Pasaules dīvainības vairs nelikās ieslēgtas spoguļstiklā, bet ritinājās man apkārt. Kā bērnībā traucos ar riteni pa lauku ceļiem un aiz meža rietēja sarkana saule. Un jūs? Kādas nojautas pārņem jūs, izdzirdot "Pink Floyd" mūziku?
Mūzikas dimensijas
"Pink Floyd" ir angļu rokmūzikas grupa, kas darbību sāka 1964. gadā un sākotnēji ieguva ievērību ar psihedēlisko un "space rock" mūziku. Psihedēliju raksturo radoša pārpilnība, kad prāts ir brīvs no ikdienas valgiem. To pavada halucinācijas, uztveres izmaiņas, sinestēzija (smaržu uztveršana ar dzirdi; skaņu ietērpšana vizuālā tēlā utt.), misticisms un pat psihoze. Psihedēliskā rokmūzika radās 1960. gados Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Mūzikas terminu valodā šim stilam raksturīga elektriskās ģitāras izmantošana, komplicēti skaņas efekti, izteikts uzsvars uz kādu no solo instrumentiem un sirreāli dziesmu teksti.
"Space rock" stila piedēvēšana grupai "Pink Floyd" ir pamatota. Kā atzīst mūzikas kritiķi, grupa izceļas ar “īpašu” skaņu efektu radīšanu, kas mūzikai piešķir dramatismu. Ģitārists Deivids Gilmors atbild: "Mūsu mūzika ir jāizjūt trīs dimensijās. Tas ir mēģinājums atveidot emocijas. It kā justies vēl lielākam par pašu dzīvi."
Psihedēlijas sakarā jāpiemin grupas sākotnējais līderis Sids Barets, ar kura personību saistās gan farsa, gan traģisma elementi. Daudzreiz pieminēts gadījums: grupa grasījās iziet uz skatuves, taču Baretam bija radušās problēmas ar matu sakārtojumu – tas viņu vienkārši neapmierināja. Barets ņēma talkā nomierinošas zāles, barbiturātus, samiksēja tos ar alkoholu un uzgāza sev uz galvas. Uz skatuves, starmešu karstumā, “dzēriens” sāka kust un lēni plūda lejup pa seju, radot iespaidu, ka viņa sejas vaibsti izzūd. 1968. gada aprīlī Sids Barets grupu pameta. Kā izsakās aculiecinieki, sadarbība ar Baretu kļuva arvien sarežģītāka. Visai bieži viņš atļāvās kāpt uz skatuves un vispār neko nespēlēt vai arī stāvēja akmenscietu seju un monotoni atkārtoja vienus un tos pašus akordus visu uzstāšanās laiku. Intervētāji viņam piedēvēja rēgainu skaistumu (iekrituši vaigi, bāla seja, acis, kurās jaušamas šoka pazīmes). Tālajā 1971. gadā, kad Sidam bija tikai 25, viņš apliecināja savu neparasto pasaules redzējumu un sagrāvi:
Pink Floyd. Foto: Publicitātes foto
"Viss, ko vēlos darīt, ir labi spēlēt ģitāru, taču pasaules ritms man vienmēr ir licies pārāk lēns. Esmu sprinteris." Bareta aiziešanu daudzi uztvēra kā Pink Floyd galu, taču nekā! Pārējie grupas dalībnieki – Deivids Gilmors (soloģitāra un vokāls), Rodžers Voterss (basģitāra un vokāls), Riks Raits (taustiņinstrumenti) un Niks Masons (bungas) turpināja grupas radošo darbību. Līderi mainās, bet karavāna iet uz priekšu. Un kas notiek ar mūzikas stilu? Tas nebeidz hipnotizēt, ieraut sevī, izgriezt ar iekšpusi uz āru, jo “mana skaņa ir tieši tāda kāda tā ir; to nosaka manu roku un pirkstu uzbūve, tikpat arī mana muzikālā gaume. Es nevaru izklausīties savādāk, jo esmu tieši tāds,” rezumē Deivids Gilmors. Un, lūk, notiek neizbēgamais – cilvēku ceļi krustojas.
Nebeidzama vasara
Visiem trīs "Pink Floyd" līderiem (Baretam, Votersam un Gilmoram) bērnība un jaunība ir saistīta ar vienu pilsētu – Kembridžu. Jau trīspadsmitajā gadsimtā šī vieta kļuva par akadēmiskās izglītības centru. Uzkrītošā koledžu arhitektūra un upe, kas vijās caur pilsētai, uzturēja tradicionālu angļu garu. Visu dīvainību krustpunkts ir ainava apkārt pilsētai – nelīdzens purvājs. Šī atmosfēra iesūcās grupas mūzikā jau no pašiem pirmsākumiem. Deivids Gilmors, kurš studējis modernās valodas Kembridžšīras Mākslas un Tehnoloģiju koledžā, apliecina:
"Kembridža – lieliska vieta, kur augt. Pilsēta, kurā dominē izglītība un spilgtas personības. Un protams arī lauku apvidi, kas plešas līdz pat pilsētas centram." "Pink Floyd" mūziķiem bija daudz kas kopīgs – tie visi nāca no akadēmiski izglītotām ģimenēm, dažiem no grupas dalībniekiem vecāki bija pasniedzēji koledžās. Biežā atšķirtība no ģimenes attīstīja neatkarīgu dzīves redzējumu. Bērniem no šādām aprindām bieži vien piedēvē „Kembridžas sindromu” – sajūtu, ka nekas nav pietiekoši labs, lai ko viņi arī darītu. Rodžers Voterss bija pazīstams ar savu „aso mēli”, kas grāva viņa popularitāti vienaudžu vidū.
"Šķiet, ka mani ienīda vairums cilvēku, kas bija apkārt," atzīst grupas līderis un atklāj kādu nozīmīgu epizodi: kopā ar grupas biedriem viņš nolēma atriebties skolas dārzniekam par tā nevērīgo izturēšanos. Viņi ielavījās skolas augļu dārzā, sameklēja dārznieka mīļāko augļu koku, pieslēja pie tā saliekamās kāpnes un nolēma apēst katru ābolu, nenoraujot no zara. 1964. gadā iznāk amerikāņu psihologa un rakstnieka Timotija Lerija (Timothy Leary) grāmata „Psihedēliskā pieredze”, kas gluži pretēji mūsdienās pieņemtajiem uzskatiem aicina ceļojumā uz jaunu apziņas valstību. Grāmatas pamatā ir jauns atklājums – LSD, tolaik legāla halucinogēnā viela. Jaunatne dirnēja pilsētas upes krastos un ļāvās šai „brīnumzālei”.
"Man gribējās gūt šķietami reliģiski-zinātnisku pieredzi, kurai ļāvos," stāsta Deivids Gilmors. "Kaut arī esmu ateists un pēkšņi nesāku ticēt Dievam, taču LSD iedarbināja tās smadzeņu daļas, kuras parasti nav pieejamas, un es atklāju patiesi dziļu pārdzīvojumu."
Dzīvnieki ("Animals"). Foto: Publicitātes foto
Dzīvnieki ("Animals")
1977. gadā iznāk Pink Floyd konceptuālais albums "Animals", kas balstīts uz Džordža Orvela politisko romānu “Dzīvnieku ferma”. Orvels tajā attēlojis savu iespaidus Padomju Savienības apmeklējuma laikā. Tiešas paralēles ar Orvela daiļdarbu nav velkamas, jo "Pink Floyd" neizmanto saturisko pārstāstu, bet gan ideju, ka starp dažādām cilvēku grupām un dzīvniekiem var likt vienlīdzības zīmi (suņi kā biznesmeņi-kontrolieri, aitas – bezspēcīgi bandinieki un cūkas – nežēlīgi līderi). Atšķirībā no Padomju Savienības "Pink Floyd" attēlo situāciju Lielbritānijā, kad pie varas bija Margareta Tečere. Džordža Orvela fabula vēsta par notikumiem fermā – dzīvnieki, noguruši no pakļautības un cilvēku patvaļas, rīko apvērsumu un izveido jaunu valdīšanas formu. Cilvēki no fermas tiek padzīti, bet varu pārņem cūkas, tiek pieņemti jauni likumi un jauna nežēlība. Sākotnēji eksistēja 7 likumi, kuri bija uzrakstīti uz šķūņa sienas. Aitām kā īpaši dumjiem radījumiem likumi tika nolasīti divas reizes. Daži piemēri: 1. Četras kājas – labi; divas kājas – slikti. 2. Dzīvniekiem nebūs dzert alkoholu un gulēt cilvēku gultās. 3. Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi.
Ar laiku likumi tika svītroti un mainīti – kuilis vārdā Napoleons sāka dzīvot cilvēku mājoklī un lietot alkoholu. Taču ar to vēl nepietika – viņam piederēja arī čeka – asinssuņi. Sākotnējo brīvību aizstāja totalitārisms un viens vienīgs bauslis: VISI DZĪVNIEKI IR VIENLĪDZĪGI, BET DAŽI VĒL VIENLĪDZĪGĀKI. Cūkas sāka satikties ar cilvēkiem – agrākajiem pāridarītājiem – kopā dzēra un spēlēja kārtis. Dzīvnieki vairs nespēja atšķirt – kur cilvēks, kur cūka. Nobeigums vēsta par jaunu haosu un sacelšanās iespējamību. Pakavēsimies pie “dzīvniekiem”!
Suņi (Dogs)
„Tev jāspēj satvert barība pat aizvērtām acīm. Tad klusībā slīdi pa vējam, prom no skata, Tev jābūt gatavam uzbrukt bez domāšanas.”
“Tev jāvieš uzticība cilvēkos, kuriem melo, Un, kad viņi pagriež muguru, Vari iedurt nazi.”
“Tu jau zini, ka paliec vecāks un ar laiku kļūs arvien grūtāk un grūtāk. Paslēpis galvu smiltīs, Vēl viens vecs, skumjš vīrs, pavisam viens Mirst no vēža.”
Dziesmas stāsta par biznesmeni (kā metafora izmantots suņa tēls), kurš ir lielummānijas un karjeras apsēsts, tādējādi iznīcinot sevi un visu, kas apkārt. Dziesmā attēloti dažādi biznesa dzīves aspekti, kas pielīdzināmi suņa dzīvei: uzņemties risku un nepalaist garām izdevību, zaudēt individualitāti, saņemt uzslavas par panākumiem, satikties ar daudziem cilvēkiem, bet palikt svešiniekam savās mājās.
“Viņš piedzima sāpju pilnā mājā. Viņu izrīkoja cilvēks. Viņam aplika siksnu un ķēdi. Viņam papliķēja pa muguru. Viņš aizmuka no bara. Viņš mājās bija tikai svešinieks. Viņu atrada mirušu pie telefona. Viņu notrieca akmens.”
Batersijas spēkstacija, kas izmantota albuma"Animals" vāka noformējumā. Foto: Publicitātes foto
Un tagad iedomājieties tos dažādos variantus, kā šīs dziesmas tekstu varētu interpretēt. Iedomājieties sevi suņa vietā. Iedomājieties suni cilvēka vietā. Cik tuvu ir iespējams piekļūt būtībai, izmantojot skaņu un tekstu?
Cūkas (Pigs)
„Liels vīrs, cūku vīrs, HA! Tu nu gan esi mīkla. Rokas uzlicis uz sirds, Tu kļūsti gandrīz vai smieklīgs, Gandrīz vai jokdaris.”
“Ko tu ceri atrast, Kad esi noliecies pār cūku mēsliem. Gandrīz smieklīgs, Patiesi traģisks.”
Tā attēlotas cūkas – cilvēku daļa, kas manipulē ar sabiedrību, uzstāda noteikumus un diktē likumus. Ironija par varu un augstiem mērķiem.
Aitas (Sheeps)
“Nekaitīgi nositat savu laiku pļavā. Tikai neskaidri apjaušat trauksmi gaisā. Labāk uzmanieties no suņiem.”
„Ko jūs iegūstat, izliekoties, ka briesmas nav īstas. Padevīgi un rātni sekojat līderim.”
„Viss ir īsts. Tas nav nekāds ļauns sapnis.”
Aitas – zemākās klases kustoņi, proletariāts, kuru neuztrauc statuss, tādēļ pakļaujas ekspluatācijai. Pārāk bezrūpīgas un aizņemtas ar ēdienu, lai apjaustu, ka pēc mirkļa jau būs nonākušas lopkautuvē. Dziesmu albuma noformējums ir izteiksmīgs un precīzs. Fonā milzu spēkstacija kā cilvēku nebeidzamas darbības un darba simbols. Grupa nolēma virs fabrikas jumta uzstādīt lielu rozā cūku, kas simbolizē sabiedrības rijību un alkatību.
turpinājums sekos ....





