Latvijā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Baltijas simfoniskā festivāla programmā 31. martā Lielajā ģildē ar koncertu uzstāsies Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris, kas Rīgā ieradīsies sava mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā, informē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska. Iepriekšējo reizi Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris Latvijā koncertēja vairāk nekā pirms 15 gadiem, bet Jervi Latvijā savulaik bieži koncertēja un bija publikas ļoti iemīļots diriģents.

Koncertam Rīgā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris izvēlējies trīs nozīmīgus simfoniskus opusus, kuru autori ir komponists Arvo Perts, Ludvigs van Bēthovens un Sergejs Rahmaņinovs.

Mūsdienās visvairāk spēlētā laikmetīgās mūzikas komponista Perta «Cantus in memoriam Benjamin Britten» komponēts 1977.gadā, un šī skaistā, meditatīvā tintinnabuli jeb Perta pašizgudrotā «zvaniņu stila» mūzika ir aizkustinoša piemiņas zīme ievērojamajam angļu komponistam Bendžaminam Britenam (1913-1976), kurš spēcīgi ietekmēja paša Perta mūzikas valodu.

Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts, kurā solists būs pasaulslavenais igauņu pianists Kalle Randalu, ir pasakains meistardarbs - te komponists uzrāda sevišķi dzejisku izdomu un fantāzijas lidojumu, kurā klusumam palaikam gandrīz tikpat liela nozīme kā skaņai.

Savukārt Rahmaņinova agrā jaunībā sacerētā Pirmā simfonija ir leģendāra ar to, ka tā gandrīz nostrīpoja talantīgā krievu jaunekļa karjeru. Pēc pirmatskaņojuma izgāšanās daļa vērtētāju iemeslu atrada mūzikā, daļa - atskaņojumā, kuru, kā stāsta, pilnīgi bezjūtīgi un neieinteresēti vadījis Aleksandrs Glazunovs.

Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris dzimis vienā laikā ar LNSO - 1926. gadā tas sāka darbu kā Radiofona neliela simfoniskā vienība un gadu gaitā uzplauka par igauņu oriģinālmūzikas spēcīgu vēstnesi un starptautiski atzītu simfonisko vienību. Orķestris strādā Tallinas koncertzālē «Estonia», dodas turnejās uz Eiropu un ASV, piedalās festivālos Itālijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Par Žana Sibēliusa kantāšu atskaņošanu orķestris saņēma «Grammy». Orķestris pirmatskaņojis teju vai visu igauņu komponistu simfoniskos darbus, un šo komponistu skaitā ir arī tādi starptautiski atzīti meistari kā Perts, Erki Svens Tīrs un Eduards Tubins.

Jervi ir viens no ievērojamākajiem un augstāk vērtētajiem mūsdienu maestro. Ilgās un ļoti veiksmīgās karjeras laikā viņš strādājis ar orķestriem visā pasaulē. Pagājušajā sezonā Jervi beidza darbu kā Romāņu Šveices orķestra mākslinieciskais vadītājs, un patlaban viņš ir Igaunijas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs, kā arī goda diriģents Hāgas «Residentie Orkest» un Detroitas simfoniskajā orķestrī, ko ilgus gadus vadīja. Jervi ir arī galvenais goda diriģents Gēteborgas simfoniskajā orķestrī un Skotijas Karaliskajā Nacionālajā orķestrī.

Jau ziņots, ka Baltijas simfoniskais festivāls ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība - visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā.

No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Jervi vadībā. No Latvijas puses - LNSO galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. No Lietuvas puses - Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā.

Plānots, ka Baltijas simfoniskais festivāls kļūs par regulāru starptautisku mūzikas forumu un būs arī viens no pamatakmeņiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas svinībām pašu zemē un starptautiskā mērogā.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu