Dzimis 1950. gadā Viljandi, Joala savu mūziķa karjeru sāka 17 gadu vecumā un drīz un vien kļuva pazīstams gan pašā Igaunijā, gan ārpus tās robežām. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā viņš kļuva par publikas elku visā toreizējā Padomju Savienībā un bieži piedalījās PSRS Centrālās televīzijas pārraidēs. Prāva daļa Joalas toreizējā repertuāra bija krievu valodā, un igauņi viņu tolaik bija iedēvējuši par «Kremļa lakstīgalu».

Astoņdesmito gadu beigās Joala atgriezās pie Igaunijas publikas, deviņdesmitajos gados reizēm parādījās lielajos rokkoncertos un festivālos. Deviņdesmito gadu vidū koncertēja kopā ar Tenisu Megi un Ivo Linnu tā dēvētajās trīs tenoru koncerttūrēs, bet tad pilnībā pameta skatuvi un pievērsās mūzikas pedagoga un producenta darbam. Neviens no Joalas kolēģiem nezina teikt, kādēļ viņš pieņēmis lēmumu pamest dziedāšanu, bet izskanējuši pieņēmumi, ka milzīgā koncertu slodze un pārlieku lielā popularitāte, pie kuras mūziķim nācies pierast īsā laikā, viņu bija nogurdinājuši jau astoņdesmitajos gados.

Igaunijas medijos Joalu piektdien ar ārkārtīgi siltiem vārdiem pieminējuši viņa kolēģi.

«Tieši viņš bija tas, kurš man spēja izstāstīt, kā dziedāt,» atcerējusies Anne Veski.

«Viņš bija viens no talantīgākajiem savas paaudzes dziedātājiem, ļoti muzikāls un ar neticami labu balsi,» sacījis Linna. «Viņš spēja ielikt dziesmās visu savu dvēseli.»

«Viņš bija lielākais dziedātājs, kāds mums bijis,» piebildis Megi.

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass atzinis, ka Joalas dziedātās dziesmas viņam personiski nozīmējušas ļoti daudz. «Nešaubos, ka viņa mūzika paliks ar mums uz visiem laikiem,» viņš sacījis.