Vīgneram pie nama Bruņinieku ielā 22 pagājušajā nedēļā atklāta arī piemiņas plāksne, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Piemiņas zīme tapusi ar Rīgas domes atbalstu, pēc ēkas īpašnieka un Vīgnera ģimenes ierosinājuma. To veidojis tēlnieks Bruno Strautiņš.

Leonīds Vīgners dzimis 1906.gada 9.novembrī Maskavā, kur viņa tēvs diriģents, pedagogs Vīgneru Ernests vadījis Maskavas Muzikāli pedagoģisko fonoloģijas institūtu. Tur apgūti mūzikas un citu zinību pamati, sperti pirmie soļi diriģēšanā.

1920.gadā Vīgners kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu. No 1922.gada Latvijas konservatorijā viņš pakāpeniski sācis studijas četrās klasēs: Ērģeļu klasē pie Paula Jozuusa, Sitaminstrumentu klasē, Kompozīcijas klasē pie Jāzepa Vītola un Simfoniskās diriģēšanas klasē pie Emīla Kupera un Georga Šnēfogta.

Konservatoriju Vīgners absolvēja līdz 1932.gadam, līdztekus mācībām viņš strādāja par pedagogu tēva vadītajā Rīgas Fonoloģijas institūtā.

30. un 40. gados, saņēmis prestižo Latvijas Kultūras fonda stipendiju, vairākkārt devies mācību braucienos uz Bāzeli, Prāgu, Vīni, Berlīni, Drēzdeni, Parīzi un Zalcburgu, kur mācījies diriģēšanas meistarkursos pie Fēliksa fon Veingartnera un apmeklējis izrādes slavenos operteātros.

30. gados Vīgners aizrautīgi darbojies vairākos vīru un sieviešu koros - Sieviešu palīdzības korpusa korī "Dziedonis", Vīgnera vīru korī, kā arī tā dēvētajā karavīru korī. Viņš vadījis tā saucamo Bezdarbnieku un Ķemeru, un Jelgavas simfoniskos orķestrus.

1936.gadā Vīgners sācis strādāt par suflieri LNO, kur gadu vēlāk kļuvis par viesdiriģenta Leo Bleha asistentu. 1939.gadā Vīgners kļuvis par pastāvīgu operas diriģentu, bet no 1944. līdz 1949. gadam bijis Operas galvenais diriģents.

No 1949. līdz 1963. gadam, pēc tam no 1967. līdz 1975. gadam Vīgners bija tagadējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītājs, no 1947. gada - Mūzikas akadēmijas pedagogs, bet vēlāk - profesors.

1947. gadā Vīgners nodibināja savu kordiriģēšanas laboratoriju - kori "Mūza", 1959. gadā - Republikas dziedāšanas skolotāju un pedagogu kori, kurš vēlāk pārtapa par pirmo kamerkori Latvijā.

No 1948. gada Vīgners bija X līdz XVI un XX Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, kā arī XVII, XVIII, XXI un dziesmu svētku "Rīgai 800" Goda virsdiriģents.

Vīgners dzīvoja mūzikā un aizsaulē aizgāja 2001. gada 23. decembrī, mūziku klausoties.