Koncertā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) muzicēs tā galvenais diriģents Olari Eltss, solisti – pianists Kevins Kenners (Kevin Kenner) no ASV un trompetists Jānis Klišāns. Programmā klausītāji dzirdēs Nikolaja Rimska–Korsakova uvertīru operai „Maija nakts”, Pētera Čaikovska 1. klavierkoncertu, Nikolaja Roslaveca simfonisko poēmu „Pilnmēness stundā” un Aleksandra Skrjabina "Ekstāzes poēmu".

Otrdien, 12. aprīlī, plkst. 14 "Lielās Ģildes" Minsteres zālē par godu šim koncertam notiks preses konference, kurā piedalīsies LNSO direktore Ilona Breģe, LNSO galvenais diriģents Olari Eltss un pianists Kevins Kenners. Preses konferenci vadīs Dace Dambe.

Nikolajs Rimskis–Korsakovs operu „Maija nakts” komponējis 1879. gadā, pats arī bijis libreta autors, iedvesmu darbam smeldamies no N. Gogoļa stāsta ar tādu pašu nosaukumu. Mūzikai ir raksturīga bagāta, gleznaina krāsu valoda.

Pēteris Čaikovskis ir visplašāk pazīstamais krievu komponists no visiem 19. gs. komponistiem. Kaut gan viņa devums bija nevienmērīgs, viņš sacerēja izcilus darbus gandrīz ikvienā mūzikas žanrā, taču vismīļākais ir opera. Vienlaikus svarīga vieta Čaikovska jaunradē bija simfoniskajai mūzikai. Komponista Pirmā klavierkoncerta (1875) vēsturiskais liktenis ir patiešām unikāls. Mūzikas literatūrā nav līdzīga skaņdarba, kas būtu tik populārs visu slāņu klausītāju vidū un vienmēr nestu panākumus.

Nikolajs Roslavecs savā daiļradē bija ļoti radošs, novatorisks komponists, viņa mūzikas valodu ietekmējusi A. Skrjabina un A. Šēnberga daiļrade, komponists bija viens no pionieriem atonālās mūzikas laukā. Viņa ievērojamais skaņdarbs, simfoniskā poēma „Pilmnēness stundā” radusies 1912. – 1913. gadā.

„Ekstāzes poēma” (1905 – 1907), šķiet, ir vispopulārākais Aleksandra Skrjabina sacerējums. Poēmas pirmatskaņojums Maskavā 1909. gadā lika drošus pamatus viņa daiļrades atzīšanai Krievijā. Pēc paša komponista domām „Ekstāzes poēmas” mūzikai jāpauž kāda mistiska gara evolūcijas dažādās fāzes, jācildina ekstāzes ideja kā augstākais „personības individualitātes plaukums”.

Pianists Kevins Kenners (Kevin Kenner) ir Latvijā jau pazīstams mākslinieks un Rīgā viesosies jau ceturto reizi, Lielajā Ģildē ar LNSO atskaņojis Rahmaņinova, Šopēna un Grīga klavierkoncertus, tāpat arī piedalījies LNSO Japānas koncertturnejā. Kevins Kenners ir vienīgais amerikānis, kurš apbalvots ar medaļu gan starptautiskajā F. Šopēna, gan starptautiskajā P. Čaikovska pianistu konkursā. Ir gūti panākumi Terensa Džada (Terence Judd) (Londona, 1990.), Vena Klaiberna (Van Cliburn) (Fort Worth, 1989) un Džina Bahauera (Gina Bachauer) (Soltleiksitija, 1988) starptautiskajos konkursos. Kā solists uzstājies ar vairākiem simfoniskiem orķestriem ASV, Eiropā, un Japānā. Aktīvi koncertē visos kontinentos gan kā solists, gan kā kamermūziķis.