Lāce pastāstīja, ka Sensānss bija aizliedzis šī opusa publisku atskaņošanu līdz pat sava testamenta nolasīšanai. Vienīgais, kas drīkstēja publiski parādīties pirms Sensānsa aiziešanas mūžībā, bija «Gulbis». Pēc Lāces teiktā, šī ir vienīgā nopietni ņemamā «Dzīvnieku karnevāla» daļa. Viss pārējais esot smieklīgs, ironisks vai pat satīrisks.

«Bruņurupuču» lēnīgi nosvērtajā gaitā esot iespējams pazīt populāro Žaka Ofenbaha kankānu palēninājumā. «Zilonis» esot krietni pagausināta Hektora Berlioza «Silfīdu deja», savukārt «Fosīlijās» varot saklausīt populāru franču tautasdziesmu un atbalsis no Džoakīno Rosīni «Seviljas bārddziņa». «Dzīvnieku karnevāla» atskaņojumā piedalīsies jaunie pianisti Kirils Rjabcevs un Sabīne Bogdanova no Pāvula Jurjāna mūzikas skolas, kā arī Noemi Feia Deifta un Sofija Zaiceva no Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas.

Karlsona «Lauku svīta» sākotnēji tapusi diviem pianistiem, pēc tam pārveidota orķestrim. Komponists atzinis, ka ik gadu apmēram 120 dienu nodzīvo savā lauku mājā Zosēnos. «Žurku galops» esot tapis tiešā dzīvās dabas klātbūtnes iespaidā - kādu nakti ap pulksten diviem žurkas esot skraidījušas pa mājas bēniņiem no viena gala uz otru. Karlsona «Lauku svītā» varēšot sastapt arī maršējošus gaiļus, valsējošus kaķus un zosis, kas dejos gavoti.

Koncerti notiks plkst.11 latviešu un krievu valodā un plkst.14 latviešu valodā.

Biļetes pieejamas Lielās ģildes biļešu kasē, «Biļešu paradīzes» tirdzniecības vietās un «www.bilesuparadize.lv».