Iestudējumu, kurā izmantota Pētera Čaikovska simfoniskā mūzika, veido horeogrāfs Boriss Eifmans, muzikālais vadītājs un diriģents Ģintars Rinkevičs, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu mākslinieks Vjačeslavs Okuņevs un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis. Galvenās lomas dejos Viktorija Jansone, Margarita Demjanoka (Anna), Aleksejs Avečkins un Ringolds Žigis (Kareņins), Raimonds Martinovs un Sergejs Neikšins (Vronskis).

Iestudējuma „Anna Kareņina” pirmizrāde notiks 2005. gadā Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā baleta teātrī (dibinātājs un vadītājs Boriss Eifmans). Balets „Anna Kareņina” (2005) iemieso labākās Borisa Eifmana rokraksta īpašības. Tas ir talantīgs Ļeva Tolstoja romāna pārlikums horeogrāfiskos tēlos, izmantojot baletmeistara iecienītā komponista P. Čaikovska mūziku. Reducējot romānu līdz Annas, Vronska un Kareņina psiholoģiski sakāpinātam attiecību trijstūrim un jutekliskai mīlas drāmai, baletmeistars izspēlē personību sadursmi noteiktā laika nogrieznī.

LNO baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis: „Doma par Annas Kareņinas iekļaušanu Latvijas Nacionālās operas baleta repertuārā radās diezgan sen, jo kā dejas izrāde šis daudzu iemīļotais literārais darbs pie mums vēl nav ticis iestudēts. Borisa Eifmana versija par traģisko mīlas trijstūri atstāj ļoti spēcīgu iespaidu, sniedzot milzīgu emocionālo lādiņu, tādēļ arī izvēlējāmies tieši šo iestudējumu.

Eifmana Anna Kareņina pasaulē raisījusi pretrunīgas atsauksmes. Viņam pārmet pārlieku rīcības brīvību, piemērojot literāro klasiku sava teātra vajadzībām, vienlaikus atzīstot Annu Kareņinu par nenoliedzamu meistardarbu. Horeogrāfam atsakoties no paralēlajām sižeta līnijām, par romānā atveidotajiem notikumiem vēstī trīs galvenie tēli – Anna, Kareņins un Vronskis. Šī ir mūžam aktuāla tēma, mīlas trijstūris visos laikos ir bijis un būs. Gan Annas, gan Vronski un Kareņini Rīgas iestudējumā būs ļoti dažādi. Kaut arī iestudējuma pamatā ir literārais materiāls, kura galveno varoņu rīcības motīvi pasaules kultūrā plaši pazīstami, katrs dejotājs piešķir tēlam individuālus vaibstus un tikai sev raksturīgas noskaņas. No dejotājiem šajā izrādē tiek prasīts ļoti daudz – gan dejas tehnikas, gan drāmas jomā.

Liels prieks ir par mūsu kordebaletu, sevišķi jaunajiem dejotājiem, kas tikko ienākuši teātrī un jau pirmajā sezonā saskaras ar tik sarežģītu horeogrāfiju. To pat īsti nevar saukt par kordebaletu, drīzāk par 12 pāriem ar solistu cienīgiem uzdevumiem, kuriem līdzīgus diez vai atceras baleta mākslinieki. Patīkami vērot izrādes tapšanas procesu – acīm redzams ir dejotāju prieks par darāmo darbu, viņu atdeve un entuziasms arī ārpus mēģinājumu laika.”

Preses konference par jauniestudējumu notiks 14.novembrī plkst. 15.00 LNO Beletāžas zālē. Preses konferencē piedalīsies horeogrāfs Boriss Eifmans, radošā komanda un galveno lomu izpildītāji, kā arī LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.