Apguvusi klavierspēli Valmierā un vēlāk Rīgā, Jautrīte Putniņa ātri kļuva par pieprasītu pedagoģi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un Latvijas Valsts konservatorijā.

20. gadsimta 60. gados Jautrīte Putniņa savas tiešās valodas un trāpīgās, bet skarbās humora izjūtas dēļ krita nelabvēļu nežēlastībā, viņai tika liegts pedagoģes darbs un aktīva koncertdarbība Rīgā un tās apkārtnē. Taču, pateicoties mākslinieces domubiedriem un draugiem, viņa turpināja aktīvi strādāt Liepājā un dzimtajā Valmierā. Līdz ar Atmodu jaunu elpu ieguva arī pianistes koncertdarbība, tapa arī daudzi radio ieraksti.

Pateicoties mākslinieces iniciatīvai, tika iedibināts Valmieras Senās, vēlāk Ziemas mūzikas festivāls - interesanti sadarbības projekti.

Arī mūža nogalē Jautrīte Putniņa turpināja koncertēt, vēl nesen Eiropas kultūras galvaspilsētas gada atklāšanā viņu dzirdējām koncertā Rīgas autoostā. Mūziķe saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības krustu un Lielo Mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

_{Atvadīšanās no mākslinieces - 31. janvārī plkst. 14 Valmieras krematorijā (Kocēnos).}