Ķīniešu mūziķa Jundi - jau kādu laiku tā sevi dēvē pianists Jundi Lī - mākslā ir sastapušies Austrumi un Rietumi. Viņa vārdu laikam gan zina ikviens no 1 351 miljarda Ķīnas iedzīvotājiem. Kopš 2000. gada, kad Jundi kļuva par pirmās prēmijas laureātu 14. Starptautiskajā Šopēna pianistu konkursā Varšavā, viņu ir iemīļojuši klausītāji arī citās pasaules valstīs. Toreiz Jundi bija tikai 18 gadi, kad viņš kļuva par visjaunāko laureātu Šopēna konkursa vēsturē un par pirmo ķīniešu pianistu, kas uzvarējis šajā konkursā, turklāt pirmo vietu iegūstot pēc 15 gadiem, kad tā netika piešķirta nevienam. Šopēna biedrība dāvāja viņam speciālbalvu par polonēzes labāko atskaņojumu.

Šopēns atnesa jauneklim slavu un kļuva par svarīgāko komponistu mākslinieka repertuārā. Šopēna mūzika arī mudināja viņu tālākām studijām. Strādnieku ģimenē uzaugušais Jundi klavierspēli bija mācījies Ķīnā, taču pēc uzvaras konkursā vēl sešus gadus slīpēja savu meistarību Vācijā, Hannoveres Mūzikas un teātra augstskolā.

Ja par Jundi saka, ka viņa tehnika ir nevainojama un enerģija - neierobežota, tā ir taisnība. Ja viņš tiek dēvēts par romantiķi, arī tā ir patiesība. Viņš tiek aicināts koncertēt pasaules lielākajās koncertzālēs. Viņš uzstājas ar pirmklasīgiem orķestriem un tādiem diriģentiem kā Seidzi Ozava, Rikardo Šaijī, Daniēls Hārdings, Valērijs Gergijevs, Gustavo Dudamels.

Dzimtenē ar viņu lepojas. Jundi dzīves stāsts ir iedvesmojis miljoniem bērnu mācīties klavierspēli.

«Šobrīd man liekas, ka esmu nonācis Šopēnam vēl tuvāk,» saka Jundi. «Viņš ir dzidrs un vienkāršs, viņa skaņdarbi ir skaisti un dziļi. Jūtu, ka pirms desmit gadiem spēlēju Šopēnu akadēmiskā manierē. Tagad spēlēju brīvāk. Esmu kaismes pilns un domāju, ka tieši šobrīd spēju pa īstam interpretēt ģeniālā poļu komponista skaņdarbus,» pauž mūziķis.