Vakar (15.10.) "Arēnā Rīga" notika hiphopa mākslinieka Gustavo jaunākā albuma koncerttūres "3" noslēguma koncerts, kas, iespējams, ieies Latvijas populārās mūzikas vēsturē kā jaunas pašmāju koncertdzīves ēras sākums.
Gustavo arēnā stumj mākoņus (108)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izpildījums: 11/12
Baudījums: 11/12
Skaņa: 11/12
Saturs: 9/12
Piektdienas vakars. Ļaudis plūst uz "Arēnas Rīga" pusi, lai klātienē vērotu kārtējo hokeja... Ak, nē, piedodiet! Izrādās, ka šoreiz tas nav hokejs. Tas nav arī Raimonda Paula Dziedāšanas svētku koncerts, lai cik dīvaini tas liktos... Kas tad vēl? Valērijs Meladze? Vai varbūt būšu palaidis garām, ka Rīgā viesojas kāds ārvalstu rokmūzikas grands?
Patiesība, izrādās, ir tepat blakus ... vakar gandrīz pilnu pilsētas centrālo koncertzāli spēja pulcēt mūsu pašu Gustavo Tabasko jeb Gustavs Butelis, jeb vienkārši Gustiņš.
"Pilna arēna ar skatītājiem un vēl piedevām uz hiphopa koncertu - ej tu nost!"
tik liels un, protams, patīkams bija Gustavo novērojums, kad, no skatuves podesta pārlaižot acis, šķiet, 2/3 no "Arēnas Rīga" kopējā stāvvietu laukuma bija aizpildītas (kaut kas pa vidu starp lielo arēnu un arēnas amfiteātri).
Nav jābūt gaišreģim, lai secinātu, ka pieņemamu cenu (iepriekšpārdošanā koncertbiļetes maksāja 7 Ls) klausītājs ir un, visticamāk, arī turpmāk būtu gatavs maksāt arī par kvalitatīvu pašmāju mūziķa lielkoncertu.
Ir tikai viens "bet", proti, šodien šādi kvalitatīvi vietējās publikas magnēti ir uz vienas rokas (varbūt nedaudz vairāk) pirkstiem saskaitāmi.
Iemesls? Minēšu kaut vai vienu - no visām divdesmit+ radiostacijām pašmāju mūziku spēlē vien 15%. Tas ir stipri par maz, lai stimulētu mūziķus aktīvi radoši darboties un lai radītu jaunas zvaigznes. Vai tiešām atliek tikai "Eirovīzija", "Jaunais vilnis" un televīzijas šovi?
Par koncertu. Tas, manuprāt, noritēja gludi un bez jebkādas aizķeršanās. Pārdomāta programmas dramaturģija - koncerta pirmās dziesmas Gustavo atskaņoja tandēmā ar Dj Monsta (ļoti labi izskanēja jaunā albuma otrais skaņdarbs "Nu tu dod '97 - '10"), vēlāk māksliniekam uz skatuves pievienojās dzīvā pavadošā grupa, kas ar pirmajiem "Par citu meiteni" akordiem visu skaņas līmeni iecēla jaunā dimensijā. Dzīvais pavadošais sastāvs tomēr ir izšķirošs faktors. Tam sekoja pirmie viesmākslinieki - El Mars, Čižiks, drīz arī tika iedarbināti skatuves malās izvietotie ekrāni, kuros beidzot varējām tuvplānā aplūkot simpātiskās vokālā trio "Limonāde" meitenes un sekot Dj Monsta veiklajām plates skrāpēšanas kustībām Gustava agrīno albumu singlu popūrijā.
Pārdomāta un asprātīga bija arī paša Gustavo komunikācija ar publiku. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka pašiedvesmas un optimisma filosofijas motīvs, kas caurvija ne tikai jaunā albuma saturisko materiālu, bet arī visu koncertu, brīžiem radīja sajūtu, ka esmu kāda harismāta, iedvesmas guru seminārā, kas aicina vizualizēt ko pozitīvu, piem., Gustavo gadījumā, rītdien (t.i., šodien) skaidras debesis un siltu laiku.
Ja ar mākoņu stumšanu Gustavo, kā šodien, veroties laukā pa logu, rādās, īsti neveicās, tad brīnišķīga koncerta afirmācijas un vizualizācijas Gustavo galvā nostrādājušas nevainojami.
Kad uz skatuves ovāciju pavadībā tika aicināts grupas "Prāta vētra" dziedātājs Renārs Kaupers, lai vienotos kopējā dziesmā "Vaļā", likās, ka koncerta kulminācija ir sasniegta un augstāk kur kāpt vairs nav iespējams. Tomēr Gustavo to spēja.
"Stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs, māja, māja, logs, logs ... vai, kas ar mani,"
visa zāle skandēja līdzi mantriskajam "Plus/Mīnus".
Šodien Gustavo, pavisam drīz, decembrī, - "Prāta vētra". Kurš nākamais uzdrošināsies izaicināt pilsētas lielāko koncertarēnu? Tas, kā vakar mums un, galvenais, arī pats sev apliecināja Gustavo, nav neiespējami!