupu kļuvusī «The Black Eyed Peas». Tā dalībnieks abl.de.ap nāk no Filipīnām un līdz agrai jaunībai nemaz nemācēja runāt angliski.

Un šie mūzikas gadatirgi ir tikai viens, diezgan šaurs veids, kā mēģināt ielauzties Eiropā. Jāatzīst - mēs ļāvāmies šim kārdinājumam, kur, praktiski domājot, atdeve kaut vai ieguldītajiem līdzekļiem ir niecīga, tuvu nullei. Man pat negribas domāt, cik daudz līdzekļu ir iztērējuši gan «Prāta vētra», gan «Instrumenti» braukājot pa tiem. Manuprāt, tā ir tāda kā «sapņu tirgošana». Visdrīzāk tu zini, ka «nebūs», bet tomēr, ai, kā gribas pamēģināt! Tos līdzekļus, ko grupas velta mūzikas gadatirgiem, manuprāt, var daudz vērtīgāk izmantot.

TVNET: Bet vai ir vēl kāds reāls veids, kā izsisties? Tikai nesaki, ka tā ir Eirovīzija!

Šobrīd domāju, ka jāpievērš vairāk uzmanības savu mūzikas ierakstu kvalitātei un jāaudzē auditorijas apjoms digitālajās platformās - gan straumēšanas vietnēs, gan sociālajos tīklos.

Manuprāt, tu nevari būt interesants Eiropai, ja ieraksta kvalitāte kaut kripatu atpaliek no industrijas standartiem.

Un ar kvalitāti es domāju visu kopumu - kompozīciju, aranžējumu, izpildījumu, miksu un māsteringu jeb skaņas pēcapstrādi. Tad, kad ir objektīvi kvalitatīvs produkts, var izmantot tā saucamos «plugging» servisus*, lai nonāktu Eiropas radiostaciju rotācijās vai ietekmīgos mūzikas izdevumos internetā. Protams, tur arī nevar «šaut tumsā». Jādefinē auditorija, kuru gribi iekarot, un tad jāšturmē visās frontēs - gan digitālajās platformās, gan radiostacijās, gan, iespējams, pēc tam mazākas nozīmes mūzikas gadatirgū, bet ar konkrētāku auditoriju. «Plugging» servisi, protams, maksā ļoti dārgi. Būsim reāli - «izsisties» dārgi maksā, un tur nav nekā nešķīsta. Mūzikas bizness sastāv no mūzikas un biznesa.

Šie gan ir mani teorētiskie pieņēmumi, balstoties uz paša pieredzi un iegūstamo informāciju internetā. Mums ir arī grupa «Carnival Youth». Viņiem ir salīdzinoši labi panākumi vāciski runājošajās valstīs, bet viņiem viena no «Eiropas iekarošanas» sastāvdaļām ir nemitīgā koncertēšana.

Paši mūziķi bieži nav labi biznesmeņi. Tādēļ liela nozīme ir menedžeriem un stratēģiem, kuriem dabīgā veidā ir «ķēriens» vairāk uz šīm lietām.

Un par Eirovīziju. Tu pats pareizi pateici, Jāni. Tas ir TV šovs pirmkārt. Un ne vienmēr uzvarētājiem attīstās starptautiskas karjeras un tie kļūst par lieliem hitiem. Biežāk pat nē nekā jā. Viens bonuss gan - tur ir iespējas satikt cilvēkus, kas stāv tuvāk industrijai.

Rūdolfs Budze un Guntars Račs
FOTO: Picture Agency

* «plugging» serviss - kompānija, kurai ir liels kontaktu saraksts radiostacijās un/vai mūzikas blogos. Mākslinieks kompānijai samaksā noteiktu summu, par kuru kompānija apsola izsūtīt tavu skaņdarbu noteiktam skaitam kontaktu un lobēt to.

Vētra Supernova 2017
25 Komentāri