«Alpu simfonija»

«Štrausa grandiozās «Alpu simfonijas» ieceres dēļ orķestra pamatsastāvam tiks piesaistīti cilvēki ērģeļmūzikas grupā, kas orķestrī vispār nav pārstāvēta, kā arī paredzēts papildinājums stīgu instrumentu grupā. Koncertā būs pilns pūšaminstrumentu spektrs, Vāgnera tuba, kā arī pērkonmašīna un vēja mašīna,» stāstīja Poga, kurš 19. septembrī Lielajā ģildē un 20. septembrī Vidzemes koncertzālē «Cēsis» gaidāmajos atklāšanas koncertos stāvēs pie diriģenta pults.

Viņš uzsvēra, ka «Alpu simfonija» ir kinematogrāfiska, tāpēc to var skatīties kā filmu. «Vienmēr ir interesanti gatavot Štrausu. Šī ir reti spēlēta partitūra arī viņa daiļrades kontekstā. Štrauss skaņdarbos bieži izdara alūzijas uz savu iepriekš rakstīto, citē savus darbus. «Alpu simfonijā» nav tiešu citātu no iepriekšējām partitūrām, bet ir manāms līdzīgs izklāsta veids un noskaņa,» pauda LNSO galvenais diriģents.

Kā pastāstīja Poga, «Alpu simfonija» tapusi komponista Gustava Mālera nāves iespaidā. Skaņdarbam ir 22 daļas. Sākotnējā iecere bijusi to veidot kā poēmu divās daļās, otro no tām Frīdriha Nīčes darba ietekmē nodēvējot par «Antikristu», bet laika gaitā poēma transformējās, atstājot tikai «Antikrista» daļu, kas pārtapa «Alpu simfonijā».

Inga Kalna izpildīs dziesmu ciklu «Četras pēdējās dziesmas»

LNSO sezonas atklāšanas koncertos, izpildot dziesmu ciklu «Četras pēdējās dziesmas», orķestrim pievienosies arī soprāns Inga Kalna. «Štrausa cikls ir ārkārtīgi dzīvs skicējums, un tajā ietvertā metafizika paliek ķermeniska, un to pat nevar uztvert kā metafiziku. Tas gan Štrausam ir raksturīgi,» pastāstīja Kalna.

Atklāšanas koncertos izskanēs arī Jāņa Ivanova 1939.gadā sarakstītais skaņdarbs «Varavīksne». «Tas ir mūsu kā orķestra pienākums - atdot godu simfoniskās mūzikas klasiķim,» sacīja Poga, piebilstot, ka tiek plānots viņa mūziku ierakstīt.

««Varavīksne» ir «ivanoviski» impresionisks skaņdarbs, kas sarakstīts 1939. gadā. Ja salīdzina ar vēlāk tapušo «Atlantīdu», šis ir tāds kā jaunības Ivanovs,» stāstīja Poga.

Viņš piebilda, ka atklāšanas koncertos sākotnēji bija iecerēts atskaņot arī Mālera «6. simfoniju», taču tā kā šogad tiek svinēta Štrausa 150. dzimšanas diena, «Mālera simfonija pārtapa par Štrausa simfoniju». «Taču Mālers nav aizmirsts,» piebilda Poga.

Sarunas par mūziku

Šogad stundu pirms koncertiem Lielās ģildes Baltajā zālē klausītāji tiks aicināti uz sarunām par mūziku. Tās tiks rīkotas, lai sniegtu papildu informāciju par koncertos paredzētajiem skaņdarbiem, padarot plašāku klausītāju loku. Pirmā saruna paredzēta piektdien, 19.septembrī, plkst.18, un tajā par Nīčes «Antikristu» runās filozofe Ieva Kolmane, bet muzikoloģe Baiba Kurpniece stāstīs par Štrausa dzīvi.

Runājot par citiem orķestra jaunās sezonas plāniem, Poga norādīja, ka orķestris šogad galvenokārt spēlēs Rīgā, Lielajā ģildē, taču vairākas programmas tiks atskaņotas arī sadarbības partneru mājvietās - Latgales vēstniecībā «Gors» un Vidzemes koncertzālē «Cēsis».

Jaunajā sezonā LNSO atskaņos arī vairākus jaundarbus, piemēram, Viļņa Šmīdberga «Jūras raksti» izskanēs maijā gaidāmajā sezonas noslēguma koncertā, Ērika Ešenvalda skaņdarbs būs klausāms Latvijas prezidentūras ES Padomē atklāšanas koncertā, kas 8.janvārī norisināsies Latvijas Nacionālajā operā, Lieldienu laikā diriģents Māris Sirmais, Valsts akadēmiskais koris «Latvija» un LNSO atskaņos Kārļa Lāča jaundarbu, bet festivāla «Latvijas jaunās mūzikas dienas 2015» koncertā izskanēs Riharda Zaļupes jaundarbs simfoniskajam orķestrim.

Poga arī norādīja, ka festivāla «Latvijas jaunās mūzikas dienas 2015» koncertā, kas iecerēts 20.martā, Gundegas Šmites jaundarba atskaņojumu nesniegs akordeoniste Ksenija Sidorova, taču šis priekšnesums, visticamāk, varētu notikt 2016.gada sākumā.

LNSO šajā sezonā turpinās koncertu ciklu «LNSO Kamermūzika» un koncertsēriju «LeNeSOns», bet kā jaunums iecerēts koncertcikls jauniešiem «Koncertsarunas jauniešiem @LNSO». Koncertsarunas vadīs mūziķis Goran Gora.

Šī būs Pogas un LNSO pirmā kopīgi plānotā sezona.