Latvijas Radio 3 programmas «Klasika» veidotāji 2011.gada decembra nogalē izvērtēja aizvadītā gada koncertdzīves ražu, izveidojot «Klasikas TOP 10 – spilgtākie mūzikas notikumi 2011. gadā», informē Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.
- Atzinību ieguvušo mākslinieku veikumu un koncertu fragmenti:
- Opera atklāj sezonu ar "Spēlēju, dancoju" 15. septembris, 2011
- Egila Siliņa solokoncertā - skaistākās melodijas 11. decembris, 2011
- "Kara daba" uzvedumā dominēs japāniski elementi 25. augusts, 2011
- Šimkum un Zatlerei - balva par Šopēna popularizēšanu 9. decembris, 2011
- Miris kordiriģents Imants Kokars 24. novembris, 2011
- Senās mūzikas festivālā piedalīsies izcili senās mūzikas interpreti 28. jūnijs, 2011
- "Seviljas bārddzinis" - sezonas labākais iestudējums 21. septembris, 2011
Gada debija - dziedātājas Silgas Tīrumas debija Leldes lomā Imanta Kalniņa operas «Spēlēju, dancoju» iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.
Atzinīgi novērtēti arī akordeonistes Ksenijas Sidorovas un vijolnieces Paulas Šūmanes priekšnesumi koncertos.
Gada dziedātājs - izcilais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Foto: LETA
Gada dziedātājs - basbaritons Egils Siliņš. Uz gada dziedātāja titulu pretendēja arī Liene Kinča, Kristīne Opolais un Ieva Parša.
Gada instrumentālists - Vestards Šimkus. Foto: TVNET
Gada instrumentālisti - pianisti Vestards Šimkus un Reinis Zariņš.
Gada atgriešanās - komponista Imanta Kalniņa mūzika - opera «Spēlēju, dancoju», Čellkoncerts, rokopera «Ei, jūs tur», kamermūzika, oratorijas «Rīta cēliens» un «Oktobra oratorija».
Pretendentu vidū bija arī Gundara Pones mūzika festivālā «Jaunās mūzikas dienas», ārzemēs dzīvojošo mūziķu dalība aģentūras «Kontrapunkts» dibināšanas koncertā, dziedātāja Maija Kovaļevska.
Gada viesis - britu arfists, klavesīnists un ērģelnieks Endrū Lourenss Kings, kurš piedalījās pagājušā gada Senās mūzikas festivālā. Foto: Publicitātes foto / Latvijas Koncerti
Gada viesis - arfists, klavesīnists un ērģelnieks Endrū Lourenss Kings no Apvienotās Karalistes koncertā kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un baroka ģitāristu un dejotāju Stīvenu Pleijeru Rundāles pilī Senās mūzikas festivāla ietvaros.
Pamanīti un novērtēti arī dziedātāji Bobijs Makferins un Nurija Riāla, pianists Helmūts Doičs, diriģenti Jons Stūrgordss un Rosens Milanovs, čellists Ramons Jafē, obojists Lāslo Hadadi, sitaminstrumentālists Emanuels Sēžurnē un vijolniece Alīna Pogostkina.
Gada interpretācija - pianista Reiņa Zariņa solo Volfganga Amadeja Mocarta Koncertā klavierēm un orķestrim Sol mažorā KV 453 (25. marta koncertā Lielajā ģildē kopā ar orķestri «Sinfonietta Rīga» un diriģentu Arielu Cukermani).
Pretendēja arī Elīnas Bērtiņas solo Bendžamina Britena Klavierkoncertā Liepājas pianisma zvaigžņu festivālā, Sergeja Rahmaņinova «Simfoniskās dejas» diriģenta Rosena Milanova vadībā LNSO koncertā, Vestarda Šimkus solo Andra Dzenīša Klavierkoncertā «Duālisms».
Gada pārsteigums - multimediālā opera «Kara daba» Latvijas Nacionālajā operā. Foto: Publicitātes foto / Latvijas Radio koris
Gada pārsteigums - multimediālā opera «Kara daba» Latvijas Nacionālajā operā - Latvijas Radio koris, radošā apvienība Hotel Pro Forma, Santas Ratnieces, franču elektronikas meistara Žilbēra Nuno un brita Džeimija Makdermota mūzika.
Mūs pārsteidza arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas «Figaro» 15 gadu jubilejas pasākums, JVLMA džeza improvizācijas grupas Riga Libre koncerti, Johanesa Brāmsa «Vācu rekviēms» diriģenta Andra Pogas pārlikumā pūtēju orķestrim un PO «Rīga» atskaņojumā.
Gada jaundarbs - Jura Karlsona Adoratio pirmatskaņojums 2011. gada 22.aprīlī Rīgas Domā (Latvijas Radio koris, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava).
Pretendēja arī Andra Dzenīša Klavierkoncerts «Duālisms», Maijas Einfeldes Alta koncerts, Artura Maskata «Venēcijas rindas», Santas Ratnieces Kamersimfonija un Fuoco Celeste.
Gada iestudējums - Džoakīno Rosīni opera «Seviļas bārddzinis». Foto: LNO / Gunārs Janaitis
Gada iestudējums - Džoakīno Rosīni opera «Seviļas bārddzinis» Latvijas Nacionālajā operā.
Pretendēja arī Garīgās mūzikas festivāla koncertuzvedums ar Onegera oratoriju «Nāves deja» un Bakalova «Tango mesu», multimediālā opera «Kara daba», Riharda Vāgnera opera «Dievu mijkrēslis».
Gada koncerts - komponista Pētera Vaska 65. dzimšanas dienai veltītais koncerts 2. jūnijā Rīgas Domā (vijolniece Alīna Pogostkina, VAK «Latvija», LNSO un diriģents Māris Sirmais).
Pretendēja arī «Latvijas Jaunās mūzikas dienu» noslēguma koncerts De Mundo Magistri Ioanni 17. martā Lielajā ģildē, Džakomo Pučīni operas «Bohēma» koncertiestudējums 2. aprīlī Lielajā ģildē, Arvo Perta autorkoncerts 1. novembrī Rīgas Domā, Liepājas simfoniskā orķestra koncerts «Latvieši» 12. novembrī Lielajā ģildē, Latvijas Radio kora koncerts «Nakts lūgšana» 9. decembrī Sv. Jāņa baznīcā.
Speciālbalva ««Klasikas» bravo!» - diriģentam Marisam Jansonam par Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumu Amsterdamā un Minhenē kopā ar kori «Latvija». Foto: REUTERS/ScanPix
Speciālbalvu ««Klasikas» bravo!» izpelnījies diriģents Mariss Jansons par Gustava Mālera Astotās simfonijas atskaņojumu Amsterdamā un Minhenē kopā ar Valsts akadēmisko kori «Latvija».
