«Latvijas Koncerti» un «Sinfonietta Rīga» aicina uz Rudens kamermūzikas festivāla koncertu «Mocarta klarnetes koncerts un Vidmaņa fantāzija» 3. oktobrī Lielajā ģildē. Koncertā, kur solo loma atvēlēta klarnetei, klausītāji varēs izbaudīt harizmātiskā vācu klarnetista un komponista Jērga Vidmaņa virtuozo klarnetes spēli Volfganga Amadeja Mocarta Klarnetes koncertā un paša komponista skaņdarbā «Fantāzija klarnetei».
Rudens kamermūzikas festivāla koncertā 3. oktobrī «Sinfonietta Rīga» un Jērgs Vidmanis satiksies programmā ar tiltu no klasicisma uz mūsdienām, kur solo loma atvēlēta klarnetei – instrumentam, kuru Hektors Berliozs raksturojis kā «sievišķīgu, izsmalcināti vēstījošu, netveramu nianšu un noslēpumainas līdzjūtības pārbagātu instrumentu, kura skanējums atgādina antīkās poēmas». Jērgs Vidmanis šajā koncertā būs ne tikai solists, bet arī diriģents.
Rudens kamermūzikas festivāla patrons Pēteris Vasks: «Jērgs Vidmanis ir 21. gadsimta Mocarts. Viņš neraksta tikai saviem domubiedriem, bet ir brīvs savā daiļradē. Koncerta programmas risinājums ir pavisam interesants – senā un mūsdienīgā saspēle.»
Volfganga Amadeja Mocarta Klarnetes koncerts uzskatāms par komponista radošā mūža skaistāko vainagojumu līdzās «Burvju flautai» un Rekviēmam. Dzirdēsim arī Mocarta simfoniskās daiļrades virsotni, «Jupitera» simfoniju Do mažorā.
Jērgs Vidmanis izpildīs savu kompozīciju – virtuozo Fantāziju klarnetei solo, kā arī koncertā skanēs neparastais Vidmaņa opuss stīgu sekstetam – «180 sitieni minūtē», kuru iespaidojusi tehno mūzika.
Jērgu Vidmani satikt nemaz nav tik vienkārši: kā pedagogs viņš uzturas Freiburgā, kā diriģents – visbiežāk Dublinā, kā kamermūziķis viesojas Eiropas nozīmīgākajos festivālos, savukārt kā klarnetists koncertē visā pasaulē. Viņš iemieso teju jau izzūdošu senāko gadsimtu prototipu – komponists/ atskaņotājmākslinieks. Vidmanis sacer un spēlē savu mūziku, un jaundarbus viņa klarnetei raksta arī citi. Līdzīgi bijis arī Mocarta laikā, kad komponisti lielākoties paši diriģējuši un muzicējuši pie instrumenta. Maz ticams, ka Mocarts pratis klarneti, taču viņa sacerējumi šim instrumentam šodien ir klarnetes zelta repertuārā.
Jērgs Vidmanis
Klarnetists un komponists Jērgs Vidmanis dzimis Minhenē. Studējis klarnetes spēli Minhenes Mūzikas augstskolā pie Gerda Štarkes un Ņujorkas Džuljārda skolā pie Čārlza Neidika. Vidmanis ļoti labprāt spēlē kamermūziku ar tādiem partneriem kā Elēna Grimo, Hagen kvartets, Heincs Holligers, Andrāšs Šifs, Tabea Cimmermane, Kima Kaškašjana. Kā solists Vidmanis uzstājies ar diriģentiem Kristofu fon Dohnāņi, Silvēnu Kambrelēnu un Ketu Nagano. Viņam veltīti vairāki klarnetes koncerti, ko Vidmanis arī pirmatskaņojis. Kopš 2001. gada viņš ir klarnetes spēles pasniedzējs Freiburgas Mūzikas augstskolā. 2003. gadā Vidmanis saņēma Ernsta fon Zīmensa fonda veicināšanas balvu un Minhenes operfestivāla goda balvu. Viņa operas Seja spogulī iestudējumu žurnāla Opernwelt eksperti atzina par 2003./2004. gada sezonas nozīmīgāko pirmiestudējumu. 2004. gadā Vidmanis saņēma Vīnes Arnolda Šēnberga centra un Berlīnes vācu simfoniskā orķestra piešķirto Šēnberga balvu. Viņš ir Bavārijas Mākslu akadēmijas, Hamburgas Brīvās mākslu augstskolas un Vācijas Daiļo mākslu akadēmijas loceklis. 2006. gadā Jērgs Vidmanis saņēma Dienvidrietumvācijas radio simfoniskā orķestra kompozīcijas balvu, kā arī Klaudio Abado balvu, ko piešķir «Berlīnes filharmoniķu» akadēmija. 2007. gadā Pjērs Bulēzs un «Vīnes filharmoniķi» pirmatskaņoja Vidmaņa orķestra darbu Armonica. Bavārijas radio simfoniskais orķestris Marisa Jansona vadībā atklāja 2008./2009. gada sezonu ar pasaules pirmatskaņojumu Vidmaņa orķestra darbam con brio jeb refleksijai par Bēthovena Septīto un Astoto simfoniju.
Jērgs Vidmanis ir arī Īrijas kamerorķestra galvenais viesdiriģents.
