LNSO koncertē festivālā "Eiropas Ziemassvētki"


 

TVNET

07:35, 16. decembrī, 2011

Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 16. decembrī plkst.18 spēlēs Daugavpils Latviešu kultūras centrā; 17.decembrī plkst.19 - Ādažu kultūras centrā un 18.decembrī plkst.16 - Jelgavas kultūras namā, informē "Latvijas Koncertu" pārstāve Rinta Bružēvica.


  • Citos portālos

Koncertā skanēs Franča Dancī Concertante flautai, klarnetei un orķestrim; Volfganga Amadeja Mocarta Simfonija Do mažorā un Makša Rēgera "Variācijas un fūga par Mocarta tēmu". Pie diriģenta pults - maestro Zbigņevs Graca.

Reklāma

Mocarta Do mažora jeb  "Jupitera" simfonija ir apliecinājums klasicisma objektīvajam un vitālajam garam, un Mocarts neapšaubāmi ir viens no klasicisma paradigmas izcilākajiem iemiesotājiem.

Vudijs Alens reiz teicis, ka šī simfonija pierādot Dieva eksistenci.

Īpaši ievērojama ir simfonijas pēdējā daļa, kur Mocarta ārkārtīgi spožā kontrapunkta rakstības prasme sasniedz apogeju – vienlaicīgi skan vairākas simfonijā iepriekš eksponētas tēmas, kas ģeniāli savītas piecbalsīgā fugato.

Francis (Ignācs) Danci 15 gadu vecumā kļuva par slavētā Manheimas orķestra mūziķi, savukārt 21 gada vecumā aizstāja tēvu Minhenes galma orķestra pirmā čellista postenī. 1790. gadu beigās piepildījās Danci sapnis – viņš kļuva par Minhenes vicekapelmeistaru, līdz ar to viņa pārziņā nonāca opera un baznīcas mūzika. Danci talantu un prasmes augstu vērtēja viņa laikabiedri, komponists kļuva slavens arī kā literāts – viņa rakstus publicēja Allgemeine musikalische Zeitung. Enciklopēdija New Grove atzīst: neraugoties uz to, ka Danci mūsdienās atceramies galvenokārt viņa kamerskaņdarbu dēļ, viņš bija viens no nozīmīgākajiem Mocarta paaudzes vācu operas komponistiem.

Vēlīnā romantisma pārstāvim Maksim Rēgeram visu radošo mūžu ļoti patikušas variācijas. Viņš tās komponējis par Baha, Tēlemaņa, Bēthovena, Hillera tēmām, par britu himnas tēmu, pats par savām tēmām un dzīves nogalē arī par Mocarta tēmu – Rēgers izvēlējās ģeniālā Vīnes klasiķa klaviersonāti La mažorā KV 331 un radīja simfoniju opusu, ko uzskata par vienu no viņa labākajiem un katrā ziņā par populārāko.

Pats komponists uzskatījis šo darbu par "graciozu, absolūti tīru un brīvu no visiem zemes smagumiem". Skaņdarba kulminācija ir izvērsta un meistarīgi uzrakstīta dubultfūga, par kuru Rēgers teicis: "Citi darina fūgas, bet es ar tām dzīvoju." Pirmatskaņojums notika 1915. gada pirmajā dienā autora vadībā.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Kļūsti par reportieri