Festivāla atklāšanas koncertā Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta Modesta Pitrena vadībā skanēs Bēthovena Trīskāršais koncerts – skaists un problēmu neapgrūtināts opuss, kurā meistarību rādīs veseli trīs solisti: vijolnieks šoreiz būs Latvijā labi pazīstamais starptautisku konkursu laureāts no Sanktpēterburgas Sergejs Dogadins, čellu spēlēs temperamentīgā daiļskaņas īpašniece Kristīne Blaumane un pie klavierēm būs ievērojamais Izraēlas mūziķis Gils Šohats.

Čelliste Kristīne Blaumane. Foto: Publicitātes foto

Koncertā piedalās:  Sergejs Dogadins, vijole (Krievija), Kristīne Blaumane, čells, Gils Šohats, klavieres (Izraēla), Liepājas simfoniskais orķestris. Diriģents - Modests Pitrens.

Koncerta programmā Ludviga van Bēthovena Uvertīra «Koriolans» un Trīskāršais koncerts, Franča Šūberta Nepabeigtā simfonija un Riharda Štrausa «Rožu kavalieris».

Ludviga van Bēthovena «Koriolans» ir ievadmūzika Austrijas imperatora sekretāra Heinriha Jozefa fon Kollina lugai. Stāsta galvenais varonis ir lepnais un skarbais romiešu karavadonis Koriolans, savas dzimtenes patriots un vēlāk pretinieks, kura liktenis ir lauzties pret straumi, kas galu galā sabradā varoni.

Vijolnieks Sergejs Dogadins. Foto: Publicitātes foto / Latvijas Koncerti

Ludviga van Bēthovena Trīskāršais koncerts jeb Koncerts vijolei, čellam un klavierēm Do mažorā op. 56 (1803) ir izvērsts un ļoti simpātisks divertismenta nozīmes skaņdarbs, kas, saskaņā ar Bēthovena agrīno biogrāfu piedāvāto leģendu

komponēts kā veltījums komponista augstdzimušajam skolniekam un vēlākajam mecenātam un draugam erchercogam Rūdolfam –

koncerta sacerēšanas laikā Rūdolfam bija 15 gadu, un koncerta klavieru partija it kā pielāgota augstdzimušā solista tobrīdējai pianistiskajai varēšanai.

Taču nav apstiprinājuma, ka erchercogs patiešām būtu jelkad spēlējis šo koncertu, turklāt skaņdarba publicēšanas laikā izrādījās, ka par veltījuma adresātu pa šo laiku kļuvis cits Bēthovena labdaris firsts Lobkovics. Šis koncerts ir ļoti glīta un nepretencioza mūzika, kuru klausoties var labi izklaidēties, sekojot līdzi solistu partiju autonomajiem vijumiem un saskaņu mezgliem.

Franča  Šūberta t. s. «Nepabeigtajai simfonijai» tiek piešķirts gan Septītās, gan Astotās simfonijas gods, jo Septītā palikusi tikai skiču veidā. Darbi pie Nepabeigtās Šūberts sāka 1822. gada 30. oktobrī. Dažus mēnešus vēlāk komponists tika aicināts par goda biedru Štīrijas Mūzikas biedrībā Grācā. Kā pateicību Šūberts apsola simfoniju, taču neuzraksta to.

Stāsta, ka komponista drauga Anselma Hitenbrennera brālis Jozefs, kas bija līdzdalīgs pie Šūberta uzņemšanas iepriekš nosauktajā biedrībā, kopš tā laika glabājis pie sevis Nepabeigtās simfonijas abas pabeigtās daļas, ko uz Grācu atgādājis Anselms. Neviena no Šūberta simfonijām komponista dzīves laikā netika atskaņota. Par vistuvākie draugi kvēli mīlēja Šūbertu kā dziesmu un kamermūzikas autoru, taču viņa simfoniķa tieksmēm īpašu uzmanību nepievērsa.

Par Riharda Štrausa operu «Rožu kavalieris» amerikāņu mūzikas aprakstnieks Alekss Ross saka: «Tā ir komēdija, kas ataino astoņpadsmitā gadsimta Vīni, pilna apzinātas, pārsmalcinātas melanholijas, veidota pēc Mocarta «Figaro kāzu» un «Così fan tutte parauga.» (citāts no Rosa grāmatas «Pārējais ir troksnis», ko patlaban gatavo izdošanai «Jāņa Rozes apgāds»). Valšu svīta ir šīs operas vīniskā gara kvintesence.

Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu paradīzes» kasēs un www.bilesuparadize.lv.