Viņa pastāstīja, ka teātris «Krievu balets» iemantojis atpazīstamību kā viens no kvalitatīvākajiem Krievijas baleta kolektīviem, bet viesizrādēs pasaulē atzīts par «Eiropas labāko baleta kolektīvu». «Krievu baletam» atzinību nesuši ne tikai klasiskās horeogrāfijas šedevri un virtuozi dejotāji, bet arī teātra mākslinieciskā vadītāja Vjačeslava Gordejeva iestudējumi.

Uz LNO skatuves tiks uzvesta svīta no baleta «Dons Kihots» pēc Migela Servantesa romāna motīviem, un «Šeherezade», kuru pēc arābu pasaku «Tūkstoš un viena nakts» motīviem radījis Mihails Fokins.

Kā pastāstīja Šemancova, balets «Dons Kihots» pēc spāņu rakstnieka Servantesa romāna «Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots» ir viens no labākajiem slavenā horeogrāfa Mariusa Petipa darbiem. Mūziku baletam sarakstījis čehu komponists Ludvigs Minkuss. Petipa pats esot vērsies pie Minkusa ar piedāvājumu uzrakstīt baletu pēc sava scenārija. Viņš daudz ceļojis pa spāņu pilsētām, iedziļinoties vietējās folkloras tradīcijās un garā, pēc tam šīs tradīcijas atainojot uz skatuves.

19. un 20. gadsimta mijā Krievijas baleta vidē parādījās «liktenīgs orientālisms». Plašu piekrišanu tajā iemantoja tēma par erotisku sievieti-vampīru, kas barojas no vīrieša enerģijas. Kā norādīja Šemancova, baleta orientālisms lieliski iemiesojies Mihaila Fokina darbos, no kuriem pats slavenākais ir «Šeherezade». Tas radīts iedvesmojoties no «Tūkstoš un vienas nakts» pasaku motīviem ar Nikolaja Rimska-Korsakova mūziku.

Gordejeva iestudētā «Šeherezades» versija esot cieši saistīta ar Fokina izrādes estētiskajām koncepcijām - izrādes autors saglabājis Fokina horeogrāfijas «burtu un garu», savā veidā attīstot sava priekšteča idejas.

_{Biļetes uz izrādēm pieejamas LNO un «Biļešu paradīzes» kasēs.}