Pasaulslavenā operdziedātāja Kristīne Opolais šonedēļ, kad visas nedēļas garumā sacelta pamatīga ažiotāža ap operu un tās ilggadējo direktoru Andreju Žagaru, nebaidās paust savu viedokli un atbalsta Žagaru. Opolais norāda, ka bez Andreja Žagara līdzdalības viņa nebūtu tā, kas ir šobrīd. Un šobrīd Kristīni zina teju vai katrs pasaules opermūzikas mīļotājs, jo viņa uzstājusies pasaulē prestižos operas namos.

Opolais atzīst, ka Eiropas publika atšķiras no Latvijas. «Ārzemēs ir daudz vieglāk dziedāt nekā mājās, jo mājās esi kā zem lupas. Ļoti daudz cilvēku ir, kas nevis bauda dziedāšanu, bet viņi grib dzirdēt, kā esmu izaugusi, kopš sāku dziedāt. Pie manis pirms 150. jubilejas koncerta bija pienākuši daži cilvēki un paziņoja: «Cik žēl, ka mēs tevi nedzirdēsim šovakar. Mēs tā gribējām tevi paklausīties un dzirdēt tavu izaugsmi.» Te ir tā starpība, ka ārzemēs mūs uztver kā pilnvērtīgus, ļoti profesionālus dziedātājus. Mūs mīl tādus, kādi esam! Taču šeit vienmēr mēģina atrast, pie kā piekasīties. Tas arī mazliet traucē uzstāties. Taču man ir arī sava publika, kas mani mīl un vienmēr gaida uzstājamies. Man ļoti žēl, ka tā notika un es nevarēju uzstāties 150. jubilejas koncertos.

Es ļoti gribēju uzstāties, uzšuvu divas skaistas kleitas, sagatavoju jaunu repertuāru, gribēju dziedāt brīnišķīgu āriju,

ar ko debitēju Ņujorkas Metropolitan operā ar lieliem panākumiem. Gribēju nodziedāt āriju no operas «Likteņvara», gribēju dziedāt visu trešo cēlienu no operas «Toska». Un man ir ļoti žēl, ka tā ir noticis, bet gribēju atbalstīt Andreju, jo viņš ļoti daudz ir ielicis manī. Neraugoties uz to, ka man sākotnēji nebija spožas attiecības ar Andreju. Jā, viņš ir ass un māk norādīt uz kļūdām. Tagad es gribētu pateikt paldies, ka viņš bija ass un ka viņš norādīja man uz manām kļūdām un trūkumiem. Tieši tādēļ es mācījos. Viņam piemīt harisma un spējas, un viennozīmīgi viņš ir talantīgs vadītājs. Man ļoti žēl, ka ņem nost no amatiem tādus cilvēkus, kuriem vajadzētu turpināt. Cik saprotu, tad finansiālās problēmas ir atrisinātas. Šoreiz nesaprotu pamatojumu tam, kas notika. Tas, kas ir noticis, ir absurds.

Nesaprotu lēmumu, ka var Andreju noņemt no direktora amata, bet neiekļaut valdē.

Starp citu, ārzemēs tāda valde nemaz nepastāv. Nezinu, no kurienes un kas to pie mums ir izdomājis. Mēs gribam būt eiropieši, bet kaut ko tik muļķīgu izdomājam.»

«Nedrīkst no amata atlaist tik veiksmīgu vadītāju kā Andrejs Žagars. Viņš ir pacēlis Eiropā mūsu operu ļoti augstā līmenī. Citādāk mēs būtu vienkārši Latvijas Nacionālā opera tāpat kā Igaunijas un Lietuvas Nacionālās operas. Taču par mūsu operu runā un zina visā Eiropā. Jā, piekrītu kultūras ministres kundzei, ka opera nepieder Žagaram, bet nav pamata cilvēku ņemt nost no amata, kad ir tādi plāni un rezultāti. Man ir sāpīgi. Un ļoti atvainojos skatītājiem, kas mani gaidīja, ka neuzstājos operas jubilejas koncertos, bet man emocionāli būtu ļoti grūti uzstāties, es negribēju melot no skatuves, jo vienmēr esmu patiesa ar sevi, tādēļ mana pozīcija šajā situācijā ir ļoti spēcīga. Andrejs gan centās mani pierunāt, lai dziedu, bet tas nebūtu pareizi. Tas ir mans protests pret to, kas notiek! Protams, labprāt sniegšu Latvijas klausītājiem ne vienu vien, bet vairākus solokoncertus un piedalīšos citos projektos.»

Opolais: Andris Nelsons arī nevēlas saistīties ar LNO

«Mums ar Andreju bija vairāki nākotnes plāni. Man liekas, ka viņš gandrīz pierunāja pat Andri Nelsonu (Opolais dzīvesbiedrs, slavenais diriģents Andris Nelsons, - red. piez.) darīt kaut ko operā. Taču šodien man Andris paziņoja, ka viņš nekādus plānus noteikti nesaistīs ar operu. Ja Andrejs šeit nebūs direktors, tad operas ēra priekš manis beigsies. Latvijā, protams, mani varēs dzirdēt. Protams, tas nav nekas traks, jo jānāk jauniem operdziedātājiem un tas ir normāli. Domāju, ka atgriezīsies tie, kas negribēja šeit uzstāties, jo Andrejs bija amatā. Savulaik Andrejs ir kādam kādu asāku vārdu pateicis, un ir cilvēki, kas nemāk piedot un no tā mācīties, kā, piemēram, es. Savulaik uzklausīju visus Andreja ieteikumus. Varu teikt, ka viņš ir galvenais mans režisors, jo viņš mani attīstīja. Latvijas Mūzikas akadēmija mani nav pieņēmusi savā laikā mācīties budžeta grupā, tāpēc atnācu uz operu, un paldies Andrim Veismanim, kas tolaik bija galvenais kora diriģents un vadītājs. Pēc pirmās noklausīšanās viņš mani paņēma korī. Tāpēc saku lielu paldies Andrejam Žagaram, Andrim Nelsonam un Artūram Maskatam, ka viņi mani savulaik atbalstīja. Man opera asociējas ar šo komandu. Esmu uzticīgs cilvēks, savējos nekad neaizmirstu un nekad nenododu. Man pārāk sāpīgs ir šis jautājums, tās ir manas personiskās izjūtas.

Protams, opera turpinās dzīvot, bet, ja tā būs bez Andreja Žagara, tad mēs ļoti drīz redzēsim, kas te notiks!

Vienkārši žēl, ka tā. Mums jau tā valsts ir ļoti maza, un vajadzētu savējos atbalstīt un turēties kopā. Mums ir ļoti talantīga tauta, dziedoša. Māksla ir tieši tas, ar ko esam slaveni pasaulē. Mums vajadzētu lolot un atbalstīt mākslu. Vajadzētu normāli apmaksāt skatuves māksliniekus, jo ne jau Žagars maksā cilvēkiem algas.»

«Nav šobrīd Latvijā labāka operas direktora par Andreju Žagaru. Žēl, ka ir daži solisti, kam ir vienaldzīgs Andrejs. Žēl, ka tā tas notiek, jo dažiem cilvēkiem, kas te ir, būtu jābučo kājas Andrejam, ka viņi vēl šeit ir, jo Eiropā viņi sen vairs nestrādātu un nebūtu vairs štatā,» savu viedokli sarunā ar TVNET pauž Opolais.

Šodien notiks otrais LNO nama 150 gadu jubilejas koncerts.