RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Tautumeita Asnate Rancāne: «Tautasdziesmai nepiestāv izrādīšanās»

Jānis Žilde/ TVNET 1
  • Raksts
  • Video
intervija
Asnate Rancāne | Foto: no personiskā arhīva

Šogad pie pašmāju postfolkloras debesīm spilgti iemirdzējusies sešu meiteņu muzikālā apvienība «Tautumeitas». Tikko arī klajā nācis daiļo meiteņu pirmais studijas albums, kas tapis kopā ar bungu un dūdu grupu «Auļi», un jau tagad ir skaidrs, ka nākamā gada sākumā Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons» ceremonijā šis ieraksts stabili ierindosies starp pieciem labākajiem, kas zina, varbūt pat saņems labākā tautas mūzikas ieraksta balvu. Aicināju uz sarunu vienu no tautumeitām - Asnati Rancāni, kas, pateicoties vecākiem (tētis - Latviešu folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts, mamma - Iekšlietu ministrijas poliklīnikas laboratorijas vadītāja, kā arī Filosofijas institūta pētniece Aīda Rancāne), jau no bērna kājas ir cieši saistīta ar folkloras kustību.

TVNET: «Tautumeitas»... tik acīm redzami folkloristisks nosaukums, taisni vai jābrīnās, ka tas jau pirms tam nav ticis izmantots. Esat satikušās Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas katedrā, kā nonācāt līdz šādam nosaukumam?

Sākumā pieminējām šo nosaukumu kā versiju jokojoties. Tas šķita pārāk vienkāršs, tiešs. Bet pēc kāda brīža sapratām, ka nekas nav jāsarežģī, viss ģeniālais slēpjas vienkāršībā. Nosaukums «Tautumeitas» precīzi raksturo mūsu grupu, tas ir atmiņā paliekošs, un mēs katra ļoti labi jūtamies, nēsājot šo «tautumeitas» titulu. Jāatzīst, ka daudzi gan šo nosaukumu, izdzirdot pirmo reizi, nemaz neuztver kā mūsu grupas nosaukumu. Citi pat pārprasa trīs reizes.

TVNET: Kam radās ideja par šādas meiteņu postfolka grupas izveidi?

Pirms gada beidzu bakalaura studijas JVLMA etnomuzikoloģijas katedrā. Man vajadzēja vokāli spēcīgu meiteņu grupu, ar kuru uzstāties savā koncerteksāmenā par Aulejas vokālo daudzbalsību. Tā nu es meitenes uzaicināju, un visas ar lielu prieku un mirdzošām acīm piekrita. Kā jau saprotams, sākām mēs ar ļoti tradicionālu mūziku un pārsvarā nodarbojāmies ar rekonstrukciju. Bet tad kaut kādā brīdī gribējās visu sarežģīt un sākt eksperimentēt - miksēt tradicionālo ar mūsdienīgo.

FOTO: no sociālajiem tīkliem

TVNET: Portāla rubrikā «jauns vārds mūzikā» par «Tautumeitām» jau rakstījām 2015. gada novembrī. Toreiz bijāt veselas septiņas... Sastāvs acīmredzot ir mainījies.

Jā, tāpat kā mainās «Tautumeitas»...

TVNET: Kā radās doma sadarboties ar «Auļiem»?

Ar Auļiem ik pa laikam satiekamies kopīgos koncertos vai festivālos. Tad nu vienā no tiem pasākuma rīkotāji vēlējās, lai abas grupas izpilda noslēguma dziesmu kopā. Tā nu «Auļi» un «Tautumeitas» iepatikās viens otram uz skatuves.

TVNET: Ar šo kopīgo albumu jums, manuprāt, ir plašas iespējas izkāpt no tradicionālajiem folkloras rāmjiem, es «Auļu» un «Tautumeitu» projektu droši redzu arī uz lielāku popmūzikas un rokmūzikas festivālu skatuvēm. Un ne tikai Latvijas kontekstā...

Jā, tā vienmēr ir smalka robeža, cik daudz mēs esam folklora un cik - «post». «Tautumeitām» ir gadījies uzstāties pasākumos, kuros skan folklora un grupas tērpušās tautastērpos. Jāsaka godīgi, tā arī mēs nesapratām, vai organizatori bija kaut ko sajaukuši, vai tā tas bija domāts, bet sajūta bija jocīga, jutāmies svešas un nonākušas nepareizajā vietā.

Jā, mūsu mūzika nāk no folkloras, taču veids, kā mēs tās melodijas aranžējam un izpildām, ir, manuprāt, daudz tuvāks mūsdienu mūzikai.

Tāpēc arī es uzskatu, ka šis projekts varētu izskanēt ne tikai tautas mūzikas cienītāju vidū.

TVNET: Tas ir arī smalks, niansēts process, kā folkloru integrēt citos žanros vai citus žanrus integrēt folklorā. Tev noteikti intuitīvi to palīdz izdarīt bērnībā ieaudzinātā mīlestība pret autentisku tautas mūziku? Ne visiem tas izdodas tik ticami un organiski...

Jā, tā ir! Tautas mūziku izjūtu ar katru šūniņu un klausos to ļoti daudz. Mani mazāk interesē folkloras kopu sniegums. Vairāk klausos teicēju un etnogrāfisko ansambļu ierakstus. Bija tāds periods akadēmijas laikā, kad pati ļoti daudz devos pie teicējām, intervēju tās un ierakstīju dziesmas. Ne tikai Latvijā, bet divas reizes arī braucu uz Ukrainu. Tas bija fantastiski, un es vēl joprojām jūtu iedvesmu no šiem braucieniem. Lielākas pūles prasa tas, kā šo tautas melodiju iepīt citos žanros. Varētu teikt, ka esmu niķīga attiecībā pret to, kā jāskan aranžētai tautas dziesmai. Bieži vien man nepatīk, kā tas tiek realizēts gan postfolklorā, gan arī koru mūzikā. Arī savās aranžijās ne vienmēr līdz galam esmu apmierināta ar to, kā izdevies parādīt tautas melodijas būtību. Bieži vien gadās pārspīlēt, izceļot kādu vienu tautas melodijas raksturojošo elementu vai cenšoties izrādīt savu vokālo varenību. Bet

tautasdziesmai nepiestāv izrādīšanās un samākslotība.

Tautasdziesmu dziedot, parādās dziedātāja personība. Tomēr, lai šo tautasdziesmu parādītu mūsdienīgā veidā, ir jāklausās arī ļoti daudz mūsdienu mūzikas. Jo tas tad arī galu galā parāda, kādā virzienā tautasdziesma savu ceļu ies.

TVNET: Vai šajā albumā ar «Auļiem» tas ir izdevies? Bungas un dūdas tomēr skan gana jaudīgi...

Tieši bungām un dūdām tas piestāv! Šie instrumenti jau pēc savas būtības ir skaļi un pauž varonīgu noskaņu. Nav jau liela māksla uztaisīt lielu un skaļu traci ar skaļiem instrumentiem. Manī drīzāk apbrīnu raisa tas, cik smalkas un vijīgas melodijas un ritmus šo instrumentu spēlētāji var izspēlēt un cik delikāti izturēties pret maigāka rakstura dziesmām. Protams, arī «Tautumeitām» ir sava vieta, kur izrādīties vokāli, piemēram, pirmās CD albuma dziesmas «Manā lopu laidarā» beigās neesam nemaz tik pieticīgas.

TVNET: Jau pāris mēnešus labi glabāts noslēpums vietnē «Youtube» ir tavs dziedājums džeza kontrabasista Staņislava Judina etnodžeza projektā (skat. video). Staņislavs pats savos komentāros ir visai skops, varbūt tu vari pastāstīt ko vairāk par šo sadarbību un projektu. Tīmeklī atrodams arī skaņdarba ieskaņojums kopā ar «Jasmīnas kori». Tas ir ļoti, ļoti skaists, un ir mazliet žēl, ka par to zina tikai saujiņa izredzēto...

Kā jau tu saki, arī šī sadarbība ir aizsākusies tad, kad abi ar Staņislavu studējām akadēmijā. Satikāmies etnodžeza projekta sakarā, taču šī dziesma ir tapusi ārpus tā. Staņislavs vēlējās vienu savu kompozīciju papildināt ar etno vokālu, tāpēc uzaicināja mani piedalīties šīs dziesmas veidošanā. Tā tapa mūsu pirmā dziesma «Op.2» jeb «Tumsīnā vakarā». Vēlāk, klausoties šo dziesmu, mums abiem radās vēlme turpināt radošo sadarbību. Bet tas mūsu ceļš ir tāds kluss, mierīgs. Darām to priekš sevis, bez jebkādām ambīcijām.

Mums Dieviņš ir devis šo iespēju radīt un izpildīt mūziku, kas nāk no sirds un nepretendē iekarot milzu pūļus. Tāpēc arī netiecamies pēc pārlieku lielas publicitātes. Tomēr, kā jau minēju, vesels mūzikas albums ir ierakstīts, un šobrīd strādājam pie izdošanas. Strādājam bez deadlainiem, tāpēc grūti paredzēt, kad albums varētu iznākt, bet domāju, ka tas varētu notikt ap oktobri/novembri. Gan jau arī tad šī mūsu sadarbība vairs nebūs tik liels noslēpums.

TVNET: Kas «Tautumeitām» tagad padomā? 16. augustā jūs varēs noķert Stricka villas dārzā... ko tālāk?

16. augustā jaukā un, cerams, siltā vasaras vakarā tiksimies Stricka villas dārzā, bet tad jau pavisam drīz turpināsim iekarot skatuvi kopā ar «Auļiem» 25. augustā Lietuvā, «Meno Juodaragis» festivālā, 26. augustā Latgales vēstniecībā «Gors», 29. septembrī Vidzemes koncertzālē Cēsīs un 13. oktobrī Jelgavā.

Taču ir viens tāds nepabeigs darbiņš, kas jau kādu laiku nospiež sirdi. Tas ir mūsu pašu «Tautumeitu» albums, kuru jau labu laiku solām mūsu klausītājiem. Tad nu šoruden domājam ķerties pie tā klāt un novest līdz galam,

lai 2018. gada sākumā varētu priecēt mūsu draugus un atbalstītājus, un galu galā arī pašas sevi.

Stricka villa Latvija MENS Zelta Mikrofons ES Ceļi Ukraina Lietuva Jelgava YouTube
1 Komentāri