Koncertā tiks atskaņoti fragmenti no Volfganga Amadeja Mocarta operām "Figaro kāzas", "Tita žēlastība", Džoakino Rosīni "Žagata zagle", "Itāliete Alžīrā", Žorža Bizē, Šarla Guno, Žaka Ofenbaha, Žila Masnē un citu komponistu skaņdarbiem.

Latviešu operdziedātāja Elīnai Garanča ir viena no šā brīža mūzikas pasaules spožākajām zvaigznēm, kuras skaistā balss, inteliģentā muzikalitāte un apburošie skatuves tēlu portretējumi ir devuši iespēju sadarboties ar slaveniem operteātriem un labākajiem orķestriem.

Elīna Garanča dzimusi Rīgā mūziķu ģimenē un mācījusies Latvijas Mūzikas akadēmijā. 1999.gadā uzvarējusi Mirjamas Helinas vokālajā konkursā, 2001.gadā bijusi starp BBC konkursa "Pasaules dziedātājs" finālistiem, bet profesionālo karjeru sākusi Dienvidtīringas Valsts teātrī Meiningenā un Frankfurtes Operā.

Sākot ar 2003.gadu, strādājusi Vīnes Valsts operā, kur viņas repertuārā bija Niklava ("Hofmaņa stāsti"), Dorabellas ("Cosi fan tutte"), Rozīnas ("Seviljas bārddzinis"), Šarlotes ("Verter") un citas lomas.

Paralēli sadarbojusies arī ar Somijas Nacionālo operu (Rozīna, Džeina Seimura "Annā Boleinā"), Japānas Jauno nacionālo teātri (Niklavs), Parīzes Elizejas lauku teātri (titulloma "Penrušķītē").

Viņa piedalījusies Zalcburgas festivāla iestudējumos kopā ar "Vīnes filharmoniķiem" un diriģentiem Nikolausu Harnonkurtu un Filipu Džordanu - Annio "Tita žēlsirdībā" (2003) un Dorabella (2004).

Dorabellu Elīna Garanča dziedājusi arī Eksanprovansas festivālā Patrisa Šero iestudētajā "Cosi fan tutte" (2005), bet Adalžizas lomā debitējusi operas "Norma" koncertuzvedumā Bādenbādenē kopā ar Editu Gruberovu kā Normu (2004). Dziedātāja daudz uzstājusies arī koncertos, sadarbojoties ar Vīnes, Zalcburgas, Minhenes, Grācas un Turīnas simfoniskajiem orķestriem, kā arī ar Beļģijas Nacionālo orķestri.

2005./2006.gada sezonu Elīna Garanča sāka Parīzes Operā, piedaloties Eksanprovansas festivālā pirmizrādītajā "Cosi fan tutte" iestudējumā. Oktobrī viņa piedalījās Bēthovena 9.simfonijas atskaņojumā Valensijā, bet februārī debitēja "Rožu kavaliera" iestudējumā Vīnes Valsts operā, par kuru prese atsaucās kā par "labāko dziedāto legato un tekstuālo klātbūtni kopš Kristas Ludvigas".

Sesto loma Mocarta "Tita žēlsirdībā" būs Elīnas Garančas debija uz "Theater an der Wien" skatuves, bet nākamajā sezonā viņa atgriezīsies Parīzes Operā, kā arī dziedās Berlīnes Valsts operā.

Dziedātājas nākotnes plānos ietilpst arī turneja ar Marisu Jansonu, soloturneja pa Vāciju, Rozīnas un Pelnrušķītes loma Metropolitēna operā, Romeo loma Bellīni operas "Kapuleti un Monteki" iestudējumā Koventgārdenas Karaliskajā operā, Karmena Latvijas Nacionālajā operā un solokoncerti Vīnes "Musikverein", Milānas "La Scala" teātrī, Barselonas "Palau de la Musica" un Šūbertiādes festivālā.

Jaunais britu diriģents Karels Marks Šišons izpelnījies plašu atzinību ar savu ekstraverto stilu un eklektisko muzikālo gaumi.

Šišons dzimis 1971.gadā Londonā un studējis Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā pie Kolina Deivisa un Saimona Ratla, iegūstot trīs galvenās balvas. Studijas turpinājis Vīnes Mūzikas augstskolā pie Leopolda Hagera, viņš bijis diriģenta Džuzepes Sinopoli asistents no 1999. līdz 2001.gadam.

24 gadu vecumā kļuvis par Rumānijas pilsētas Kraiovas Valsts Filharmoniskā orķestra galveno diriģentu, kur strādāja līdz 1998.gadam, kad tika iecelts par Gibraltāra filharmonijas sabiedrības māksliniecisko vadītāju. 1999.gadā kļuva par Londonā mītošā orķestra "The European Sinfonietta" māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu, ar kuru kopā devās turnejā uz Spāniju, kur guva lielu atzinību.

Sākot ar 2006./2007.gada sezonu, Karels Marks Šišons būs Grācas simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Šīs sezonas būtiskākās uzstāšanās būs arī vairāki koncerti kopā ar pasaules izcilākajiem solistiem, Spānijas turneja novembrī, Ķīnas un Taivānas turneja janvārī.

Šajā sezonā diriģents debitēs ar Valensijas, Baleāru, Lībekas, Insbrukas, Erfurtes, Lejasreinas, Šanhajas, Taipejas, Singapūras un vairākiem citiem simfoniskajiem orķestriem.

Elīnas Garančas un Karela Marka Šišona preses konference notiks 11.maijā plkst.14.30 LNO.