Joy Division rašanos, tāpat kā vairākus citus britu mūziķus, iedvesmoja leģendārais "Sex Pistols" koncerts Mančestrā, 1976. gada 20. jūlijā. Jau nākamajā dienā Pīters Huks (Peter Hook) nopirka sev basģitāru, bet Bernards Samners (Bernard Sumner) – elektrisko ģitāru. Izmēģinājuši dažus vokālistus, abi ielika sludinājumu mūzikas veikalā. Uz to atsaucās iepriekš vairākas reizes koncertos satiktais Ians Kērtiss, kurš tika uzņemts bez pārbaudes. Grupai tika dots nosaukums "Warsaw", kas aizgūts no Deivida Bovija (David Bowie) dziesmas.

Sastāvs pilnībā tika nokomplektēts gadu vēlāk, kad pēc sludinājuma viņiem pievienojās bijušais Kērtisa skolas biedrs, bundzinieks Stīvens Moriss (Stephen Morris). Lai netiktu jaukti ar "Warsaw Pact" no Londonas, grupa pārdēvēja sevi par "Joy Division", ideju ņemot no kādas noveles par nacistu koncentrācijas nometni. Pirmo koncertu ar jauno nosaukumu grupa sniedza 1978. gada janvārī, un drīz vien viņus pamanīja Mančestras mūzikas dzīves tēvs un "Factory Records" dibinātājs Tonijs Vilsons, uzaicinot grupu uzstāties viņa vadītajā televīzijas raidījumā. Tas bija sākums "Joy Division" un, kā vēlāk izrādījās, beigu sākums pašam Ianam Kērtisam.

Viņš apprecējās ļoti agri, 19 gadu vecumā. Pēc pāris gadu kopdzīves ar sievu Deboru viņu ģimenē piedzima meita Natālija. Ģimenes pieaugums sakrita ar laiku, kad "Joy Division" sāka gūt pirmos nopietnos panākumus Lielbritānijā un tuvajās ārzemēs, sniedzot koncertus Beļģijā un Nīderlandē. Pēc viena no pirmajiem "Joy Division" izbraucieniem, 1979. gada oktobrī Briselē, Ians satika jauno žurnālisti Anniku Honorē (Annik Honore) un starp abiem sākās romantiskas attiecības.

Joy Division "Transmission"

Sākoties 1980. gadam, "Joy Division" jau bija ceļā uz lieliem panākumiem. Kā raksta "Guardian", viņu mūzikā bija iezīmējies jauns virziens – tā bija kļuvusi elektroniskāka un dejiskāka. Grupa kļuva par mūziku rakstošo mediju favorīti, piesaistot arvien vairāk cilvēku koncertos. Tomēr augošā popularitāte bija radījusi spiedienu uz Kērtisu tieši tad, kad viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās.

1978. gada beigās, ceļā uz Mančestru no koncerta Londonā, Kērtisu piemeklēja nopietna epilepsijas lēkme. Turpmāk draugi un biedri centās viņam palīdzēt, taču garie izbraucieni, spilgtas gaismas un alkohols – lietas, ar ko nereti saskaras jauni mūziķi, veselībai nāca tikai par sliktu. Uz pleciem gūlās liela atbildība kā privātajā dzīvē, tā arī grupā, kura jau bija atradusi aizstājēju brīžos, kad viņš lēkmju dēļ nevarēja turpināt koncertu.

Intervijā mūzikas žurnāla "Uncut" marta numurā, kas veltīts "Joy Division" albuma "Unknown Pleasures" 30. gadadienai, grupas biedri atzīst, ka tobrīd viņiem nebija ne mazākās nojautas par to, kas patiesībā notika Iana galvā. Viņi atceras Kērtisu kā cilvēku ar labu humora izjūtu pat brīžos, kad viņi bija izspēlējuši kārtējo joku ar Anniku.

"Ians bija pavisam normāls, priecīgs puisis. Mēs nezinājām, ka viņš tuvojas savam lūzuma punktam," teic Pīters Huks.

1980. gada 7. aprīlī Kērtiss izdarīja pirmo pašnāvības mēģinājumu, pārdozējot alkoholu un medikamentus, taču ārstiem izdevās viņu glābt. Nākamajā dienā bija paredzēts "Joy Division" koncerts vienā no Mančestras rajoniem. Tonijs Vilsons personīgi viņu nogādāja līdz koncerta vietai, taču ilgāk par pāris dziesmām Kērtiss nespēja izturēt. Grupai veltītajā dokumentālajā filmā Vilsona pirmā sieva Lindsija Rīda (Lindsay Reade) atceras, ka, stāvot kulisēs un skatoties no malas, Ians acīmredzot sapratis, ka "Joy Division" varētu turpināt arī bez viņa.

Noklausījusies vēl neizdoto "Unknown Pleasures", Annika Honorē vērsās pie Huka, Samnera un Tomsona, paužot satraukumu par dziesmu tekstiem un to, ka "Ians to visu patiešām domā nopietni". Viņas brīdinājumā neviens neieklausījās. "Es viņai sacīju – nē, nē, tā taču ir māksla. Dieva dēļ, tas ir tikai albums," filmā atceras Vilsons.

Arī Debora jau kādu laiku bija uzzinājusi, kas ir Annika, un laulātā pāra attiecības strauji pasliktinājās. Pēc  kārtējā strīda Kērtiss nedēļu palika dzīvot pie Samnera. "Vienu dienu, nākot no mēģinājuma, mēs nogājām gar kapiem. Es viņam sacīju: "Tu esi veiksminieks, jo tavs vārds varēja būt rakstīts uz viena no tiem akmeņiem"," atceras "Joy Division" ģitārists.

"Viņš visai vienaldzīgi atteica "Jā, jā..." Atbildē nebija nekādas reakcijas. Es domāju, ka Ians jau bija pieņēmis lēmumu..."

17. maija vakarā, dienu pirms došanās pirmajā grupas koncerttūrē pa Ziemeļameriku, Kērtiss atgriezās savās mājās Maklsfīldā un aicināja Deboru neparakstīt šķiršanās iesniegumu. Vēlāk viņš sacījis, ka vēloties palikt vienatnē līdz rītam, kad ar vilcienu plānoja doties uz Mančestru. Agrā 18. maija rītā Kērtiss izdarīja pašnāvību, pakaroties dzīvokļa virtuvē. Viņu atrada Debora, kas kopā ar Natāliju mājās atgriezās ap pusdienas laiku.

"Domāju, ka mēs visi pieļāvām kļūdu, nedomājot, ka viņš varētu izdarīt pašnāvību. Mēs nepietiekami novērtējām risku. Mēs to neuztvērām nopietni. Tik stulbi mēs toreiz bijām," pēc daudziem gadiem secināja Tonijs Vilsons.

Joy Division "Love Will Tear Us Apart"