26. aprīlī Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst.19 un 27.aprīlī Lielajā Ģildē plkst.19.30 koris «Latvija» atskaņos krāšņo un iespaidīgo Karla Orfa kantāti «Carmina Burana». Grandiozais opuss balstīts uz viduslaikos radītiem, kādā Bavārijas klosterī atrastiem tekstiem un vēsta par likteņa rata griešanos, dzīves svinēšanu, jaunību, mīlu un pavasari.

Andresa Mustonena vadībā uz skatuves kāps VAK «Latvija», Liepājas Simfoniskais orķestris un solisti Kristīne Gailīte, Andris Lapiņš un Armands Siliņš. Teicējs – Uģis Brikmanis.

Interesanti, ka šis skaņdarbs kora repertuārā ir kopš 1962.gada.

Jubilejas koncertu sērijas turpinājumā 24. maijā plkst.19 Rīgas Sv. Pētera baznīcā koris «Latvija» un Māris Sirmais ir sagatavojuši īpašu koncertprogrammu, kurā klausītāji varēs iepazīties ar Jāņa Zeltamutes liturģiju. Koncertprogramma ir īpaša ar to, ka vienotu liturģiju veidos dažādu izcilu krievu komponistu sakrālā mūzika. Būs iespēja baudīt skaistākos Čaikovska, Rahmaņinova, Stravinska, Prokofjeva, Faļika, Gļinkas u.c. autoru kormūzikas darbus.

19. jūnijā plkst.22 Rīgas Sv. Pētera baznīcā koris «Latvija» Māra Sirmā vadībā aicina klausītājus apmeklēt Georga Pelēča mūzikas koncertu meditatīvās noskaņās. Koncerts norisināsies Rīgas Festivāla ietvaros.

Šogad norisināsies arī 15. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls; arī tā programma šogad veidota kora jubilejas noskaņās. Festivāls tiks atklāts 28. augustā, kad Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs leģendāro mūziklu «Operas spoks» un «Kaķi» autora Endrjū Loida Vēbera «Rekviēms», kā arī pērn Latvijā iepazītā poļu komponista Pāvela Lukaševska 3. simfonijas pasaules pirmatskaņojums. VAK «Latvija», LNSO un solisti uz skatuves kāps Māra Sirmā vadībā.

30.augustā Liepājā un 31.augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19 sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri

izskanēs viens no krāšņākajiem Georga Frīdriha Hendeļa opusiem «Aleksandra svētki», kas vēsta par dzīrēm,

kas notiek Aleksandra Lielā galmā ieņemtajā persiešu pilsētā Persepolē. Dzīru laikā skanošās mūzikas vara pār Aleksandra Lielā noskaņojumu ir tik liela, ka dižais valdnieks, mūzikas ietekmēts, nolemj nodedzināt iekaroto Persepoli, lai atriebtu savu kritušo grieķu kareivju dzīvības.

Opusā tiek apdziedāta Svētā Cecīlija, kas tiek uzskatīta par vokālās mākslas attīstītāju, pirmo ērģeļu izgudrotāju un kristiešu sakrālās mūzikas pamatlicēju.

Turpinot vienu no būtiskākajām Garīgās mūzikas festivāla tradīcijām – latviešu autoru jaundarbu pasūtināšanu un pirmatskaņošanu – 4. septembrī plkst. 19 Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā klausītājiem būs iespēja dzirdēt

Ērika Ešenvalda, Goran Goras un Imanta Zemzara jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus.

Pēc klausītāju pieprasījuma izskanēs arī krāšņais Riharda Dubras darbs «Accedite gentes». Diriģents Māris Sirmais.

8.septembrī Rīgas Domā plkst. 19 festivāla noslēgumā Latvijas klausītājiem būs iespēja iepazīties ar pasaulē populārā britu komponista Džona Ratera mūziku. Koncertā izskanēs Ratera «Te Deum», «Gloria» un Rekviēms. Festivāla goda viesa statusā un pie diriģenta pults – pats komponists Džons Raters.

Biļetes uz visiem koncertiem ir pieejamas «Biļešu paradīzes» kasēs visā Latvijā un www.bilesuparadize.lv.