/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/13/8961423t1h5347.jpg)
Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) šodien plkst.16 nodos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai cītarkokles un cimboles, informēja NKMVA sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bože.
Latvijas Mūzikas akadēmijai nodos cītarkokles un cimboles
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar šo pasākumu noslēdzas būvkompānijas "Merks" trīs gadu laikā īstenotais projekts Dziesmu un deju svētku radošā procesa atbalstam. Tā laikā tika realizētas vairākas aktivitātes - seno mūzikas instrumentu apzināšana un jaunu instrumentu izgatavošana, svētku ieskaņas koncerta rīkošana, jaunu aranžējumu radīšana un Dziesmu svētku fotoalbuma izdošana.
Latvijā joprojām tiek spēlēti vairāki daudzstīgu instrumentu paveidi, kuri plašākai sabiedrībai ir mazpazīstami vai pat nezināmi, tostarp cimboles un cītarkokles. Cimbole (ungāru "cimbalom"), saukta arī par cimbāli, cimbeli, cimbalu un cymbalu, ir sitamais stīgu instruments. Cimbolei ir līdz pat 14 dubultstīgām, un to spēlē ar divām koka vālītēm. Cimboles visvairāk izplatītas Latvijas austrumdaļā - Latgalē, Augšzemē un Austrumvidzemē.
19.gadsimta beigās Latvijas kokļu būves tradīcijas ietekmēja no Rietumeiropas ienākušās cītaras. Tādējādi radās tā sauktās cītarkokles - kokles ar lielāku, cītarveidīgu korpusu, tērauda tapām un lielāku stīgu skaitu.
NKMVA un JVLMA savstarpējā sadarbība attīsta izglītības procesu Latvijā, pievēršot īpašu uzmanību etniskās kultūras nozīmībai.
Pasākumā piedalīsies NKMVA direktors komponists Juris Karlsons, JVLMA rektors profesors Artis Sīmanis, JVLMA prorektore, Etnomuzikoloģijas klases vadītāja Anda Beitāne un SIA "Merks" pārstāvis. Cimboles spēli demonstrēs etnomuzikologs un tradicionālās kultūras speciālists Ilmārs Pumpurs.