Lielajā ģildē «Sinfonietta Rīga» un diriģents Juhas Kangass

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Sestdien, 28.janvārī, Lielajā ģildē notiks «Sinfonietta Rīga» koncerts ar Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas lietpratēju un diriģentu no Somijas Juhu Kangasu, informē «Sinfonietta Rīga» pārstāvji.

Koncertā tiks atskaņota Mocarta 1782. gadā tapusī «Hafnera simfonija», mūsdienu komponistu - soma Pēra Henrika Nūrdgrēna un lietuvietes Onutes Narbutaites - opusi, bet Mocarta 23. klavierkoncertā spēlēs Londonā dzīvojošais latviešu pianists Reinis Zariņš.

Kā stāsta «Sinfonietta Rīga», simfoniju 1776. gadā Leopolda Mocarta draugs, agrīno Mocarta koncertturneju atbalstītājs, Zalcburgas birģermeistars Zigismunds Hafners seniors Mocartam pasūtīja skaņdarbu savas meitas Marijas Elizabetes kāzu ceremonijai. Majestātiskā serenāde Hafnerus no sirds sajūsmināja, jo tajā atspoguļojās Zalcburgas goda pilsoņiem atbilstošā dižciltība un vienlaikus arī Mocartam tik raksturīgā nepiespiestā līksme un dzīvesprieks.

Sešus gadus vēlāk Hafneri Mocartam pasūtīja vēl vienu serenādi, šoreiz Zigismunda Hafnera juniora nobilitācijas ceremonijai. Vēlreiz atgriezies pie partitūras, Mocarts nolēma to kardināli pārstrādāt, atmetot ievada maršu un vienu no menuetiem, bet orķestrāciju bagātinot ar divām flautām un klarnetēm. Tādējādi serenāde ieguva simfoniska darba aprises, un šādā redakcijā tā pirmo reizi arī tika atskaņota Vīnes pilsētas teātri 1783. gada 23. martā.

Līdztekus Hafnera simfonijai Lielajā ģildē tiks atskaņots vēl kāds cits ievērojams Mocarta sacerējums - 23. klavierkoncerts Lamažorā, ko autors radījis 1786. gadā, īsi pirms leģendārās operas «Figaro kāzas» pirmatskaņojuma un, kas acīmredzami iespaidojis arī klavierkoncerta dramatisko raksturu.

23. klavierkoncertu izpildīs Zariņš, kurš ir viens no redzamākajiem mūsdienu latviešu pianistiem.

Nūrdgrēns un Narbutaite katrs savā veidā pārstāv «savas dzimtās zemes vibrācijas, gan skaņas kultūras un telpas izjūtas, gan vizuļojoša «ziemeļnieciskuma» un lokālo tradīciju nozīmē».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu